[{"data":1,"prerenderedAt":1812},["ShallowReactive",2],{"city-attractions-augsdaugavas-novads":3},[4,15,23,31,39,47,55,63,71,79,87,95,103,111,119,127,135,143,151,159,167,175,183,191,199,207,215,223,231,239,247,255,263,271,279,287,295,303,311,319,327,335,343,351,359,367,375,383,391,399,407,415,423,431,439,447,455,463,471,479,487,495,503,511,519,527,535,543,551,559,567,575,583,591,599,607,615,623,631,639,647,655,663,671,679,687,695,703,711,719,727,735,743,751,759,767,775,783,791,799,807,815,823,831,839,847,855,863,871,879,887,895,903,911,919,927,935,943,951,959,967,975,983,991,999,1007,1015,1023,1031,1039,1047,1055,1063,1071,1079,1087,1095,1103,1111,1119,1127,1135,1143,1151,1159,1167,1175,1183,1191,1199,1207,1215,1223,1231,1239,1247,1255,1263,1271,1279,1287,1295,1303,1311,1319,1327,1335,1343,1351,1359,1367,1375,1383,1391,1399,1406,1414,1422,1430,1438,1446,1454,1462,1470,1478,1486,1494,1502,1510,1518,1526,1534,1542,1550,1558,1566,1574,1582,1590,1598,1606,1614,1622,1630,1638,1646,1654,1662,1670,1678,1684,1692,1700,1708,1716,1724,1732,1740,1748,1756,1764,1772,1780,1788,1796,1804],{"key":5,"id":6,"source":7,"href":8,"venue_id":9,"title":10,"image":11,"city":12,"venue_title":10,"organizer_id":9,"categories":13,"description":14},"augsdaugavas-attraction-dabas-parks-daugavas-loki","1835","visitdaugavpils.lv","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dabas-parks-daugavas-loki/",0,"Dabas parks “Daugavas loki”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/dabas-parks-daugavas-loki-finemxx9119.jpg","Augšdaugavas novads",[],"Dabas parks “Daugavas loki” izveidots, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas, kultūrvēstures vērtības un maz pārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Daugavas loki tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā . Dabas parks “Daugavas loki”, kā daļa no aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava”, 2004. gadā atzīts par NATURA 2000 teritoriju, bet 2011.gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. Dabas parka struktūras ass ir Daugava, kas met gleznainus līkumus. No upes krastiem paveras plaši ainavu skati. Upe izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Senā, bet mūžam jaunā Daugava ar šķietami rāmo tecējumu gadu tūkstošos paveikusi titānisku darbu, radot unikālu ieleju, kas ikvienam sniedz neaizmirstamus ceļojuma iespaidus. Izvietojies Daugavas ielejā posmā no Krāslavas R robežas līdz Naujenei 120 km2 platībā. Dibināts 1990. gadā, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senielejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Raksturīgākā dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi (iegrauztie meandri), kuru garums sasniedz 4 – 6 km, un to krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi: Daugavas senleja, Juzefovas muižas parks ar unikālu gravu (Marijas taka), Vecpils pilskalns ar 13.gs. Livonijas ordeņa pilsdrupām, Markovas izziņu taka u.c.",{"key":16,"id":17,"source":7,"href":18,"venue_id":9,"title":19,"image":20,"city":12,"venue_title":19,"organizer_id":9,"categories":21,"description":22},"augsdaugavas-attraction-cervonkas-vecsalienas-muizas-pils","16986","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/cervonkas-vecsalienas-muizas-pils/","Vecsalienas (Červonkas) muižas pils","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/10/Cervonkas-pils-1024x681.jpg",[],"Bij. Vecsalienas muižas kungu nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar valsts aizsardzības Nr. 8963 Vecsalienas muižas pils (vācu val.: Alt-Sallensee) ir nozīmīga 19.gs. reģionālās neogotikas paraugs. Ēkas arhitekts nav zināms. Muiža no 1884. gada piederējusi baronu Hānu (vācu val.: Baron von Hahn,) dzimtai. Latvijas Republikas agrārreformas gaitā muižu lauksaimniecības zemes, ēkas, meži un ūdeņi tika apzināti, dalīti, pārskatīti un pārdalīti. Vecsalienas muižas pils ēka tika pielāgota un izmantota skolas vajadzībām. Domājams, ka Salienas valsts pamatskola (saukta arī par Salienas valsts tautskolu) sākusi darbu 1922. gadā vai gadu vēlāk.",{"key":24,"id":25,"source":7,"href":26,"venue_id":9,"title":27,"image":28,"city":12,"venue_title":27,"organizer_id":9,"categories":29,"description":30},"augsdaugavas-attraction-dabas-parks-dvietes-paliene","143618","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dabas-parks-dvietes-paliene/","Dabas parks „Dvietes paliene”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/65b70f9e2140ad9b117761ea5db0a4b445337c69-kopija.jpg",[],"Dabas parks „Dvietes paliene” atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas kreisajā krastā Augšzemē. Dabas parks izveidots 2004. gadā 4989 hektāru platībā ar mērķi saglabāt dabiskās palieņu pļavas. Dabas parks „Dvietes paliene” ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Tā ir unikāla, pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta, te meklējamas Latvijā un Eiropā retas, dabiskas, maz pārveidotas applūstošu zālāju dzīvotnes, kas dod mājvietu daudzām retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Dabas parka teritorijā konstatētas 12 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, vairāk nekā 40 Latvijā vai ES aizsargājamas putnu sugas, 7 Eiropā un 2 Latvijā aizsargājami biotopi. Teritorijā ir izdalītas divas zonas – dabas lieguma zona un dabas parka zona. Teritorijā ietilpst visplašākā paliene Daugavas tecējumā. Daugavas palu ūdeņiem ieplūstot Dvietes senlejā, ūdens līmenis Dvietes lejtecē pavasarī var celties vairāk nekā 6 m virs mazūdens perioda līmeņa. Sevišķi augstos palos Daugavas ūdeņi applūdina Dvietes senleju vairāk nekā 20 km garumā. Dabas parka teritorija iekļauta Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Teritorijai piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss, turklāt Dvietes paliene atbilst ne tikai Eiropas Savienības, bet arī globālā līmeņa putniem nozīmīgo vietu kritērijiem. Dabas parks „Dvietes paliene” ir starptautiskā mērogā nozīmīga caurceļojošo ūdensputnu pulcēšanās vieta pavasarī un svarīga ūdensputnu ligzdošanas vieta. Dabas parka teritorija atbilst starptautiskas nozīmes mitrāju kritērijiem saskaņā ar Ramsāres konvenciju.",{"key":32,"id":33,"source":7,"href":34,"venue_id":9,"title":35,"image":36,"city":12,"venue_title":35,"organizer_id":9,"categories":37,"description":38},"augsdaugavas-attraction-slutisku-sadza-un-slutisku-vecticibnieku-lauku-seta","727","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/slutisku-sadza-un-slutisku-vecticibnieku-lauku-seta/","Slutišķu sādža un Slutišķu vecticībnieku lauku sēta","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/06/Slutišķu-sādža-7.jpg",[],"Daugavas ielejas ielokā no ziņkārīgām svešinieku acīm paslēpies Slutišķu vecticībnieku ciems. Mīklains un nezināms. Laiks te ir apstājies kā teju pirms 100 gadiem. “Daugavas loku” putnu balsis vilina burvīgajā dabas skaņu pasaulē, greznie logu rotājumi stāsta par izciliem sava amata meistariem… Slutišķu sādža atrodas Daugavas labā krasta terasē Markovas pilskalna pakājē. Vēstures avotos Slutiški kā ciems minēti jau 1785. gadā. Slutišķu sādžā vērojamas zemnieku mājokļu celšanas tradīcijas. Visu celtņu pamatā ir taisnstūra guļbūves ēkas, kas nosegtas ar divslīpju vai četrslīpju jumtu. Māju apdare un dekori radniecīgi tuvāko kaimiņu – slāvu tautu celtniecības tradīcijām un izpaužas fasādēs, grezni apdarinātos logos, rotātās durvīs un zelmiņos. Rotājumu izvēlē ir darbojusies namdaru bagātīgā fantāzija. Grezni veidotas logu apmales un karnīzes, kuras gandrīz nevienā celtnē neatkārtojas, jo namdari, darinot logu rotājumus, vienmēr domāja par ēku individualitāti. Te aplūkojama Naujenes novadpētniecības muzeja etnogrāfiskā brīvdabas nodaļa – “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kas sastāv no divām ekspozīcijām: “Vecticībnieku dzīvojamās mājas”, kur var apskatīt raskoļņiku sarkano stūri ar lūgšanu tērpu, ikonām, ļestovku un grezniem rušņikiem, krievu krāsni, iepazīt vecticībnieku kultūru, sadzīvi un 20. gs. 1.puses darbarīku kolekcijas “Zirgvilkmes darbarīki Daugavpils novadā”.",{"key":40,"id":41,"source":7,"href":42,"venue_id":9,"title":43,"image":44,"city":12,"venue_title":43,"organizer_id":9,"categories":45,"description":46},"augsdaugavas-attraction-dabas-liegums-pilskalnes-siguldina","146219","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dabas-liegums-pilskalnes-siguldina/","Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/20210811_120600-scaled.jpg",[],"Dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” (59,3 ha) atrodas krāšņā ielejā, ko izgrauzuši ledāju kušanas ūdeņi. Šī teritorija kā dabas liegums ir kopš 2003. gada, kad tika iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju “NATURA 2000” sarakstā. Dabas liegumā konstatēti 11 Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi, 21 reta vai aizsargājama augu suga, 7 retas vai aizsargājamas ķērpju sugas, ezeros un ezeru krastos ir pilns ar augu daudzveidību. Liegumā izveidotas vairākas aizraujošas pastaigu un mācību izziņu takas. -Sprīdīša taka (1,6 km). Sākas pie mazas ūdenskrātuves. Te izvietotas A. Brigaderes pasakas “Sprīdītis” varoņu 32 koka skulptūras. Melnais kalns atrodas Valsts aizsardzībā, un tas ir arheoloģisks piemineklis. Vēsturiski šajā stāvajā kalnā bija sēļu koka pils, kas periodiski ir pastāvējusi ilgāku laiku. Atrastas māla trauku atliekas – gan švīkātā, gan apmestā māla raksti, kā arī citas liecības. Šajā teritorijā arheoloģiskie atradumi liecina par Baltu cilšu klātbūtni. Atstātais kultūras slānis un kokogļu īpatsvars Dubupītes krastā esošā pakalna augsnē, iespējams, bijis par iemeslu tā nosaukumam – Melnais kalns. -Dendroloģiskā taka (3,8 km). Taka veido noslēgtu apli. Te var iepazīties ar 28 dendroloģiska, 10 ģeoloģiska un kultūrvēsturiska rakstura objektiem. Apskatei nepieciešamais laiks ir 2-3 stundas. Apmeklētāju skatam paveras vareni dižkoki, zaru tiltu izveidojuši ozoli, dažādu koku sugu saaugumi.",{"key":48,"id":49,"source":7,"href":50,"venue_id":9,"title":51,"image":52,"city":12,"venue_title":51,"organizer_id":9,"categories":53,"description":54},"augsdaugavas-attraction-silene-resort-spa","16578","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/silene-resort-spa/","Silene Resort & Spa****","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/10/108052879_3033008146818663_1223536369774426645_n.jpg",[],"Silene Resort & SPA – četrzvaigžņu kūrorts, kas atrodas 30 km no Daugavpils pilsētas, gleznaina Sila ezera krastā, piedāvā visu nepieciešamo neaizmirstamai ģimenes atpūtai: dzīvošanu luksusa villās vai labiekārtotos numuros, atslābinošas SPA procedūras. Restorānos: „Silenes Terases” un “Itāļu Restorāns” gardus ēdienus un dažādus pasākumus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Silene Resort & SPA ir ne tikai vieta, kur var aizmukt no pilsētas steigas, ielādēties un atjaunot dzīves garšu, bet arī svinēt dzīvi, attiecības, īpašus pasākumus un dabu. Šī ir ideāla vieta romantiskām kāzām, ģimenes sapulcēm, dzimšanas dienām un jubilejām, kā arī kolektīva saliedēšanai, korporatīviem pasākumiem un partneru tikšanām. Restorāns „Silenes Terases” no kura paveras iespaidīgs skats uz ezeru, tas ir kā vēl viena garšviela, kas padara pusdienas ģimenes lokā vai romantiskās vakariņas vēl brīnišķīgākas. Itāļu Restorāna ēdienkarti izstrādāja itāļu pavāri no ģimenes restorāna Ligūrijā ar simtgadu vēsturi, kā arī dalījušies savā pieredzē un itāļu virtuves niansēs.",{"key":56,"id":57,"source":7,"href":58,"venue_id":9,"title":59,"image":60,"city":12,"venue_title":59,"organizer_id":9,"categories":61,"description":62},"augsdaugavas-attraction-militaras-tehnikas-muzejs","820","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/militaras-tehnikas-muzejs/","Kara tehnikas kolekcija","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/06/Sventes_militārās_tehnikas_muzejs_2.jpg",[],"Kara tehnikas ekspozīcija atrodas līdzās viesnīcai “Sventes muiža”****. Šī ekspozīcija ir unikāla ar to, ka kolekcijā esošie objekti atrasti bijušo kauju laukos un ir prasmīgi restaurēti – atsevišķus eksponātus ir iespējams arī iedarbināt un izmantot demonstrējumiem. Tiek uzskatīts, ka ekspozīcijā esošie tanki ir nedaudzie tik labi saglabājušies šāda veida eksponāti Eiropā. Šeit var apskatīt padomju armijas tankus – vidējo tanku T-34 un smagos tankus IS-2 un IS-2M, kas nosaukti par godu Staļinam, bruņotas desanta izlūkmašīnas BRDM-2 un BRDM-1, militāros transportlīdzekļus Jeep Willys un GAZ-67, pašgājējus, lielgabalus un citas tehnikas vienības. Darba laiks:",{"key":64,"id":65,"source":7,"href":66,"venue_id":9,"title":67,"image":68,"city":12,"venue_title":67,"organizer_id":9,"categories":69,"description":70},"augsdaugavas-attraction-naujenes-novadpetniecibas-muzejs-un-dabas-informacijas-centrs","682","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/naujenes-novadpetniecibas-muzejs-un-dabas-informacijas-centrs/","Naujenes novadpētniecības muzejs un Dabas informācijas centrs","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/06/Picture-019-min.jpg",[],"Naujenes Novadpētniecības muzejs apmeklētājiem piedāvā iespēju izzināt novada vēsturi, etnogrāfiju, dabu, iepazīt izcilus novada māksliniekus, līdzdarboties radošajās darbnīcās, iesaistīties Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanā, kā arī piedalīties muzeja rīkotajos pasākumos. Muzeja piedāvājums: * Dabas parka “Daugavas loki” un Daugavas zemūdens pasaules izzināšana ekspozīcijā “SirdsDaugava”; * Interaktīvā ekspozīcija ar plašu informāciju par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju “Augšdaugava”; * Iepazīšanās ar tēlnieces Valentīnas Zeiles daiļradi ekspozīcijās: “Latgales parīziete Valentīna Zeile”, “Dzimtas mantojums”, “Saruna” (“Veltījums Kristus dzīvei”), “Lidojums” (no 13.05.2017); * Etnogrāfiskās ekspozīcijas “Turīga zemnieka isaba” un “Skovorda, ližeika, kačerāgs i citi štrumenti” (ar ēdiena pagatavošanu etnogrāfisko saistīto priekšmetu ekspozīcija, no 19.04.2017) * Daugavpils novada kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcijas: “Poļu kultūras mantojums Daugavpils novadā”, “Durvis pagātnē: padomju laika šarms”, “Ivanovu dzimtas stāsts”, “Vecticībnieku dzimtu stāsti” (no 28.05.2017) Darba laiks: oktobris – aprīlis p. – pt. – 8.00 – 17.00 s., sv. – brīvdiena",{"key":72,"id":73,"source":7,"href":74,"venue_id":9,"title":75,"image":76,"city":12,"venue_title":75,"organizer_id":9,"categories":77,"description":78},"augsdaugavas-attraction-raina-maja-berkenele","655","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/raina-maja-berkenele/","Raiņa māja Berķenelē","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/06/maja-2016-2.jpg",[],"Berķeneles pusmuižā pagājusi Latvijas izcilā dzejnieka, tulkotāja, drāmas meistara, politiskā un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnība, kuras iespaidi atspoguļoti dzejoļu krājumā “Dagdas piecas skiču burtnīcas”. Berķenelē veidojas nākamā dzejnieka personība, pasaules uzskats, top pirmie dzejoļi. Šobrīd pusmuižā ir iespējams apskatīt dzejniekam veltītas ekspozīcijas, dažādas mākslas izstādes, pasūtīt ekskursijas, piedalīties radošajās darbnīcas, rīkot seminārus. Raiņa mājas Berķenelē piedāvājums: Darba laiks:",{"key":80,"id":81,"source":7,"href":82,"venue_id":9,"title":83,"image":84,"city":12,"venue_title":83,"organizer_id":9,"categories":85,"description":86},"augsdaugavas-attraction-liksnas-romas-katolu-draudzes-vissvetakas-jezus-sirds-baznica","8089","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/liksnas-romas-katolu-draudzes-vissvetakas-jezus-sirds-baznica/","Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/liksnas-romas-katolu-draudzes-vissvetakas-jezus-sirds-baznica-okliksnasbaznicabzz2855.jpg",[],"Līksnas Romas katoļu draudzes Vissvētākās Jēzus sirds baznīcas celtniecība tika pabeigta 1913. gadā. Tā celta neogotikas stilā. Baznīcas siluets ir nozīmīgākā Daugavas ielejas ainavas dominante Koša ezera apkārtnē. Baznīcas vēsture: Līksnas baznīcas vēsture lielā mērā saistāma ar jezuītu ordeņa darbību. Kad 1621. gadā zviedri ieņēma Rīgu, viņi izraidīja jezuītus. Tiem patvērumu deva Ilūkstes barons Bērtulis Zībergs, kuram piederēja lieli īpašumi: Ilūkstē, Dvietē, Pilskalnē, Dunavā, Rubeņos, Bebrenē, Sventē, Līksnā, Nīcgalē un Ķirupē. Šeit – abpus Daugavai – jezuīti veica rekatolizācijas darbu. Līksnā ilgu laiku darbojās jezuītu misija, kas sākumā bija pakļauta Ilūkstes, bet vēlāk Daugavpils rezidencei. Ar 1635. gadu jezuītu darbība Zīberga īpašumos kļuva rosīgāka, jo Ilūkstē nomira pēdējais luterāņu mācītājs. Grāfa Zīberga dēls Jans Ilūkstes baznīcu atdeva katoļiem, tās aprūpi uzticot jezuītiem. Polijas Karalis Vladislavs IV tās piederību katoļiem apstiprināja uz mūžīgiem laikiem. 1771. – 1772.gadā jezuītu ordeņa Lietuvas provinces locekļu sarakstā minēts, ka sevišķi rosīgs Līksnā bijis tēvs Miķelis Butovičs. Viņš te darbojies 17 gadus. Kad 1783.gadā nodibināja Moģiļovas arhidiecēzi, tās pirmais arhibīskaps S.Siestžencevičs Līksnā nodibināja Daugavpils (Lejas) dekanāta sēdekli. Ar to 1789.gadā jezuīti savu darbību Līksnā izbeidza, to savā aprūpē pārņēma laicīgie priesteri. No Līksnas dekāniem daži bija ļoti slaveni un ievērojami. 19.gs. Līksnā dzīvoja kanoniķi – Latgales garīgās literatūras autori Jāzeps Akilevičs un Tomašs Kosovskis. Pēc tam T.Kosovska darbu turpināja dekāns Tomass Kopecs. Sevišķi ievērojams Līksnā bija prāvests (vēlāk arhibīskaps) A.Springovičs (1905. – 1918.). Līksnā pirmā baznīca celta 1748. gadā Līksnas muižas pils pagalmā. To cēluši pils īpašnieki Ludingshauzeni – Volfi. No kāda materiāla celta šī baznīca, nav zināms. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Pirmā Līksnas draudzes baznīca celta no ķieģeļiem 1798. gadā par grāfa Plātera – Zīberga līdzekļiem. To konsekrēja bīskaps Valerians Kamionka 1819.gadā svētās ģimenes godam. Spriežot pēc senām fotogrāfijām, tā ir bijusi pietiekoši liela baznīca, ar diviem torņiem, baroka stilā. Pēc šīs baznīcas uzcelšanas baznīca pils pagalmā tika pārdēvēta par kapelu. Laikā no 1909.gada līdz 1913.gadam prāvests (vēlāk arhibīskaps) A.Springovičs Līksnā uzcēla jaunu mūra baznīcu. Līksnas baznīcas fasādē ir atzīmēts šis celšanas gads – “1912.” Baznīca ir ķieģeļu celtne, neogotiskā stilā un celta tuvāk Rīgas – Daugavpils šosejai nekā vecā baznīca. Pēc baznīcas uzcelšanas veco mūra baznīcu nojauca un no tās materiāliem uzbūvēja lielu divstāvu pastorāta namu. Celšanas darbiem baznīcai līdzekļus deva draudzes locekļi un muižnieks. Pirmajā pasaules karā baznīca cieta artilērijas apšaudē. 1915.gada 15.oktobrī. Līksnas baznīcu pirmo reizi vācieši apšaudīja ar vieglo artilēriju, izdarot niecīgus bojājumus. Decembra mēnesī vācieši jau apšaudīja baznīcu ar smago artilēriju. Seši šāviņi, kas ķēra baznīcu, tai izdarīja diezgan lielus bojājumus: trijās vietās caursita sienu un ielauza velvi. 1916.gada 9.februārī baznīcu apšaudīja ar 8 collu artilēriju. Baznīcai sabojāja presbiterija daļu, vienu torni un ieplīsa sānu sienas. Pēc kara divdesmitajos gados baznīcu salaboja. Baznīcas apraksts: Baznīca ir sarkano ķieģeļu celtne. Ķieģeļi pirkti Polijā. Jumts un torņi segti ar cinkotu skārdu. Līksnas baznīca ir 30 m gara un 17 m plata trīsnavu celtne neogotiskā stila ar flīžu grīdu. Ir divi simetriski torņi abpus ieejai, trešais, nelielais virs presbiterija, izveidots, lai saglabātu arhitektonisko stilu. Torņos ir trīs zvani: 1 – 609 kg., 2 – 124 kg., 3 – 62 kg. Baznīcas priekšā virs durvīm liels logs, aiz kura redzams Jēzus Sirds statuja. Baznīcas grīda no cementa flīzēm, bet griesti no mūra velvēm, kas balstās uz 5 pāriem pīlāru, un tie baznīcu sadala trijās navās. Sienas apmestas ar kaļķiem, bet šķautņu savienojumos atstāti sarkanie ķieģeļi (t.i. izveidotas tā saucamās krusta velves). Baznīcā trīs altāri no ozolkoka, veidoti gotiskā stilā. Tāpat ozolkoka ambons un ģipša krusta ceļa bilžu rāmji. Lielajā altārī Jēzus Sirds statuja ar svēto gleznām sānos. Vissvētākās Jēzus Sirds godam veltīta arī Līksnas baznīca. Labajā pusē svētā Jāzepa altāris ar svētā Antona gleznu virsū, bet kreisajā svētā Asīzes Franciska altāris. Sānos pie presbiterija svētā Antona un svētās Terēzijas ģipša statujas. Presbiteriju no baznīcas atdala dzelzs dievgalds. Abās presbiterija pusēs lielas sakristejas. Kreisajos sānos vēl ir durvis, bet labajos – Lurdas Dievmātes kapliča ar altāri. Baznīcā katrā pusē pieci lieli logi bez vitrāžām. Pie presbiterija mazāki logi, tāpēc tas ir patumšs. Plašas kora telpas ar lielām ērģelēm, kuras iegādātas prāvesta J.Kalniša laikā. Ērģelēm esot ļoti skaists skanējums. Baznīcai ir viss nepieciešamais liturģiskais inventārs. Apkārt baznīcai plašs dārzs. To ieslēdz augsts sarkanu ķiegeļu mūra žogs, ko uzcēlis prāvests J.Kalnišs. Baznīcas dārzā apbedīts prāvests Pāvils Vaičulonis (1867. – 1929.). Nojauktās baznīcas vietā apmēram 1,5 km no jaunās baznīcas piemiņai uzcelta mūra kapliča. Tagad tā ir ļoti sliktā stāvoklī. Līksnas baznīca pēdējo reizi krāsota 1964. gadā ar eļļas krāsām, griesti izbalsināti. Baznīcā ir elektrība, bet nav apkures, apkurināma ir tikai sakristeja. Laikam ritot izrādījās, ka ķieģeļi baznīcas mūriem ir bijuši zemas kvalitātes. Tie sāka drupt, tāpēc prāvests J.Kalnišs 1939.gadā tos sāka pakāpeniski izņemt un apmainīt pret jauniem. Tas bija liels darbs, bet viņš apmainīja vismaz 60 000 ķieģeļu. Tā kā prāvests J.Kalnišs nodzīvoja Līksnā nepilnus 20.gadus, kādreiz arhibīskaps A.Springovičs atsaucīgi novērtēja viņa darbu un teica: ”Es un tu uzcēlām Līksnas baznīcu”.",{"key":88,"id":89,"source":7,"href":90,"venue_id":9,"title":91,"image":92,"city":12,"venue_title":91,"organizer_id":9,"categories":93,"description":94},"augsdaugavas-attraction-nicgales-lielais-akmens","1975","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/nicgales-lielais-akmens/","Nīcgales Lielais akmens","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/nicgales-lielais-akmens-dsc0848.jpg",[],"Nīcgales Lielais akmens ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Tas atrodas dziļi mežā ap 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas, taču viegli sasniedzams, pateicoties ierīkotajam zemesceļam un norādēm. Akmens atrodas meža stigu krustpunktā. Saglabājušies nostāsti, kas vēsta, ka 18. un 19. gs. uz tā plakanās virsmas esot bijis novietots galds un sēdekļi. Kalupes, Līksnas, Vārkavas un citi apkārtējie muižnieki pie akmens pulcējušies medībās, lai atpūstos un “stiprinātos”. Vietējo muižnieku ar medībām saistītās izdarības atceras arī V.Gavars, kas Nīcgales mežniecībā 20. gs. 30.-os gados bija mežsargs, un, jauns puisis būdams, pats piedalījies muižnieku rīkotajās medībās kā dzinējs. Te esot svinēti arī Līgo svētki, un, kā stāsta vecāki cilvēki, uz akmens laukumiņa notikušas dejas. Nīcgales mežniecības mežzinis A.Jotsons 1938. gadā meža strādniekam Lauskim licis iekalt trīs pakāpienus, par katru samaksājot 5 latus. Šos trīs pakāpienus joprojām min ekskursantu papēži.",{"key":96,"id":97,"source":7,"href":98,"venue_id":9,"title":99,"image":100,"city":12,"venue_title":99,"organizer_id":9,"categories":101,"description":102},"augsdaugavas-attraction-vasargelisku-skatu-tornis","2043","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/vasargelisku-skatu-tornis/","Vasargelišķu skatu tornis","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/Vasargelisku-tornis-Olga-Kuzmina-2-scaled.jpg",[],"Uzkāpjot 21 m augstajā skatu tornī, no putna lidojuma augstuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Apmeklētāji no tā var redzēt Daugavas upes Rozališķu loku – vienu no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas kādreiz rotāja Latvijas naudaszīmi – 10 latu banknoti. Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu. Ieejas maksas nav.",{"key":104,"id":105,"source":7,"href":106,"venue_id":9,"title":107,"image":108,"city":12,"venue_title":107,"organizer_id":9,"categories":109,"description":110},"augsdaugavas-attraction-laivu-noma-beibuki","18396","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/laivu-noma-beibuki/","Laivu un SUP dēļu noma “Beibuks”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/11/GOPR0198-scaled.jpg",[],"Laivu un SUP dēļu noma “Beibuks” iznomā koka plostus, kanoe laivas, smailītes, katamarānus kā arī citu ar atpūtas un izklaides braucieniem pa ūdeni saistīto inventāru, organizē pasākumus un sporta spēles brīvā dabā ar izmitināšanu un ēdināšanu. Nodrošina ar transportu līdz starta vietai, izziņas materiāliem, maršrutu kartēm, pēc vajadzības – arī gidu. Piedāvā naktsmītnes divās brīvdienu mājās ar pirti un visām ērtībām, telšu vietas, pārvietojamo pirtiņu uz riteņiem un apsildāmo āra kublu. Organizē apmešanās vietas nobrauciena gaitā. Konkrētu maršrutu pieskaņo individuāli atbilstoši atpūtai plānotajam laikam. Organizē Vislatvijas ūdens tūristu saietu “Lielais plosts”. Darbojas arī laivu placis. Piedāvājums:",{"key":112,"id":113,"source":7,"href":114,"venue_id":9,"title":115,"image":116,"city":12,"venue_title":115,"organizer_id":9,"categories":117,"description":118},"augsdaugavas-attraction-sleposanas-baze-eglukalns","1599","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/sleposanas-baze-eglukalns/","Slēpošanas bāze “Egļukalns”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/11-2.jpg",[],"Kalnu slēpošanas bāze EGĻUKALNS atrodas Latvijā visaugstākajā Augšzemes augstienē. Bāze atrodas 20 minūšu brauciena attālumā no Daugavpils – Latvijas otrās lielākās pilsētas, un 15 minūšu brauciena attālumā no Lietuvas pilsētas Zarasi. Tas padara atpūtu pieejamu ne tikai brīvdienās, bet arī ikdienā. Pateicoties tam, ka bāze atrodas 220 m virs jūras līmeņa, kur ir paaugstināts atmosfēras spiediens, temperatūra šeit vienmēr ir zemāka nekā līdzenumā. Sniegs nekūst, un tas ļauj noslēgt slēpošanas sezonu vēlu pavasarī. Savukārt tās atklāšana notiek līdz ar pirmo salu. EGĻUKALNA slēpošanas trases tiek pārklātas ar mākslīgo sniegu, kuru veido sniega lielgabali. Speciāla sniega likšanas mašīna (RATRAK) ik dienu nolīdzina trašu segumu, lai nodrošinātu ērtu nobraucienu. Slēpošanas bāzei ir labiekārtotas un apgaismotas slēpošanas nogāzes, trase, pa kuru vizinās ar riepām (snowtubing), bērnu kalniņš, inventāra noma, plaša un ērta autostāvvietai, piknika vietas ar mangāliem. Brīvdienās strādā sertificēti instruktori, kas māca slēpot jums ērtā laikā, pēc iepriekšēja pieraksta. Kafejnīcā ar bezmaksas Wi-Fi jūs varat atpūsties, sasildīties, nobaudīt daždažādas tējas šķirnes un ieturēt maltīti.",{"key":120,"id":121,"source":7,"href":122,"venue_id":9,"title":123,"image":124,"city":12,"venue_title":123,"organizer_id":9,"categories":125,"description":126},"augsdaugavas-attraction-skrindu-dzimtas-muzejs","781","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/skrindu-dzimtas-muzejs/","Skrindu dzimtas muzejs","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/06/muzejs4-1.jpg",[],"Muzejs ir piemiņas vieta pirmajiem tautas atmodas darbiniekiem brāļiem Skrindām – Benediktam (1869–1947), Kazimiram (1875–1919) un Antonam (1881–1918). Muzejā skatāmas izstādes un ir pieejamas vairākas tematiskās programmas gan skolēniem, gan pieaugušajiem. Šeit piedāvā iespēju izgaršot latgaliešu tradicionālās “komas” un zāļu tēju, iepazīt seno amatu prasmes un būt kopā ar amatniekiem, noklausīties Latgales bitenieku stāstus un nogaršot vietējo medu. Vaboles pagastā līdz mūsdienām ir saglabājies lielākais krucifiksu skaits novadā. Muzejā ir pieejama informācija par ekskursijas “Krucifiksu ceļš” maršrutu. Pastāvīgā ekspozīcija stāsta par Skrindu dzimtas dzīvi un darbu . Skatāma arī ekspozīcija par Līksnas un Vaboles pagasta vēsturi un šodienu , kā arī vairāk nekā gadsimtu vecas mēbeles un dažādi sadzīves priekšmeti. Muzeja krājumā ir 20. gadsimta sākuma grāmatas, žurnāli un laikraksti, fotogrāfijas.",{"key":128,"id":129,"source":7,"href":130,"venue_id":9,"title":131,"image":132,"city":12,"venue_title":131,"organizer_id":9,"categories":133,"description":134},"augsdaugavas-attraction-visku-amatnieku-ciems","16931","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/visku-amatnieku-ciems/","Višķu amatnieku ciems","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/10/visku-amatnieku-ciems-f64vishkji1207170272048.jpg",[],"Višķu amatnieki apmeklētājiem piedāvā maršrutu pa ciemu, kas sevī ietver iespēju interesanti pavadīt brīvo laiku. Viesiem ir iespēja izzināt Višķu vēsturi, apmeklēt keramikas un klūgu pinumu darbnīcas un Višķu baznīcu, piedalīties amatnieku meistarklasēs. Maršrutu var izbraukt ar velosipēdiem vai izstaigāt kājām. Ciemā strādā Valdis Grebežs – Amatu meistars keramikā, kurš nodarbojas galvenokārt ar telpiskā keramikas panno izveidi, taču strādā ne tikai ar mālu, bet arī ar koku, stiklu, gāzbetonu, klūgām un akmeni. Meistars regulāri piedalās dažādās valsts, reģionālajās un starptautiskajās izstādēs. Klūgu pīšanas studija “Pūpoli” piedāvā vērot amatnieku darbu un pašiem piedalīties klūgu izstrādājumu veidošanā. Ir iespējams iegādāties vietējo rokdarbnieču un amatnieku izstrādājumus. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt darbnīcas ekspozīciju, nofotografēties ar mākslas objektiem pagalma teritorijā. Iepazīstieties un iegādāties meistaru izstrādājumus no māla, koka, klūgām, gāzbetona. Kā arī ir iespēja noskatīties 4 meistarklases: keramika (keramikas gleznas modelēšana no māla) – 2.00 eiro no cilvēka; klūgu pīšana (materiāla apstrāde, klūgu sloksnītes pīšanas tehnoloģija) – 2.00 eiro no cilvēka; dārza skulptūra (dārza skulptūras izgatavošana no gāzbetona) – 2.00 eiro no cilvēka; koks (koka dekoru apdedzināšana ar uguni) – 2.00 eiro no cilvēka. Ir iespēja arī pašiem piedalīties darbnīcas: māla svilpavnieka izgatavošana – 3.00 eiro no cilvēka, dārza skulptūras izgatavošana no gāzbetona – 5.00 no cilvēka.",{"key":136,"id":137,"source":7,"href":138,"venue_id":9,"title":139,"image":140,"city":12,"venue_title":139,"organizer_id":9,"categories":141,"description":142},"augsdaugavas-attraction-jurita-mini-zoo","30480","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/jurita-mini-zoo/","JuRita Mini Zoo","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2018/06/421294453_887565920039485_4277128872526471711_n.jpg",[],"JuRita Mini Zoo ir lieliska atpūtas vieta ģimenēm, kur iespējams iepazīties ar dažādiem dzīvniekiem. Piedāvājumā apskate un kontakts ar dzīvniekiem, barošana ar zoodārzā iegādāto barību. Šeit sastopami alpakas, lamas, kamieļi, dambrieži, punduraitas, pundurkazas, poniji, ēzeļi, zirgi, truši un citi dzīvnieki. Darba laiks: no 1. jūnija līdz 30. septembrim P.- brīvdiena O. – Sv. 11.00-18.00 No 1. oktobra līdz 31. maijam JuRita Mini Zoo strādā tikai brīvdienās no plkst. 11.00 līdz 16.00.",{"key":144,"id":145,"source":7,"href":146,"venue_id":9,"title":147,"image":148,"city":12,"venue_title":147,"organizer_id":9,"categories":149,"description":150},"augsdaugavas-attraction-kokaudzetava-selija","17031","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/kokaudzetava-selija/","Kokaudzētava “Sēlija”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/10/abolu-cels1-1024x683.jpg",[],"Kokaudzētavas saimnieki piedāvā ekskursijas pa ābeļdārzu, ābolu noliktavām un ražošanas cehiem. Šmakovkas (latgaliešu tradicionālais stiprais alkoholiskais dzēriens), dažādu ogu un augļu vīnu, kā arī sulu degustācija un iegāde. Pēc iepriekšējas pieteikšanās.",{"key":152,"id":153,"source":7,"href":154,"venue_id":9,"title":155,"image":156,"city":12,"venue_title":155,"organizer_id":9,"categories":157,"description":158},"augsdaugavas-attraction-atputas-parks-stalkers","881","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-parks-stalkers/","Atpūtas parks “Stalkers”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/06/img3983.jpg",[],"Īpaši labiekārtotais parks atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā meža ielokā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Parkā iespējams noorganizēt visdažādākos pasākumus. Te atrodas bērnu laukumi, āra grili, galdi, terases, lapenītes utt. Atpūtas parku vienlaikus var apmeklēt vairākas tūristu grupas – atpūtas vieta ir tā iekārtota, lai vairākas tūristu grupas netraucētu viena otrai. Meža parkā ir izveidoti unikāli celtniecības objekti cietokšņa veidā. Tūristiem ir dota iespēja uzzināt meža parka interesanto un noslēpumaino tapšanas vēsturi. Darba laiks: Parks strādā katru dienu no plkst. 10.00 līdz 22.00. Parka apmeklēšanas maksa: 4 € no cilvēka invalīdiem 2 € bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja brīva Lapenes noma: 30 eiro par pirmo stundu katra nākošā stunda 10 eiro mangāls, malka iekļauta samaksā",{"key":160,"id":161,"source":7,"href":162,"venue_id":9,"title":163,"image":164,"city":12,"venue_title":163,"organizer_id":9,"categories":165,"description":166},"augsdaugavas-attraction-zs-egles-senlietu-privatkolekcija-zemnieka-dveseles-prieks","851","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/zs-egles-senlietu-privatkolekcija-zemnieka-dveseles-prieks/","Z/S “Egles” senlietu privātkolekcija “Zemnieka dvēseles prieks”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/06/zs_Egles_2.jpg",[],"Z/S “Egles” guļbaļķu klētiņā ierīkota senlietu privātkolekcija. Te apskatāmi dažādi senie lauksaimniecības darbarīki: gan gadsimtiem seni eksponāti un zirglietas, gan pirmās mehanizētās iekārtas. Senlaiku atmosfērā palīdzēs iejusties viesmīlīgā saimnieka Valentīna Kukļa aizrautīgais stāstījums. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās.",{"key":168,"id":169,"source":7,"href":170,"venue_id":9,"title":171,"image":172,"city":12,"venue_title":171,"organizer_id":9,"categories":173,"description":174},"augsdaugavas-attraction-kokgriesanas-meistara-vara-vilcana-darbnica","7718","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/kokgriesanas-meistara-vara-vilcana-darbnica/","Kokgriešanas meistara Vara Vilcāna darbnīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/varisvilcans3.jpg",[],"Varis Vilcāns ir koktēlnieks un metālkalējs, kas sevi dēvē par dīvaino lietu meistaru. Viņa darbnīcas apmeklējuma laikā ir iespējams vērot kokgriezumu tapšanu, piedalīšanās metāla kalumu izgatavošanā, kā arī šaut ar loku. Iepriekšējā pieteikšanās obligāta!",{"key":176,"id":177,"source":7,"href":178,"venue_id":9,"title":179,"image":180,"city":12,"venue_title":179,"organizer_id":9,"categories":181,"description":182},"augsdaugavas-attraction-liksnas-muizas-parks-liksnas-takas","1632","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/liksnas-muizas-parks-liksnas-takas/","Līksnas muižas parks (Līksnas takas)","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/DSC_3710.jpg",[],"Līksnas muižas parks atrodas Augšdaugavas novadā. Braucot pa šoseju Rīga – Daugavpils, nevar nepamanīt Līksnas ainavas dominanti – Līksnas Romas katoļu baznīcu, kas ir celta 1912.gadā neogotikas stilā. 1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta. Šodien, staigājot pa Līksnas takām, var vērot ne tikai dažādi ierīkotus celiņus vai kreatīvus koka un metāla veidojumus, bet arī uzzināt, ka pa šo taku jājusi Polijas nacionālā varone, Līksnas muižas iedzīvotāja – Emīlija Plātere. Emīliju, viņas dzīvesveida un rakstura dēļ, sauca par vietējo Žannu d’Arku. Līksnas pagasta bibliotēkā glabājas mākslinieka Sandija Greiškalna gleznots Emīlijas Plāteres portrets. Līksnas parkā atrodas arī arhitektūras piemineklis – Līksnas muižas kapela. Pateicoties LMT atbalstam, 2015.gadā Līksnas parkā uzstādīts jauns dizaina objekts – “Mīlestības koks”, kurā kāzu dienā jaunlaulātie var iekārt savu atslēdziņu, tādā veidā simboliski uz mūžu saslēdzot kopā savas sirdis. Mīlestības koku svinīgi atklāt palīdzēja un savas sirdis uz mūžu saslēdza četri pāri – divi pāri, kuri nupat bija mijuši gredzenus, zelta un sudraba kāzu gaviļnieki. Objektā izveidotas vairāk kā tūkstotis vietu, kur iekārt atslēdziņas. Visas atslēdziņas, kuras atradās vecajā kokā tika iestrādātas jaunā objekta stumbrā. Tika konstatēts, ka vecākā atslēdziņa, iepriekšējo koku rotāja no 2008. gada. Objektu radījis metālmākslinieks Valērijs Konstantinovs. Līksnas ciemā var iepazīties ar ciema vēsturi, apmeklēt ievēsmojošo baznīcu, izbaudīt dažādas aktivitātes muižas parkā un apmeklēt vietējos amatniekus.",{"key":184,"id":185,"source":7,"href":186,"venue_id":9,"title":187,"image":188,"city":12,"venue_title":187,"organizer_id":9,"categories":189,"description":190},"augsdaugavas-attraction-visku-sv-jana-kristitaja-romas-katolu-baznica","8870","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/visku-sv-jana-kristitaja-romas-katolu-baznica/","Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/visku-sv.jana-kristitaja-romas-katolu-baznica-dsc3311copy1.jpg",[],"Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. – 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novada, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Baznīcas vēsture: Višķu pirmā baznīca celta 1621. gadā no ozola baļķiem par godu svētajam Jānim Kristītājam. To cēla muižnieki Andrejs un Elizabete Moli ārpus Višķu ciema, kapsētā. 1625. gadā nodibināja Višķu draudzi. Šī baznīca draudzei kalpoja 94 gadus. 1715. gadā par Heronima un Katrinas Molas līdzekļiem baznīcu nojauca un pārcēla tuvāk pie Višķiem, uz ezera pussalas. Šī baznīca draudzei kalpoja 224 gadus un tās lielums bija 410 kubikmetri. Vecā Višķu baznīca saistīja prof. Vipera un Dr. A.Krūmiņa uzmanību kā oriģināls arhitektūras piemineklis. Baznīca celta no ozola baļķiem ar mūrētiem stūru stabiem un apšūta dēļiem līmeniskā virzienā. Baznīcas priekšā bija portiks ar 4 masīvām, mūrētām kolonnām. Logi tikai virs ieejas durvīm un zelmenī. Baznīca gandrīz kvadrātveidīga ar vienu navu. Kora telpas (luktas) bija uz tievām koka kolonnām visapkārt baznīcai ar paplašinājumu pie ieejas un pie altāra. 1891. gadā Lieldienu svētkos Višķu baznīcu piemeklēja nelaime. Tā kā kora telpās (luktās) sakāpa daudz cilvēku, tievie un sapuvušie stabiņi, uz ko balstījās luktas, nolūza. Hallē (baznīcā) iebruka griesti ar luktām. Tas prasīja vairāku personu upurus un dažus sakropļoja uz visu mūžu. 1894. gadā salaboja iebrukušos grieztus un ielika mūra stabiņus salūzušo vietā. Pēc šī notikuma 1907. gada 2 augustā Moģiļovas arhibīskapa kūrija Pēterpilī griezās pie gubernatora ar lūgumu atļaut Višķos celt jaunu mūra baznīcu. 1908. gadā prāvests B.Veržbickis nevis vecās baznīcas vietā, bet ārpus Višķu miesta uzsāka celt jaunu baznīcu. Baznīcu cēla pēc Liepājas arhitekta Standmaņa būvprojekta. Tā ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Laikā no 1908. gada līdz 1915. gadam prāvests B.Veržbickis par draudzes locekļu un Leticijas Moles līdzekļiem uzcēla baznīcu un uzlika tai jumtu. Nepabeigti palika baznīcas iekšdarbi. 1918. gadā par Višķu draudzes prāvestu iecēla J.Livcānu. Viņš veica baznīcas iekšdarbus: salika grīdas, griestus, izdarīja apmetuma darbus, ielika pagaidu altāri un 1925. gadā sāka noturēt dievkalpojumus jaunajā mūra baznīcā. 1930. gadā bija nobeigti arī galvenie iekšdarbi. 1935. gadā vēl nopirka 673 kg smagu zvanu. 1936. gadā par Višķu prāvestu iecēla A.Skromanu. Viņa laikā iegādājās divus žirandolus, Jaunavas Marijas karogu, ievilka elektrību, cēla plebāniju un Rīgas Kolbes firma uzstādīja jaunas ērģeles. Tās iesvētīja profesors A.Novickis. Sprediķi runāja Augškalnes prāvests A.Misjuns.1939. gada 27.jūnijā Višķu baznīcā iespēra zibens. Ugunsgrēku nodzēsa Višķu un Daugavpils ugunsdzēsēji. Baznīcai pilnīgi nopostīja kārniņu jumtu, kā arī sabojāja iekšējo iekārtu. Baznīcai radās zaudējumi ap 20 000 latu. Laikā no 1966. līdz 1972. gadam prāvests E.Klavcāns salaboja tornim jumtu un arī torni, iegādājās solus, salika logus, pagaidu altāri pārnesa sānos un ierīkoja tur sv. Jāņa altāri, sakārtoja lielo altāri un izkrāsoja baznīcu. Baznīcas labajā pusē ir melns ozolkoka altāris, kas pārvests no Dubnas kapelas. 1937. gadā veco koka baznīcu Višķos nojauca. To pārveda uz Valmieru un tur uzstādīja no jauna. Tā trešo reizi šo baznīcu pārbūvēja. Tagad tajā ir izdarītas būtiskas izmaiņas. Vecās koka baznīcas vietā vēl ir pagrabi, kur atrodas muižnieku Molu kapu kapenes. Pie šīs baznīcas dārzā apbedīti prāvesti F.Sandra un J.Kesmins. Pie jaunās mūra baznīcas dārzā ir apbedīts prāvests S.Litaunieks. Daži apgalvo, ka Višķos dzīvojuši četri baznīckungi. Žēl, ka nepiemin laiku un gadu, kad tas bijis. Kādreiz prāvests B.Veržbickis stāstīja, ka viduslaikos Višķos bijusi bīskapa baznīca. Šo domu apstiprina arī kāds 1310. gada dokuments, kurā rakstīts, ka Latgalē bijusi sava diecēze un tā būtu meklējama starp Kalupi un Višķiem. Tās nosaukums dokumentos minēts kā “epixopatus Versowensis” un diacēze “Columniensis”. Balstoties uz šo dokumentu, daži domā, ka bīskapa katedrāle bijusi Višķos.",{"key":192,"id":193,"source":7,"href":194,"venue_id":9,"title":195,"image":196,"city":12,"venue_title":195,"organizer_id":9,"categories":197,"description":198},"augsdaugavas-attraction-dinaburgas-pilsdrupas-un-pils-makets","5279","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dinaburgas-pilsdrupas-un-pils-makets/","Dinaburgas pilsdrupas un pils makets","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/Dinaburgas-pilsdrupas-TAKAs-arhivs-3-1-1024x767.jpg",[],"Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Dinaburgas pili kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Tūlīt pēc pils uzcelšanas to aplenca lietuviešu karaspēks karaļa Troidena vadībā. Ir saglabājušās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, bet Naujenes novadpētniecības muzejā – vēstures ekspozīcija. Blakus atrodas Dinaburgas dabas taka un atpūtas vieta “Bruninieku laukums”. Ekskursija “Livonijas ordeņa Dinaburgas mūra pils” Naujenes novadpētniecības muzejs, +371 65471321, naujenesmuzejs@inbox.lv, www.naujenesmuzejs.lv Nepieciešama iepriekšējā pieteikšanās!",{"key":200,"id":201,"source":7,"href":202,"venue_id":9,"title":203,"image":204,"city":12,"venue_title":203,"organizer_id":9,"categories":205,"description":206},"augsdaugavas-attraction-dinaburgas-pils-taka","5606","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dinaburgas-pils-taka/","Dinaburgas pils taka","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/dinaburgas-pilsdrupas-un-pils-makets-dsc0471.jpg",[],"Dinaburgas taka sākotnēji metas lejā un tad pēc strauja kāpuma uzved stāvajā Daugavas krastā, kur gravu ieskauts paceļas ap 25 m augstais Naujenes (Vecpils) pilskalns, kas tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Saglabājušās pilsdrupas, pie kurām izveidots unikāls Dinaburgas pils brīvdabas makets . Objekts atrodas Daugavas loku dabas parkā. Taka piedāvā lielisku iespēju iejusties bruņinieku vidē – tiltiņi, gravas, avoti, stāvas nogāzes, šauras taciņas, īsts viduslaiku gars un krāšņa daba. Pilskalna pakājē ir bijusi sena apmetnes vieta. Atpakaļceļā šķērsojot tiltiņu, nonāksiet līdz bijušās Vecpils kapsētas vietai, ko iezīmē trīs balti krusti. Taka ir apmēram 1 km gara. 2016. gadā taka tika atjaunota, ierīkojot jaunu skatu platformu, koka kāpnes, laipas, tiltiņu. Pēc kāpšanas augšup un lejup (kāpņu kopgarums ir vairāk nekā 300 metri!) var atvilkt elpu un ieturēt līdzpaņemto maltīti atpūtas vietā “Bruniņieku laukums”, kas atrodas tuvumā.",{"key":208,"id":209,"source":7,"href":210,"venue_id":9,"title":211,"image":212,"city":12,"venue_title":211,"organizer_id":9,"categories":213,"description":214},"augsdaugavas-attraction-markovas-pilskalns-un-izzinas-taka","5812","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/markovas-pilskalns-un-izzinas-taka/","Markovas pilskalns un izziņas taka","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/20200408-IMG_2869-1024x683.jpg",[],"Markovas pilskalns ir viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ierīkots grants paugurā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu etnogrāfisko sādžu un dabas parku “Daugavas loki”. Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota 1,6 km garā Markovas izziņas taka. Takā ir vairāki apskates objekti: Markovas kapsēta, Markovas pilskalns, projektētās Daugavpils HES ūdenskrātuves līmeņa atzīme, Putānu strauts, Putānu strauta akmens u.c. Te sastopamas vairākas aizsargājumu augu sugas, kā, piemēram, meža vizbuļi un atvašu saulrieteņi. Blakus atrodas atpūtas laukums “Latgales sēta” un Slutišķu vecticībnieku sādža.",{"key":216,"id":217,"source":7,"href":218,"venue_id":9,"title":219,"image":220,"city":12,"venue_title":219,"organizer_id":9,"categories":221,"description":222},"augsdaugavas-attraction-slutisku-krauja","3209","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/slutisku-krauja/","Slutišķu krauja","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/20210420_111016-scaled.jpg",[],"Slutišķu krauja – vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā. Tās augstums – 40,9 m, garums 400 m. Kraujas nogāzes slīpums ir 38 grādi. 1925. gadā kraujas pakājē bijis apskatāms līdz 6 m augsts vidusdevonas baltā smilšakmens atsegums ar dažām izskalotām alām. Daugava tagad krastu tik intensīvi nenoskalo, nobrukumi slej gan kraujas pakājē esošo smilšakmeni, gan pati krauja sāk apaugt krūmiem. Vērojot Slutišķu krauju, grūti iztēloties, ka XX gs. 30. – 40.-jos gados uz tās nogāzēm nebija nekādas veģetācijas, tā bija pilnīgi kaila – tikai smilts, grants un laukakmeņi. Tās bija postošu palu sekas, kad ļoti augsta ūdens līmeņa apstākļos ledus gabaliem un spēcīgai straumei izārdot kraujas nogāzes apakšējo daļu, atjaunojās intensīvi nogāžu procesi un tika iznīcināta augu sega. Priežu mežā, kas piegulst Slutišķu kraujai, ir atrastas daudzas retas un aizsargājamas augu sugas: piramidālais cekuliņš (Ajuga piramidalis L.), meža silpurene (Pulsatilla patens (L.) Mill.); pļavas silpurene (Pulsatilla pratensis (L.) Mill.); parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare L.), čemuru palēks (Chimaphila umbellata (L.) W.P.C.Barton), laimes palēcīte (Orthilia secunda (L.) House syn. Pyrola secunda L.; Ramischia secunda (L.) Garcke). No kraujas paveras izcili, tuvi un tāli Daugavas ielejas skati uz Daugavsargu loku. Slutišķu kraujā ir ierīkota labiekārtota atpūtas vieta.",{"key":224,"id":225,"source":7,"href":226,"venue_id":9,"title":227,"image":228,"city":12,"venue_title":227,"organizer_id":9,"categories":229,"description":230},"augsdaugavas-attraction-jezupovas-juzefovas-muizas-parks-un-marijas-taka","1074","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/jezupovas-juzefovas-muizas-parks-un-marijas-taka/","Jezupovas (Juzefovas) muižas parks","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/06/14492553_1076860605745130_548529653903395894_n.jpg",[],"Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā un vēl līdz 19. gadsimta beigām šajā parkā būtu atrodama arī muiža, taču mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka, kurā ir atrodamas vairāk nekā 100 dažādu augu sugu. Vietas sākotnējais nosaukums bija “Hofzumberg”, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē – māja uz kalna. 18. gs. beigās parku pārdēvēja par Jezupovu. Muižas mūra ēku ir cēlis pats saimnieks – B. Šahno, izvēloties par paraugu Parīzes tuvumā kādreiz redzēto pili. Pašlaik apskatāmi tikai muižas ēkas pamati. Bijušais barona B. Šahno zirgu stallis ir vienīgā no Juzefovas muižas ēkām, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Šajā parkā, līdzīgi kā citos muižu parkos, atrodamās koku sugas ir ļoti īpašas. Juzefovas parka īpašo atmosfēru veido simtgadīgas Eiropas ciedru priedes, korķa goba un baltā papele. Parka tuvumā mīt retais liellūpas vīngliemezis ( Isognomostoma isognomostomos ), kas Latvijā atrasts tikai šajā apkaimē. No Jezupovas parka iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības.",{"key":232,"id":233,"source":7,"href":234,"venue_id":9,"title":235,"image":236,"city":12,"venue_title":235,"organizer_id":9,"categories":237,"description":238},"augsdaugavas-attraction-luknas-ezers","3928","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/luknas-ezers/","Luknas ezers","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/luknasezers.jpg",[],"Ezera vidējais dziļums ir 2.4 metri, bet maksimālais dziļums – 6.1 metri. Spoguļa laukuma platība – 409.0 ha. Ezerā ir viena sala. Šeit ligzdo pīles un gulbji. Ezera krastos aug niedres, meldri, kosas, vilkvālītes, kalmes, retas glīvenes, lēpes. Luknas ezerā mīt līdakas, līņi, plauži, raudas, asari, zuši un sapali. Ielaisti: sudrabkarūsas vienvasaras – 400 kg (2000.g.), 40 tūkst. (2004.g.); līdaku kāpuri – 200 tūkst. (2000.g.); līņi vienvasaras – 17.5 tūkst. (2002.g.); līdakas vienvasaras – 16 tūkst. (2004.g.); līdakas viengadnieki – 5 tūkst. (2006.g.). Atpūtas iespējas – licencēta makšķerēšana . Licencētās makšķerēšanas organizētājs: Višķu pagasta pārvalde.",{"key":240,"id":241,"source":7,"href":242,"venue_id":9,"title":243,"image":244,"city":12,"venue_title":243,"organizer_id":9,"categories":245,"description":246},"augsdaugavas-attraction-ostrovas-putnu-verosanas-tornis-un-atputas-vieta-udensrozes","3694","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/ostrovas-putnu-verosanas-tornis-un-atputas-vieta-udensrozes/","Ostrovas putnu vērošanas tornis","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/07/tornis-18-scaled-1.jpg",[],"Šaurā pussalā starp Luknas, Višķu un Boltaru ezeriem stāv skatu tornis , no kura labi aplūkojami gan minētie ezeri un apkārtnes paugurainā ainava. Blakus, Luknas ezera krastā, atrodas pludmale. Brīvi pieejami apmeklētājiem katru dienu.",{"key":248,"id":249,"source":7,"href":250,"venue_id":9,"title":251,"image":252,"city":12,"venue_title":251,"organizer_id":9,"categories":253,"description":254},"augsdaugavas-attraction-medumu-parks","1429","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/medumu-parks/","Medumu parks un taka","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/06/20200410-IMG_3292-1024x683.jpg",[],"Pie Meduma ezera atrodas Medumu parks, kurā var ieraudzīt dažādus stādījumus – ošus, ozolus, liepas, vīksnas, asinssarkano grimonu, Daugavas krustābeli, Eiropas segliņu, balzama dižegles, Eiropas lapegles, Kolorado aso egli u.c. Medumu parks ir populāra atpūtas vieta – šeit vari makšķerēt un atpūsties pie ezera, kur ir ierīkota pludmale, kas ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Parka teritorijā izveidota 2 km gara taka , kura šķērso „Mīlestības tiltiņu” un iet gar Pirmā pasaules kara tranšejām un muižas pagraba vietu. Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu.",{"key":256,"id":257,"source":7,"href":258,"venue_id":9,"title":259,"image":260,"city":12,"venue_title":259,"organizer_id":9,"categories":261,"description":262},"augsdaugavas-attraction-dabas-parks-silene","5230","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dabas-parks-silene/","Dabas parks “Silene”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/b_800_600_0_00_images_stories_Dabas_parki_Silenes_silenes_dabas_parks_1.jpg",[],"“Silene” – dabas parks, kas atrodas Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā pie Baltkrievijas robežas, Silenes mežu masīva DR daļā. Kā kompleksais dabas liegums dibināts 1977. gadā. Platība 37,9 km 2 . Dabas parkā atrodas 24 ezeri. Te ir daļa Riču ezera 5,9 km 2 platībā, daļa Sitas ezera 0,4 km 2 platībā un Sila ezers (2,6 km 2 ). Dabas parkā ir vairāki mazi purviņi, starp kuriem izceļas Glušonkas purvs – dabas liegums 142,3 ha platībā. Silenes dabas parkā atrodas daudz dažāda tipa mežu. Dominē priežu audzes, kā arī priežu-egļu un egļu-lapu koku meži. Purvos un ezeros atrodams purva bruņurupucis, sarkanvēdera ugunskrupis, lielais tritons un meža susuris. Mežos ligzdo melnais stārķis, melnā klija un mazais ērglis. Dabas parka D daļā, Baltkrievijas pierobežā atrodas dabas liegums “Ilgas” un Daugavpils Universitātes Studiju un pētniecības centrs „Ilgas”.",{"key":264,"id":265,"source":7,"href":266,"venue_id":9,"title":267,"image":268,"city":12,"venue_title":267,"organizer_id":9,"categories":269,"description":270},"augsdaugavas-attraction-pogulankas-salienas-upe-un-arkveida-akmens-tilts","2263","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/pogulankas-salienas-upe-un-arkveida-akmens-tilts/","Poguļankas (Salienas) upe un arkveida akmens tilts","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/pogulankas-salienas-arkveida-akmens-tilts.jpg",[],"Poguļankas upe ir Daugavas kreisā krasta garākā (24 km) pieteka dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Tās ielejā konstatētas daudzas aizsargājamu augu un dzīvnieku sugas, kā arī vesela virkne dabas pieminekļu un kultūrvēsturisku objektu. Tipiska Augšzemes augstienes nogāžu straujupe, kura “tek skanēdama” – viena no kādreizējam foreļupēm un, iespējams, arī lašu nārsta vietām. Tilts pāri Poguļankas (Salienas) upītei būvēts 19. gs beigās no šķeltiem un apstrādātiem laukakmeņiem. Arkas augstums ir 5,2 m, garums 5,5 m, platums 4,6 m. Tilts ir vietējas nozīmes arhitektūras un inženierbūves piemineklis, viens no nedaudzajiem šāda veida tiltiem, kas salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī ir saglabājies Augšdaugavas novadā. Upītes ielejā no Poguļankas jaunā tilta līdz ietekai Daugavā ir saglabājies savdabīgs un savā ziņā pat unikāls dabas komplekss, kurā atrodas sekojošas dabas un kultūrvēsturiskas vērtības: Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi – upes straujteces posmi, nogāžu un gravu meži. Daudz interesantu un pat unikālu ģeoloģiska rakstura apskates objektu – Augšdaugavas novada otrs lielākais dižakmens (Salienas dižakmens), kvartāra iežu veidoti līdz 8 m augsti atsegumi, augšdevona pamatiežu – mālu un aleirolītu atsegumi upītes labajā krastā pie ietekas Daugavā, vecupes veidojumi, plaša, smilšaina delta, kas veidojusies upītes akumulējošās darbības rezultātā.",{"key":272,"id":273,"source":7,"href":274,"venue_id":9,"title":275,"image":276,"city":12,"venue_title":275,"organizer_id":9,"categories":277,"description":278},"augsdaugavas-attraction-vaboles-muizas-parks","1362","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/vaboles-muizas-parks/","Vaboles muižas parks","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/06/vaboles-parks-dsc0162.jpg",[],"Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.). Parka platība – 8,5 ha, no tiem 0,21 ha aizņem dīķis. Parka teritorijā atrodama 21 koku un krūmu suga – gan vietējās, gan svešzemju. Te ir daudz ošu, ozolu, liepu, vītolu, gobu, melnalkšņu un ievu. Parka centrā ir lapegļu audze, kura nepareizas apsaimniekošanas dēļ pakāpeniski iet bojā. Austrumu daļā atrodas liepu aleja. Parka lepnums ir Lielais ozols. Dendroloģisks retums ir Moltkes liepa, kas reti sastopama Latvijas parkos. Parkā saglabājušas vairākas vēsturiskas ēkas – bijušās pusmuižas apbūves elementi, tai skaitā zirgu staļļa ēka, kas 1919. gadā pārkārtota skolas vajadzībām. Mūsdienās te atrodas Vaboles vidusskola. Vienā no pusmuižas ēkām 1996. gadā iekārtots Latgales atmodas darbinieku Skrindu dzimtas muzejs .",{"key":280,"id":281,"source":7,"href":282,"venue_id":9,"title":283,"image":284,"city":12,"venue_title":283,"organizer_id":9,"categories":285,"description":286},"augsdaugavas-attraction-vecracinas-pilskalns","11203","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/vecracinas-pilskalns/","Vecračinas pilskalns","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/Vecracinas-pilskalns_1-1.jpg",[],"Vecračinas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā Daugavas labajā krastā Vecračinas sādžā, 2,5 km uz D no Izvaltas dzelzceļa stacijas. Daļēji nopostīts, ierīkojot plakumā vecticībnieku kapsētu. Senlietas nav atrastas. Iespējams, izmantots vēlajā dzelzs laikmetā. Vecračinas pilskalns ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pilskalnu pirmais 1941. gadā plašāk aprakstīja A. Gusars. 1986. gadā pilskalna izdarīti aizsardzības izrakumi T. Bergas vadībā. T. Berga rakstīja, ka Vecračinas pilskalna “ierīkošanai izmantots dabisks, no divām pusēm kraujš krasta atzarojums, kuru A un DA pusē norobežo apmēram 18-27 m dziļa grava, DR pusē – Daugava. Otrajā pusē, kur pilskalns savienojas ar tīrumiem, bija ierīkoti trīs 50 m gari vaļņi. Pilskalna plakuma platība 60×30 m, tā forma atgādina izstieptu trīsstūri. Tas pilnīgi izpostīts, ierīkojot šeit vecticībnieku kapsētu, kura pastāvējusi aptuveni 200 gadu”. Salīdzinot ar A. Gusara 1941. gada aprakstu un uzmērījumu, mūsdienās pilskalna vaļņi ļoti cietuši. Ārējais valnis pilnīgi noraksts, vidējam valnim noraksts viss A gals, iekšējais valnis saglabājies neskarts. Abu pēdējo 2 vaļņu augstums 2 m, platums 9-10 m. Vaļņu iekšējā nogāze ir stāvāka, ārējā, pret grāvi vērstā – lēzenāka. Vaļņi un plakums izpostīti ar kapu ekshumāciju. Vaļņu arheoloģiskā izpēte parādīja, ka tie uzbērti no dzeltenas smilts. Pie vaļņu pamata konstatēta 2-10 cm bieza pelnu kārta, tomēr nekādas senlietas netika atrastas. T. Berga secināja, ka “ņemot vērā nocietinājumu sistēmu, to, iespējams, var datēt ar vēlo dzelzs laikmetu”. Var būt, ka pilskalnam atbilstoša apmetne bijusi arī ārpus vaļņiem, jo tīrumā konstatēta tumšāka zeme.",{"key":288,"id":289,"source":7,"href":290,"venue_id":9,"title":291,"image":292,"city":12,"venue_title":291,"organizer_id":9,"categories":293,"description":294},"augsdaugavas-attraction-lipinisku-vissvetas-dievmates-atdusas-pareizticigo-baznica","10935","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/lipinisku-vissvetas-dievmates-atdusas-pareizticigo-baznica/","Lipinišku Vissvētās Dievmātes Atdusas pareizticīgo baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/Tkachenkov2009.jpg",[],"Lipinišķu draudze ir viena no pirmajām pareizticīgo draudzēm Daugavpils novadā. Pirmais koka dievnams iesvētīts 1836. gadā. Pašreizējās baznīcas celtniecībai līdzekļus ziedoja draudzes locekļi, kā arī Polockas-Vitebskas bīskapija. Baznīcas pamati likti 1906. gadā, tā iesvētīta 1908. gadā. Ēka celta krusta formā bizantiešu stilā no sarkaniem ķieģeļiem, tai ir divi torņi. Fasādes noformējumā ir daudz dekoratīvu elementu.",{"key":296,"id":297,"source":7,"href":298,"venue_id":9,"title":299,"image":300,"city":12,"venue_title":299,"organizer_id":9,"categories":301,"description":302},"augsdaugavas-attraction-jezupovas-juzefovas-sv-petera-un-pavila-romas-katolu-baznica","10255","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/jezupovas-juzefovas-sv-petera-un-pavila-romas-katolu-baznica/","Jezupovas (Juzefovas) Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/jezupovas-juzefovas-sv.petera-un-pavila-romas-katolu-baznica-juzefovaskatolubaznica2.jpg",[],"Juzefovas (Jezupovas) Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcu sāka būvēt 1934. gada un pabeidza 1961. gada. Pēc uzcelšanas dievnamu atņēma un nodeva kluba ierīkošanai. 1989. gadā baznīcu atgrieza draudzei. Baznīcas vēsture: Juzefovas (Jezupovas) vārds cēlies no muižnieka Juzefa (Jezupa) Šadurska. Agrāk, saukusies lietuviešu vārdā “Naujene” jeb “Novene”. Juzefovas pirmā koka baznīca celta jau pirms 1685. gada. Bīskaps N. Poplavskis 1685. gadā iesvētīja Jezupovas baznīcā vienu altāri. Varbūt baznīca bija tikko uzcelta un vēl nebija izbūvēti pārējie altāri, ko varētu iesvētīt. Šī baznīca Jezupovā pastāvēja vismaz 97 gadus. 1782. gadā par Staņislava Šadurska līdzekļiem Jezupovā tika uzcelta jauna koka baznīca, un tā bija veltīta sv. Pētera Pāvila godam. Šī baznīca pastāvēja 162 gadus, līdz tā nodega 1944. gadā, vāciešiem atkāpjoties. Pāri palika kāda draudzes māja. Daugavpils dekāns Vladislavs Zundo šajā mājā ierīkoja lūgšanu namu un tur noturēja dievkalpojumus. Prāvesta Jāņa Stroda darbības laikā šo māju pārbūvēja, resp. pagarināja, piebūvējot presbitērija telpu un sakristeju. Lai lūgšanu telpa būtu augstāka, tika izņemti griesti. Juzefovas draudzes baznīca (lūgšanas nams) ir 14 m gara un 9,8 m plata dzirnavu ēka. Prāvesta A. Blaževiča darbības laikā (1961.—1970.) baznīca tika apšūta ar dēļiem, uzlikts skārda jumts. Tika iekārtoti divi sānu altāri, iegādāta Sv. Pētera glezna — mākslinieces Peilānes darbs. Prāvesta J.Mukāna darbības laikā (1970—1977) tika izkrāsota baznīcas iekšpuse, baznīcu apšuva ar baltajiem ķieģeļiem, ielika dubultlogus, ap baznīcas teritoriju uzcēla koka žogu, kuru saturēja betona stabiņi. Iegādātas Jēzus Sirds, Sv. Jura, Jēzus dzimšanas, Pēdējo vakariņu un Jēzus augšāmcelšanās gleznas. Juzefovas mūra baznīcu saka celt prāvesta I. Broka laikā (1934—1936). 1936. gada 29. jūnijā Aglonas ģimnāzijas direktors, dekāns Aloizs Broks iesvētīja pamatus. Baznīca būvēta no tēstiem akmeņiem. Prāvesta I. Broka laikā baznīcu uzcēla līdz logiem, bet prāvesta A. Turka vadībā tā tika uzcelta līdz jumtam. Tad nāca kara gadi, celtniecību, protams, pārtrauca. Tāda, nepabeigta, šī celtne bija līdz 1959. gadam. Prāvesta St. Petuško un Garīgā semināra audzēkņa Oļģerta Daļecka vadībā 1961. g. tās celtniecību pabeidza, bet pavisam drīz baznīcas ēku atsavināja. Padomju varas laikā tur bija gan klubs, gan bibliotēka, gan vēl citas iestādes. Baznīca tika atgūta tikai 1989. gadā. 1989. g. 27. decembrī bīskaps V. Nukšs to konsekrēja. 1990. gadā veica iekšpuses pārbūves darbus, piešķirot baznīcai agrāko veidolu.",{"key":304,"id":305,"source":7,"href":306,"venue_id":9,"title":307,"image":308,"city":12,"venue_title":307,"organizer_id":9,"categories":309,"description":310},"augsdaugavas-attraction-zemgales-romas-katolu-baznica","9982","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/zemgales-romas-katolu-baznica/","Zemgales Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/zemgales-romas-katolu-baznica-dsc0024.jpg",[],"Iesvētīta 2006. gadā. Dievnams ierīkots bijušajā muižas un Zemgales stacijas ēkā (1928). Baznīcas vēsture: Baznīcas ēka 20 gs. divdesmito gadu sākumā bija kā dzelzceļa stacija uz Latvijas – Polijas robežas (tajos gados). Ēku uzcēla ātrā tempā, ar masīvām sienām un skaistu kupolu virs ēkas centrālās daļās. 1944. gadā vācieši atkāpjoties gribēja to noslaucīt no zemes virsas, un līdz ar to divas trešdaļas no ēkas aizgāja nebūtībā. Līdz 20. gs. sešdesmito gadu sākumam ēka kalpoja kā stacija, bet tad Latvijas Dzelzceļš no tās atteicās. Mainījās apsaimniekotāji – ēka tika galīgi nolaista. Ēka stāvēja sliežu malā, nevienam nevajadzīga, caurumotu jumtu, satecējušām un sapelējušām sienām, tukšām logu un durvju ailēm, līdz kamēr to ievēroja dekāni A. Madelāns un A. Olehno no Daugavpils, kā arī priesteris Klavcāns. Dievnama celtniecība ilga trīs gadus. Draudzes locekļi ar saviem spēkiem veica pilnīgu ēkas restaurāciju. Daļu no celtniecības materiāliem iegādājās pateicoties vietējās pašvaldības atbalstam. Savu tiesu līdzekļu deva arī Vācijas organizācija “Bonifacius werk” un sabiedrība “DauTkom”.",{"key":312,"id":313,"source":7,"href":314,"venue_id":9,"title":315,"image":316,"city":12,"venue_title":315,"organizer_id":9,"categories":317,"description":318},"augsdaugavas-attraction-silenes-jaunavas-marijas-debesis-uznemsanas-romas-katolu-baznica","10376","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/silenes-jaunavas-marijas-debesis-uznemsanas-romas-katolu-baznica/","Silenes Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/silenes-romas-katolu-baznica-dsc0184.jpg",[],"Tagadējā Silenes Romas katoļu koka baznīcas ēka tika uzbūvēta 1913. gadā, prāvesta Miķeļa Skorupska laikā netālu no agrākās, 19. gs. celtās, bet nodegušās kapelas. Silenes baznīca ir viena no lielākajām koka baznīcām Rīgas Metropolijā un vislielākā Jelgavas diacēzē. Tai ir krustveida plānojums ar vienu lielu un vairākiem mazākiem tornīšiem. Pašlaik baznīca veiksmīgi realizēja projektu “Senā garīgās kultūras mantojuma saglabāšana un garīgo sabiedrisko aktivitāšu attīstība Skrudalienas pagastā”, kā rezultātā baznīcā ir iespējams apskatīt jaunu ekspozīciju. Šeit savākti dažādi garīgās dzīves priekšmeti, kulta priekšmeti, medaljoni un relikvijas, kas radīti 18.-21.gadsimtā. Īpašs lepnums ir Liturģisko tērpu kolekcija. Tie ir ļoti skaisti un unikāli eksponāti. Baznīcas vēsture: Silenē (Barovkā) bija veca koka kapela, celta 19.gs. Telšu diacēzes kalendārā 1911. gadā tā minēta kā Elernas filiāle, kur dzīvoja priesteris Pēteris Purovskis. Šī kapela nodega. Pēc atlikušā akmeņu pamata var redzēt, ka tā bija 14 x 6 m liela. Tagad uz šiem pamatiem uzcelta neliela būdiņa un atrodas no baznīcas apm. 50 m. Kapela bija veltīta sv. Jāņa Kristītāja godam. Tagadējo Silenes koka baznīcu cēla priesteris Miķelis Skorupskis. Viņš strādāja Elernē par vikāru. Silenē viņš iegādāja zemi, ko deva Lapinskim. Lapinskis arī citādi palīdzēja baznīcai. Pēc nāves ir apbedīts draudzes kapos un uz pieminekļa ierakstā uzsvērts, ka bija baznīcas labdaris. Priesteris M.Skorupskis no Elernes par saviem līdzekļiem 1913. gadā uzcēla Silenes koka baznīcu. Celšanas gads ir iekalts pamatu akmenī pie presbiterija.",{"key":320,"id":321,"source":7,"href":322,"venue_id":9,"title":323,"image":324,"city":12,"venue_title":323,"organizer_id":9,"categories":325,"description":326},"augsdaugavas-attraction-maskovskas-maskavas-vissvetas-dievmates-patveruma-pareizticigo-baznica","8790","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/maskovskas-maskavas-vissvetas-dievmates-patveruma-pareizticigo-baznica/","Maskovskas (Maskavas) Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/2MBDSC_0085-1024x695.jpg",[],"Celta un iesvētīta 1879. gadā. Baznīcas altāris ir vienkāršs, bez rotājumiem. Īpaši izteiksmīgi ir t.s. Novgorodas stilā veidotie baznīcas vārti un vairākas ikonas, kas ir veidotas senā tehnikā: Novgorodas, Maskavas u.c. stilos.",{"key":328,"id":329,"source":7,"href":330,"venue_id":9,"title":331,"image":332,"city":12,"venue_title":331,"organizer_id":9,"categories":333,"description":334},"augsdaugavas-attraction-danisevkas-sv-petera-un-pavila-pareizticigo-baznica","9275","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/danisevkas-sv-petera-un-pavila-pareizticigo-baznica/","Daniševkas Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/V.Tkachenkov-20142.jpg",[],"Daniševkas Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca atrodas vienā ielā ar vecticībnieku lūgšanu namu, blakus tam. Baznīca tika celta kā vienticībnieku. Celtniecības bija nepieciešama jau 1871. gadā, taču draudze tika izveidota tikai 1903. gadā. Baznīcas celtniecības iniciators bija Joans Digiļovs, kas pārgāja vienticībā 1902. gadā. Viņam pievienojās aptuveni 50 cilvēki. J. Digiļovs saņēma priestera amatu. Ākumā dievkalpojumi notika parastā lauku mājā, kas tika pielāgota šīm vajadzībām. J. Digiļovs pats pārraudzīja baznīcas būvniecību. Viņš devās uz Maskavu un Sanktpēterburgu, lai vāktu ziedojumus un iegādāties visu nepieciešamo baznīcas iekārtojumam. Baznīca tika iesvētīta 1908. gadā augustā. Pirmās Pasaules kara laikā Daniševskā tika izvieta militāra daļa, kuras karavīrus baroja šī draudze. 1920. gadā baznīca stipri cieta no artilēristu apšaudes. Baznīcas remonts tika veikts 1926. -1931. gados. Kopš tā laika baznīca ir saglabājusies bez pārbūvēm. Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca ir uzbūvēta kā “kuģis”, apjoma kompozīcija ir izveidota pēc hierarvijas principa. Augstākais galvenais nodalījums ir vairāk izstiepts garumā, tam pieiet mazākās augstumā un platumā altāra un priekšnama telpas. Katrs nodalījums ir nosegts ar savu teltij līdzīgu četrkantainu jumtiņu. Baznīca ir guļbūve, kas no ārpuses ir apšūta ar dēļiem. Fasādes dizains ir ļoti skops: lieveņa stabi ar kokgriezumiem, jumta karnīze, ļoti vienkārši logi. Iekšā ar koka dēļiem ir apžūti griesti, austrumu siena un neliela paneļu siena. Lūgšanu zāli rotā skaists divlīmeņu ikonostass, kas izgatavots no tumšā koka un bagātīgi aprakstīts ar vīnogulāju ornamentiem.",{"key":336,"id":337,"source":7,"href":338,"venue_id":9,"title":339,"image":340,"city":12,"venue_title":339,"organizer_id":9,"categories":341,"description":342},"augsdaugavas-attraction-jaunbornes-sveta-krusta-romas-katolu-baznica","11150","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/jaunbornes-sveta-krusta-romas-katolu-baznica/","Jaunbornes Svētā krusta Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/jaunbornes-sveta-krusta-romas-katolu-baznica-jaunborneskatolubaznica.jpg",[],"Mazā un ļoti vienkāršā Jaunbornes Sv. Krusta katoļu baznīca uzcelta 1859. gadā pēc poļu muižnieka Juliusa Sivicka gribas, 1890. gadā pārbūvēta, 1921. gadā atjaunota. Mākslas cienītāju šeit var interesēt atsevišķi priekšmeti, no kuriem interesantākie – ērģeļu prospekta kokgriezumi, kas, iespējams, ir daļa no Elernes baznīcas manierisma stila iekārtas. Ap baznīcu izkārtojusies lauku kapsēta, kurā centrālo vietu ieņem Sivicku ģimenes apbedījumi. Jaunbornes baznīca ir no mūra, celta krusta veidā, no ārpuses balti krāsota, ar cinkotu skārda jumtu, vienu torni un mazu tornīti uz baznīcas jumta vidus. Tornis apjumts ar melnu skārdu, krāsots. Baznīcas sānos 3 logi ar dzelzs restēm priekšā. Vidū krusta pagarinājuma sienā 2 logi un presbiterijā arī ir logi. Presbiterija daļa sešstūraina. Pie tās 2 sakristejas. Presbiterija galā augsta mūra kapela, balti krāsota ar nišu virsū. Nišā liela Kristus figūra ar koka krustu virsū. Baznīcas lielums 15 m x 7 m. Tornī 2 nelieli zvani. Virs ieejas durvīm uzraksts poļu valodā “Dievs ir mūsu patvērums un stiprums”. Baznīcā ir trīs altāri. Lielajā altārī Pestītāja krusts. Labajā pusē Dievmātes pastāvīgā palīga altāris ar Dievmātes un sv. Jāzepa gleznām, kreisajā pusē Jēzus Sirds altāris ar Jēzus Sirds un sv. Nikolaja gleznām. Baznīcā ozolkoka kancele. Kora telpās ērģeles (atjaunotas 1975. g.) un harmonijs. Apkārt baznīcas dārzam mūra žogs ar cementa jumtu, bet baznīcas priekšā dzelzs žogs uz akmens pamata. Dārza kreisajā stūrī liela bedre, kur prāv. P. Jakoveļs gribēja celt plebaniju. Dārzā ir misiju krusts, kas uzcelts 1935. g., kad tēvs B.Skrinda te rīkoja misijas. Ir Baznīcas dārzā apbedīts prāvests Teodors Kulikovskis (1874. g. – 1931. g.).",{"key":344,"id":345,"source":7,"href":346,"venue_id":9,"title":347,"image":348,"city":12,"venue_title":347,"organizer_id":9,"categories":349,"description":350},"augsdaugavas-attraction-elernes-kunga-jezus-debeskapsanas-romas-katolu-baznica","8215","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/elernes-kunga-jezus-debeskapsanas-romas-katolu-baznica/","Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/elernes-romas-katolu-baznica-tit.eccl_.ascensio-domini-elerneskatolubaznica.jpg",[],"Elernes baznīcas mūra ēku 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens. Līdz 1761. gadam tā kalpojusi luterāņu draudzes vajadzībām. Tās arhitektūra gan apjomos, gan detaļās sasaucas ar citām šai laikā Kurzemes hercogistes teritorijā celtām baznīcām. Arī interjera apdarē tā iekļāvās laikmeta tradīcijās. Par to liecina atsevišķi manierisma stila kokgriezumu fragmenti, šur tur telpā izkaisītās eņģeļu galviņas un cilnis ar Marijas pasludināšanas sižeta atveidu. Baznīcas vēsture: Gothards Ketlers 1567.g. Elernē uzbūvēja pirmo luterāņu baznīcu. Draudzei nebija dots vēl nosaukums un tā bija bez vārda. 1636.g. pie baznīcas veica pārbūves darbus. Tagadējo Elernes mūra baznīcu cēla luterānis Heinrihs Tinens 1650.g. Katoļiem Elernē baznīcas nebija. Par to nerunā ne jezuīti savās annalēs, ne arī bīskaps Šembeks savā 1715.g. relācijā pāvestam. Tur piemin vienīgi Laucesas baznīcu. Tikai 1775.g. 10.februārī Jelgavas prāvests A. Folkmanis relācijā par Kurzemes baznīcām rakstīja prāvesta nuncijam Varšavā: “36 jūdzes no Jelgavas atrodas Elerna, C.Falkerzāma muiža, kur uzturas katoļu prāvests”. 1771.g. vai 1777.g. Muravkā, uz augsta kalna mežā, apmēram 2 km no Elernes, uzcēla nelielu koka baznīcu katoļiem sv. Andreja godam. Pēc nostāstiem, šo koka baznīcu uzbūvēja mežiem bagātajā Valdajā, Daugavas augštecē. Tad baznīcu izjauca, sakrāva uz baržām un pārveda uz Elerni. Kad vakara krēslā tās tuvojušās Elernei, uz tām aizdegtas sveces, kas tālu atspīdējušas Daugavas ūdeņos. To redzot Elernē, cilvēki saukuši: “ Čudo! Čudo!” (krievu val. – Brīnums! Brīnums!). Tā ir paša Dieva griba, lai Elernē būtu baznīca!” Šo baznīcu uzbūvēja Murovkā uz kalna kapos, tur kur tagad atrodas Siķeles luterāņu baznīca. Tautā šo baznīcu uzskatīja par Dieva sūtītu, kas “atpeldēja” pa Daugavu. To uzskatīja par svētceļojuma vietu, kas apveltīta bagātām Dieva žēlastībām.Izrādījās, ka Murovkā pie katoļu koka baznīcas dzīvoja pārsvarā luterāņi, bet Elernē pie luterāņu baznīcas – katoļi. Kad Elernes muiža nonāca katoļticīga muižnieka īpašumā, viņš apmainīja baznīcas: luterāņiem nodeva Murovkas (Sikeles) katoļu koka baznīcu, bet katoļiem Elernes luterāņu mūra baznīcu. Arī vēlāk katoļi nepārstāja apmeklēt un lūgties savā vecajā koka baznīcā. Kad to atrada aizslēgtu, sita ārā logus un kāpa iekšā lūgties “savā – šai Dieva sūtītajā” baznīcā. Šāda rīcība ļoti nepatika luterāņiem. Tāpēc viņi nojauca koka baznīcu un tās vietā 1819.g. Murovkā uzcēla tagadējo Siķeles mūra baznīcu. Katoļiem nodoto baznīcu luterāņi vairākkārt mēģināja dabūt atpakaļ. Vēl pirms Pirmā Pasaules kara Elernes draudzes vikārs M.Skorupskis “sargāja un aizstāvēja Elernes baznīcu no kuršu baroniem, kas bija nodomājuši viņu pārvērst par protestantu kirku.” Trīsdesmitos gados luterāņu baznīcas avīzē sūrojās par to, kādu netaisnību tiem nodarīja muižnieks Elernē, nododams viņu baznīcu katoļiem.Tātad tagadējā Elernes katoļu mūra baznīca ir celta 1650.g. gotu stilā, ar vienu torni, kuram smaile uzbūvēta 1911.g. No ārpuses abos sānos baznīcas vienas atbalsta trīs piloņi. Sienas balti krāsotas. Baznīca veltīta Kristus debesīs kāpšanas godam. Tās lielums 9,5×4,5 asis. Ieejas durvis no gala un no sakristejas. Baznīcas griezti mūra velvē, kur skaisti izceļas sarkano ķieģeļu “ribas” (krusta velves). Grīda dēļu, klāta 1878.g. un 1974.g. Baznīca ir vienas jomas celtne. Altāri ir trīs, visi darināti kokā. Lielais altāris celts 1878.g. sv. Jura godam, ar svētā gleznu virsū. Starp kolonnām zeltītos rāmjos Jaunavas Marijas “Assumpta” glezna. Kreisajos sānos Jaunavas Marijas pasludināšanas godam veltīts altāris ar gleznu. Starp kolonnām Jēzus sirds glezna (agrāk vēl bijusi “Kristus Pēdējo Vakariņu” glezna, kas tagad nodota muzejam). Krusta ceļa bildes baznīcā ievietotas ar bīskapa Presneviča ierosinājumu un indultu no 1879.g. Labajā pusē koka kancele. Koka dievgalds atdala presbiteriju no dievlūdzēju telpas. Presbiterija kreisajā pusē 2×1,5 asis liela sakristeja ar diviem logiem. Sakristeja piebūvēta vēlāk, jo kamēr baznīca bija lietošanā luterāņiem, tās nebija. Presbiterijā, virs sakristejas durvīm ir liela Vissvētākās Trīsvienības glezna. Baznīcu apgaismo astoņi logi. Ir arī elektrība. Kara telpās 9 reģistru ērģeles. Tās laboja 1930.g. un 1938.g. Pie ieejas torņa telpā, kreisajā pusē nišā Jaunavas Marijas statuja. Grīdā akmens plāte, kuras apakšpusē iekalts kontrakta teksts par baznīcas apmaiņu ar luterāņiem. Zem baznīcas ir pagrabi, kur atradās mirušo fundātoru (baznīcas mecenātu un dibinātāju) zārki. Tos visus 1968.g. pārapbedīja baznīcas dārzā. Te mirušos apbedīja jau no seniem laikiem. Dārzā atdusas trīs prāvesti: Leščinskis (mir. 1867.g., 67.g.v.), pr. Leščinskam uz kapa akmens plāte ar uzrakstu. Matejs Čuževičs (mir. 1891.g., 40.g.v.) Jāzeps Kupinskis (1893. – 1948.). Pr. Kupinskim uz kapa Dievmātes statuja.",{"key":352,"id":353,"source":7,"href":354,"venue_id":9,"title":355,"image":356,"city":12,"venue_title":355,"organizer_id":9,"categories":357,"description":358},"augsdaugavas-attraction-sikeles-luteranu-baznica","11116","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/sikeles-luteranu-baznica/","Sīķeles evaņģēliski luteriskā baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/sikeles-luteranu-baznica-dsc0504.jpg",[],"Atrodas Vecsalienas pagastā priežu meža vidū netālu no Daugavas kreisā krasta. Jau ļoti sirmā senatnē te bijusi koka baznīciņa, ko kāds latviešu dzimtcilvēks ar plostu atvedis no Krievzemes. Baznīca vairākkārt degusi, bet arvien atjaunota. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu. Celta 1819. gadā. Līdzās baznīcai atrodas Muravku vecie luterāņu kapi ar seniem pieminekļiem.",{"key":360,"id":361,"source":7,"href":362,"venue_id":9,"title":363,"image":364,"city":12,"venue_title":363,"organizer_id":9,"categories":365,"description":366},"augsdaugavas-attraction-krucifiksu-cels","11542","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/krucifiksu-cels/","Krucifiksu ceļš","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/krucifiksu-cels-krucifiksi.jpg",[],"Krucifikss – katoliskās Latgales simbols, Latgales novada ainavas neatņemama sastāvdaļa, savdabīgs mākslas darbs. Latgalē krucifiksus sāka uzstādīt 18. gadsimtā. To būvēšanas tradīcijas visstraujāk attīstījās 20. gs. 20.-30. gados. Vaboles pagastam raksturīgs tas, ka šeit bija un arī šodien ir Latvijā vislielākais krucifiksu skaits. Pēc 20. gs. 40.-ajiem gadiem daudzi tika iznīcināti. No 44 krucifiksiem šodien ir saglabājušies tikai 29. 20.gs. 80.-90.-ajos gados sādžu iedzīvotāji pakāpeniski uzsāka krustu atjaunošanu. 1998. gadā Skrindu dzimtas muzejs par Kultūras ministrijas līdzekļiem pagastā atjaunoja 2 krucifiksus. Visvecākie krusti, kas saglabājušies cilvēku atmiņā, bijuši vienkārši, rupji aptēsti, samērā zemi. Vienkāršību noteica laika un, iespējams, arī amata prasmes trūkums. Krustu izskats laika gaitā mainījās. 20.gs. 20.-tie gadi raksturīgi ar to, ka sāka parādīties krusti ar jumtiņiem. Celti dažādos laikos, tie atšķīrās gan augstuma, gan formas ziņā. Dažviet tie sasniedza pat 4 m augstumu un bija ar grezni rotātu jumta daļu. Vaboles pagastā tādi bija vairāki. 20.gs. 30.-40.-ajos gados parādījās daudz smagnēju, no cementa lietu krustu, kas daudz neatšķīrās viens no otra. Ļoti izplatīti bija čuguna krusti, kuru pamati tika lieti no betona. 20.gs. 80.-90.-tie gadi raksturīgi ar to, ka krustus atjaunoja, izmantojot koku. Par ciemu krustu reliģisko un kultūrvēsturisko nozīmi stāsta vēsture. Krusts ceļmalā un ar to saistītās aktivitātes ir viena no senākajām un skaistākajām tradīcijām Latgalē. Pie ciemu krustiem maija vakaros pulcējās ciemu ļaudis uz dievkalpojumu. Pie krustiem tika dziedātas garīgās dziesmas un skaitītas lūgšanas. Dziedāts tika līdz vēlam vakaram. Krusti bija bagātīgi rotāti ar meijām un ziediem. Pie krusta piestiprināto Pestītāja tēlu (mūku- latg.) rotāja ziedu vainags. Pagastā esošie krusti tiek rotāti arī šodien, bet dziedājumi maija vakaros skan tikai pie atsevišķiem krucifiksiem. Šīs skaistās tradīcijas atjaunošana, izveidojot un uzstādot krucifiksus, nenozīmē identiski kopēt bijušo. Izzinot pagātnes tradīcijas, tiek meklēts to labākais pielietojums šodienā. Krusts mūsdienās tiek izmantots arī kā piemiņas vietas apzīmējums. Kalnainā un skaistā vietā Liepu Mukānos, kur kādreiz bijušas Skrindu mājas, 1990. gadā tika uzstādīts 4 m augsts koka krusts un iekārtota piemiņas vieta. Akmeni ar uzrakstu “Skrindu māja” darinājis tēlnieks I. Folkmanis. Interesetiem ir iespēja patstāvīgi apmeklēt doto maršrutu, bet muzejā uz vietas ir iespēja uzzināt vairāk informācijas.",{"key":368,"id":369,"source":7,"href":370,"venue_id":9,"title":371,"image":372,"city":12,"venue_title":371,"organizer_id":9,"categories":373,"description":374},"augsdaugavas-attraction-kalejs-edgars-vronskis","7020","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/kalejs-edgars-vronskis/","Kalējs Edgars Vronskis","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/kaleja_darbica_Liksna.jpg",[],"Kalējs Edgars Vronskis nodarbojas ar māksliniecisko metālapstrādi. Darina dažādus gan funkcionālus, gan arī dekoratīvus metāla izstrādājumus. Piedāvā apskatīt amata demonstrēšanu. Aktīvi piedalās arī tirgos un gadatirgos, kur rāda savas amata prasmes. Apmeklētājiem ir iespēja iemēģināt savu roku izkaļot kādu laimes monētu vai suvenīru. Uzņem kāziniekus. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās.",{"key":376,"id":377,"source":7,"href":378,"venue_id":9,"title":379,"image":380,"city":12,"venue_title":379,"organizer_id":9,"categories":381,"description":382},"augsdaugavas-attraction-izpletnleceju-sporta-klubs-d-i-s-k","18359","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/izpletnleceju-sporta-klubs-d-i-s-k/","Izpletņlēcēju sporta klubs “D.I.S.K.”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/11/img_1465-1920.jpg",[],"Izpletņlēcēju sporta klubs “D.I.S.K.” – lēciens – atrakcija ar apaļo izpletni, lēcieni tandēm sistēmā, pasažieru vizināšana ar AN -2 un JAK 18t lidmašīnu, izpletņlēcēju paraugdemonstrējumi. Jāpiesakās iepriekš.",{"key":384,"id":385,"source":7,"href":386,"venue_id":9,"title":387,"image":388,"city":12,"venue_title":387,"organizer_id":9,"categories":389,"description":390},"augsdaugavas-attraction-sporta-biedriba-ultra","18689","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/sporta-biedriba-ultra/","Sporta biedrība “Ultra”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/11/AirBnB_06-scaled.jpg",[],"Sporta Biedrība “ULTRA” piedāvā visiem Daugavpils iedzīvotājiem un apmeklētājiem: – Pasažieru vizināšanu ar speciālo tandēma paraplānu vai moto-deltaplānu – Apmācību lidojumiem ar paraplānu/deltaplānu un pilotu sertifikāciju – Lidojumu ar vinču organizāciju lidlaukā Grīva, Daugavpils – Lidojuma ekipējuma un aksesuāru pārdošanu un nomu – Tūrisma braucienu organizāciju uz lidvietām – Tehnikas remonta un apkalpošanas pakalpojumus – Objektu aerofotografēšanu – Lidojumus ar reklāmu un aerošovus Pēc iepriekšēja pieprasījuma",{"key":392,"id":393,"source":7,"href":394,"venue_id":9,"title":395,"image":396,"city":12,"venue_title":395,"organizer_id":9,"categories":397,"description":398},"augsdaugavas-attraction-peintbols-un-lazertags-paintball-d","20009","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/peintbols-un-lazertags-paintball-d/","Peintbols un Lāzertags Paintball D","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/11/1231520_689153277779553_789753883_n.jpg",[],"Kas ir peintbols? Peintbols (angliski “paintball” – bumbiņa ar krāsu) – tā ir sporta spēle, kurā spēlētāji, aprīkoti ar pneimatiskiem ieročiem, kuriem izmanto ar krāsu piepildītas bumbiņas, cenšas “nošaut” pretinieku. Ja spēlētājā trāpa ar bumbiņu, viņš izstājas no spēles un viņam jāpamet spēles laukums līdz nākamai spēlei. Viena spēle ilgst līdz 10 minūtēm. Vai bīstams ir peintbols?",{"key":400,"id":401,"source":7,"href":402,"venue_id":9,"title":403,"image":404,"city":12,"venue_title":403,"organizer_id":9,"categories":405,"description":406},"augsdaugavas-attraction-lazertag-vizbuli","30352","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/lazertag-vizbuli/","Lāzertags “LazerTag Vizbuļi”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2018/06/vizbuli5.jpg",[],"“Lāzertags” ir droša un nesāpīga šaušanas spēle ar nekaitīgiem infrasarkano lāzeru ieročiem, kuru var spēlēt bērni jau no 6 gadu vecuma. Šaušana, kārtīga izskriešanās un slēpšanās no pretinieka sniedz ne vien prieku, bet arī aizrautību. Spēles laukumā var justies gluži kā citā pasaulē un pāris stundas trasē paiet nemanot. Spēle aizrauj ik vienu spēlētāju un, lai arī cik nebūtu noguruši, bērni vēlas turpināt. Meitene vai zēns, ikkatrs var iejusties snaipera vai karavīra ādā un, darbojoties komandā, uzveikt pretinieku. Dzimšanas diena, vārda diena vai pirmais desmitnieks – “Vizbuļi” izcila vieta, kur nosvinēt svētkus, aktīvi pavadot laiku ar draugiem.",{"key":408,"id":409,"source":7,"href":410,"venue_id":9,"title":411,"image":412,"city":12,"venue_title":411,"organizer_id":9,"categories":413,"description":414},"augsdaugavas-attraction-laivu-stacija-un-piestatne-viski-uz-vilna","3989","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/laivu-stacija-un-piestatne-viski-uz-vilna/","Laivu stacija un piestātne “Višķi uz viļņa”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/viski-uz-vilna.jpg",[],"Luknas ezera krastā aiz Višķu estrādes pie atpūtas vietas ir izveidota laivu stacija un piestātne “Višķi uz viļņa”. Darba laiks:",{"key":416,"id":417,"source":7,"href":418,"venue_id":9,"title":419,"image":420,"city":12,"venue_title":419,"organizer_id":9,"categories":421,"description":422},"augsdaugavas-attraction-jaunsventes-parks","1621","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/jaunsventes-parks/","Sventes ezera taka","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/Daugavpils_novads_Olga_Kuzmina5.jpg",[],"Sventes ezera taka atrodas vairākus kilometrus no Jaunsventes parka, iet gar Sventes ezeru. Labiekārtotajā ezera takā rekonstruēts pastaigu celiņu tīkls ar soliņiem, atpūtas un piknika vietām, lapenēm, pastaigu laipām, skatu platformām un citiem infrastruktūras elementiem. Izveidots stāvlaukums automašīnām. Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu. Ieejas maksas nav.",{"key":424,"id":425,"source":7,"href":426,"venue_id":9,"title":427,"image":428,"city":12,"venue_title":427,"organizer_id":9,"categories":429,"description":430},"augsdaugavas-attraction-lazdukalnu-skatu-tornis","2079","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/lazdukalnu-skatu-tornis/","Lazdukalna skatu tornis","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/Lazdukalnu-skatu-tornis-2.jpg",[],"Atrodas dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, Daugavas kreisajā krastā. No jaunā skatu torņa (20 m) paveras plašs skats uz Daugavas senlejas ainavu – mežiem, laukiem, ceļiem. Pašas likteņupes klātbūtne, it īpaši mazūdens periodā, tikai nojaušama, jo tā paslēpusies skatam aiz daudzajiem mežu ielokiem. Brīvi pieejams apmeklētājiem katru dienu. Ieejas maksas nav.",{"key":432,"id":433,"source":7,"href":434,"venue_id":9,"title":435,"image":436,"city":12,"venue_title":435,"organizer_id":9,"categories":437,"description":438},"augsdaugavas-attraction-sventes-ezers","2104","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/sventes-ezers/","Sventes ezers","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/sventes-ezers-oksventesezersbzz2886.jpg",[],"Atrodas Ilūkstes paugurainē, 137 m vjl., Augšdaugavas novada Sventes pagastā (dienvidu gals – Medumu un Kalkūnes pag.). Sventes ezers ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū un kopā ar apkārtējo ainavu veido dabas parku. Sventes ezers ir Latvijas 10 dziļāko ezeru skaitā (arī ūdens tilpums liels – 57,3 milj. m3). Tas ir līčains un izcili ainavisks ezers. Tā 3 salas (D galā) ir botānisks liegums. Ezera krasti augsti. Dienvidaustrumu daļā iztek Laucesas pieteka Pakrāce. Sventes ezera mazā baseina dēļ tā ūdens pilnībā apmainās 1 reizi 16-17 gados. Sventes ezerā mīt līdakas, asari, raudas, plauži, līņi, sīgas, karpas. Atpūtas iespējas ezera krastā nodrošina:",{"key":440,"id":441,"source":7,"href":442,"venue_id":9,"title":443,"image":444,"city":12,"venue_title":443,"organizer_id":9,"categories":445,"description":446},"augsdaugavas-attraction-dabas-parks-medumu-ezeraine","2147","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dabas-parks-medumu-ezeraine/","Dabas parks “Medumu ezeraine”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/dabas-parks-medumu-ezeraine-mm052.jpg",[],"Dabas parks atrodas Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū. Tas dibināts 1977. gadā kā kompleksais dabas liegums. Kopējā platība 1375 ha. Medumu ezeraine aptver Augšzemes augstienes vidējās daļas dienvidu reģionu. Dabas parkam ir raksturīgs izteiksmīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs 145-171 m augstumā vjl. Augstākie punkti: Meduma kalns, Samaņku kalns, Šķirsteņu kalns, Ziediņu kalns. Starp ledāja veidotajiem pauguriem ieplakās ir izvietojušies vairāki ezeri, lielākie no kuriem ir: Meduma ezers, Ilgas ezers, Samaņkas ezers, Šķirsteņu ezers, kas kopā ar jaukto un platlapju koku mežu nogabaliem un laukiem veido savdabīgas, krāšņas dabas ainavas. Medumu ezera salas ir botāniskais liegums, kurš Valsts aizsardzībā atrodas kopš 1987. gada. Lieguma kopplatība ir 4 ha un tajā ietilpst 4 salas. Salām ir raksturīgas savdabīgas mežaudzes, kurās dominē liepas mistrojumā ar apsēm un bērziem. Salu piekrastē aug atsevišķi melnalkšņi un kārklu audzes.",{"key":448,"id":449,"source":7,"href":450,"venue_id":9,"title":451,"image":452,"city":12,"venue_title":451,"organizer_id":9,"categories":453,"description":454},"augsdaugavas-attraction-daugavas-varti-slutisku-un-ververu-kraujas","2469","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/daugavas-varti-slutisku-un-ververu-kraujas/","“Daugavas vārti” (Slutišķu un Ververu kraujas)","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/slutiskukrauja5.jpg",[],"Daugava, veidojot ieleju posmā starp Krāslavu un Naujeni, radījusi unikālu dabas pieminekli – “Daugavas vārtus”. Tas ir savdabīgs Daugavas senlejas sašaurinājums lejpus Slutišķu sādžas, šaurākais ielejas posms starp Slutišķu pamatkrasta krauju un Ververu pamatkrasta krauju. Iegrauztās meandrēšanas gaitā, veidojot tecējumu saskaņā ar reljefa īpatnībām, abos krastos ir izveidojušās 42 – 43 m augstās pamatkrasta kraujas, vienlaicīgi upes ieleja ir tikai 0,5 – 0,6 km plata. “Daugavas vārti” ir iekļauti 10 nozīmīgāko Latvijas Republikas dabas objektu sarakstā “Latvijas zaļās pērles”.",{"key":456,"id":457,"source":7,"href":458,"venue_id":9,"title":459,"image":460,"city":12,"venue_title":459,"organizer_id":9,"categories":461,"description":462},"augsdaugavas-attraction-ricu-ezers-un-perkules-krauja","3081","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/ricu-ezers-un-perkules-krauja/","Riču ezers un Pērkules krauja","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/ricu_Barsevskis4.jpg",[],"Gleznainais Riču ezers atrodas Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā un ietilpst Silenes dabas parka teritorijā. Ezers ļoti līčains, dziļš (līdz 39,7 m) un maz piesārņots, jo atrodas nomaļā vietā. Ezera austrumu pusē iestiepjas gara pussala, kas apaugusi ar mežu. Ezera gultne un krasti ir smilšaini, ar akmeņiem. Dziļāk ezera gultni klāj dūņas un sapropelis. Riča ezers ir 10 dziļāko Latvijas ezeru skaitā un viens no lielākajiem pēc ūdens tilpuma (124,4 milj. km²). Ezerā ir 9 salas, taču tās atrodas Baltkrievijas teritorijā. Pērkules krauja , kas ir Riča ezera stāvkrasts, ir iespaidīgs dabas veidojums, no kura paveras skats uz lielu un dziļu ezeru ar neticami dzidru ūdeni, jo tas praktiski saglabājies cilvēku darbības neskarts. Pasakaino ainavu veidojošo ezeru krastos atrodamas vairākas aizsargājamo augu sugas, savukārt apkārt esošajos Silenes mežos ligzdo reti un saudzējami putni: melnais stārķis, melnā klija un mazais ērglis. Apmeklētāju ērtībām dabas parkā Latvijas valsts meži ir ierīkojuši atpūtas vietu , turklāt šajā apkārtnē ir lieliskas ogošanas un sēņošanas vietas.",{"key":464,"id":465,"source":7,"href":466,"venue_id":9,"title":467,"image":468,"city":12,"venue_title":467,"organizer_id":9,"categories":469,"description":470},"augsdaugavas-attraction-ververu-krauja","3857","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/ververu-krauja/","Ververu krauja","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/Ververu-krauja-Olga-Kuzmina.jpg",[],"Atrodas Daugavas kreisā krasta kraujā pie Geitviniškiem. Tā ir 36,5 m (citi avoti – 42 m) augsta kvartāra iežu krauja. Pakājē atsedzas arī augšdevona smilšakmens, 20. gadsimta 30.-jos gados te, smilšakmeņos, bijusi ala. Nogāzes slīpums sasniedz 38 grādus. Atsedzas drupiežu materiāls – grants, oļi, laukakmeņi ar morēnas starpkārtām. Kraujas aizmugurē pazeminājums, kurā ieplūst Daugavas palu ūdeņi un draud krauju noskalot. No kraujas paveras krāšņs skats uz Daugavas senielejas sašaurinājumu – “Daugavas vārtiem”.",{"key":472,"id":473,"source":7,"href":474,"venue_id":9,"title":475,"image":476,"city":12,"venue_title":475,"organizer_id":9,"categories":477,"description":478},"augsdaugavas-attraction-medumu-ezers","4506","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/medumu-ezers/","Meduma ezers","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/dabas-parks-medumu-ezeraine-meduma-ezers-dsc0314-1.jpg",[],"Meduma ezers ir līčains, ainavisks ezers Augšdaugavas novada Medumu pagastā. Vidējais dziļums ir 6.9 metri, bet maksimālais dziļums – 25.3 metri. Ezers Augšzemes aizsargājamajā ainavu apvidū un dabas parkā “Medumu ezeraine” . Ezerā atrodas četras salas, kas ietilpst Meduma ezera salu botāniskajā liegumā. Medumu ciemata teritorijā Medumu ezera krastā ir ierīkota ir labiekārtota atpūtas vieta un pludmale (GPS: 55.7828276, 26.3467143).",{"key":480,"id":481,"source":7,"href":482,"venue_id":9,"title":483,"image":484,"city":12,"venue_title":483,"organizer_id":9,"categories":485,"description":486},"augsdaugavas-attraction-piemineklis-20-gadsimta-cietusajiem-kalupiesiem-un-upuriem","6268","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/piemineklis-20-gadsimta-cietusajiem-kalupiesiem-un-upuriem/","Piemineklis 20. gadsimtā cietušajiem kalupiešiem un upuriem","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/piemineklis-20.gadsimta-cietusajiem-kalupiesiem-un-upuriem-dsc0795.jpg",[],"Atklāts 2006. gadā. Piemiņas vietas akmeņi atrasti Medupes laukos 18 km no Kalupes. Savukārt arhitekte Ģertrūdes Rasnača, izveidodama trīs akmeņu kompozīciju, trāpīgi uzsvērusi gan 1905. gada revolūcijā, gan karos un izvešanās piedzīvotās sāpes, ciešanas, kuras nav gājuša secen arī kalupiešiem.",{"key":488,"id":489,"source":7,"href":490,"venue_id":9,"title":491,"image":492,"city":12,"venue_title":491,"organizer_id":9,"categories":493,"description":494},"augsdaugavas-attraction-pieminas-vieta-raina-vecaku-bijuso-maju-vieta-randene","6278","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/pieminas-vieta-raina-vecaku-bijuso-maju-vieta-randene/","Piemiņas vieta Raiņa vecāku bijušo māju vietā Randenē","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/3-1.jpg",[],"Randeni Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns rentēja no 1869. līdz 1872. gadam. Tās vārds atrodams Raiņa bērnības epā “Saules gadi”. Randene atradās Daugavas krastā, netālu no Daugavpils. Rainis raksta par Daugavas plostniekiem, kuri pieturējuši pie viņu mājām Randenē. Muižas apbūves komplekss gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Tagad bijušo māju vietā redzama tēlnieka Igora Dobičina veidotā piemiņas zīme.",{"key":496,"id":497,"source":7,"href":498,"venue_id":9,"title":499,"image":500,"city":12,"venue_title":499,"organizer_id":9,"categories":501,"description":502},"augsdaugavas-attraction-pieminas-akmens-raina-vecaku-bijuso-maju-vieta-vasilova","6320","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/pieminas-akmens-raina-vecaku-bijuso-maju-vieta-vasilova/","Piemiņas akmens Raiņa vecāku bijušo māju vietā Vasiļovā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/pieminas-akmens-raina-vecaku-bijuso-maju-vieta-vasilova-dsc0940.jpg",[],"Piemiņas akmens uzstādīts Vasiļovā Daugavpils – Rēzeknes šosejas kreisajā pusē, vietā kur atradās Vasiļovas pusmuiža, kuru kopš 1881 gada nomāja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns. Vasiļova, kaut atradās toreizējās Varšavas–Pēterburgas šosejas malā apmēram 25 km no Daugavpils, kā raksta Raiņa vecākā māsa Līze Pliekšāne, bija “stipri nolaista, maza”. Atstājis to sievas Dārtas pārziņā, Krišjānis Pliekšāns 1883. gadā sāka rentēt Jasmuižu.",{"key":504,"id":505,"source":7,"href":506,"venue_id":9,"title":507,"image":508,"city":12,"venue_title":507,"organizer_id":9,"categories":509,"description":510},"augsdaugavas-attraction-pieminas-vieta-genocida-upuriem-nosautajiem-visku-un-dagdas-ebrejiem","6332","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/pieminas-vieta-genocida-upuriem-nosautajiem-visku-un-dagdas-ebrejiem/","Piemiņas vieta genocīda upuriem – nošautajiem Višķu un Dagdas ebrejiem","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/pieminas-vieta-genocida-upuriem-nosautajiem-visku-un-dagdas-ebrejiem-ebrejiem.jpg",[],"Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti apmēram 85 000 ebreju, 35 000 no tiem – Daugavpilī, arī tās apkārtnē tika nogalināti vairāki tūkstoši ebreju tautības iedzīvotāju. Masu slepkavības vieta atrodas arī Višķu pagasta – Kalna Višķos, kur nogalināti Višķu un Dagdas ebreji. Ceļa kreisajā pusē, vietā, kur 1941. gadā tika nošauti ebreji, par pagasta pašvaldības līdzekļiem 2001. gadā ierīkota piemiņas vieta un uzstādīts neliels granīta akmens (autors Aivars Regža).",{"key":512,"id":513,"source":7,"href":514,"venue_id":9,"title":515,"image":516,"city":12,"venue_title":515,"organizer_id":9,"categories":517,"description":518},"augsdaugavas-attraction-talaka-latvijas-dienvidu-punkta-zime-saules-puke","6349","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/talaka-latvijas-dienvidu-punkta-zime-saules-puke/","Latvijas tālākā dienvidu punkta zīme “Saules puķe”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/pieminas-zime-saules-puke-dsc0109.jpg",[],"“Saules puķe” (1999) viena no četrām tēlnieka Viļņa Titāna (1944-2006) veidotajām skulptūras grupām. Tēlnieks projekta “Latvija saules zīmē” ietvaros uzstādījis četras granīta zīmes Latvijas tālākajos ģeogrāfiskajos punktos – “Austras koks” Pasienas pagastā, “Zaļais stars” Nīcas pagastā, “Baltās naktis” Ipiķu pagastā un “Saules puķe” Demenes pagastā. “Saules puķe” apzīmē Latvijas tālāko dienvidu punktu. Tajā iekalti burti LV, platuma un garuma grādi, kuru pamatā ir saules motīvs. Šo veidojumu tēlnieks veltījis Latvijas neatkarības pasludināšanas 80.-ajai gadadienai. Atrodas netālu no Demenes robežkontroles punkta.",{"key":520,"id":521,"source":7,"href":522,"venue_id":9,"title":523,"image":524,"city":12,"venue_title":523,"organizer_id":9,"categories":525,"description":526},"augsdaugavas-attraction-piemineklis-latvijas-brivibas-cinas-1918-1920-kritusajiem-polu-karaviriem","6363","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/piemineklis-latvijas-brivibas-cinas-1918-1920-kritusajiem-polu-karaviriem/","Piemineklis Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) kritušajiem poļu karavīriem","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/image-628.jpg",[],"Višķu katoļu draudzes kapsētā pie ieejas kreisajā pusē ir I Leģionu brigādes I un V pulka 20 karavīru kopējais kaps. Te apbedīti Polijas armijas karavīri, kas krituši kaujās pie Višķiem un Dubnas. 1995. gadā ar Polijas vēstniecības atbalstu pie apbedījuma vietas uzstādīja smilšakmens pieminekli ar uzrakstu poļu valodā: “Par Latviju 1920.gadā kritušajiem poļu leģionāriem.” Aiz tā 3,5m augsts koka krusts ar metāla apdari.",{"key":528,"id":529,"source":7,"href":530,"venue_id":9,"title":531,"image":532,"city":12,"venue_title":531,"organizer_id":9,"categories":533,"description":534},"augsdaugavas-attraction-raina-skolotaja-gustava-bazenera-kapa-vieta","6374","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/raina-skolotaja-gustava-bazenera-kapa-vieta/","Raiņa skolotāja Gustava Bazenera kapa vieta","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/DSC_0048-680x1024.jpg",[],"Gustavs Bazeners (1827-22.05.1883) – vācu un latīņu valodas skolotājs. Tieši šī pieticīgā Grīvas vācu skolas skolotāja vārdu jūs neatradīsiet nevienā enciklopēdijā, taču viņa skolnieks Jānis Pliekšāns kļuva par slavenu latviešu dzejnieku Jāni Raini. Pusaudža mīļākais skolotājs atvēra viņam jaunu pasauli – no Homēra līdz Gētem. Un kas lai to zina, kas notiktu, ja šie divi cilvēki nekad nebūtu satikušies. Birkineļos, uz Gustava Bazenera kapa vietas, atrodas piemiņas zīme, ko Raiņa muzejs atjaunojis par Latvijas Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem.",{"key":536,"id":537,"source":7,"href":538,"venue_id":9,"title":539,"image":540,"city":12,"venue_title":539,"organizer_id":9,"categories":541,"description":542},"augsdaugavas-attraction-birkinelu-pusmuizas-ipasnieka-barona-vidzemes-landmarsala-hamilkara-fon-felkerzama-kaps","6383","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/birkinelu-pusmuizas-ipasnieka-barona-vidzemes-landmarsala-hamilkara-fon-felkerzama-kaps/","Birķineļu pusmuižas īpašnieka barona Vidzemes landmaršala Hamilkāra fon Felkerzāma kaps","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/kaps.jpg",[],"Berķeneles luterāņu kapsētā atdusas Birķineļu pusmuižas kādreizējais īpašnieks barons Vidzemes landmaršals Hamilkārs fon Felkerzāms. Pie viņa kapa ir plāksnīte ar uzrakstu: “Cilvēka vērtību nenosaka tiesības, ko viņš manto, bet gan pienākumi, ko viņš uzņemas.”",{"key":544,"id":545,"source":7,"href":546,"venue_id":9,"title":547,"image":548,"city":12,"venue_title":547,"organizer_id":9,"categories":549,"description":550},"augsdaugavas-attraction-latvijas-brivibas-cinas-1918-1920-krituso-polijas-armijas-karaviru-kapi-laucese","6395","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/latvijas-brivibas-cinas-1918-1920-krituso-polijas-armijas-karaviru-kapi-laucese/","Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) kritušo Polijas armijas karavīru kapi Laucesē","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/07/DSC_0011-1024x740.jpg",[],"Lauceses katoļu kapos ir divas poļu karavīru apbedījumu vietas. Tajās apbedīti poļu karavīri, kas krituši 1919. gada 27. un 28. septembrī un 1920. gada janvāra kaujās par Grīvas tiltu. Vienā no tām ir trīs kapu kopiņas ar baltiem betona krustiem un viens liels balts betona krusts ar melnu granīta plāksni, kurā ir uzraksts poļu valodā – “1919.-1920. gadā par Latvijas neatkarību kritušo poļu karavīru kapi”. Otrā apbedījumu vieta, kas atrodas kapu malā, pēc II pasaules kara tika nopostīta, bet 1995. gadā šī vieta tika sakārtota. Projektu sagatavoja arhitekte Vanda Bauļina, tēlniecības darbus veica mākslinieks Romualds Gibovskis. Teritorija tika izlīdzināta, atjaunotas divas kapa vietas: viena no tām 20×1,5 m un sešpadsmit kapu kopiņas (1,5×1,5m). Kapa vietas malā uzstādīja gaiša smilšakmens laukakmeni (1×1,5×1,5m) ar uzrakstu: „Poļu leģionāriem, kuri krituši 1919. -1920. gadā, tautieši no Daugavas krastiem. Aiz tā novietoja 3,5m augstu tērauda krustu. Vienā līnijā ar piemiņas akmeni izvietoti betona paaugstinājumi ar melnām granīta plāksnēm, kurās lasāmi kritušo uzvārdi. Starp kapa kopiņām saglabājies kaprāļa Mečislava Mansjora (kritis 1920.g. 3 I) piemineklis, kas veidots no pelēka granīta ar karavīra fotogrāfiju.",{"key":552,"id":553,"source":7,"href":554,"venue_id":9,"title":555,"image":556,"city":12,"venue_title":555,"organizer_id":9,"categories":557,"description":558},"augsdaugavas-attraction-piemineklis-kritusajiem-nacionalajiem-partizaniem","7066","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/piemineklis-kritusajiem-nacionalajiem-partizaniem/","Piemineklis kritušajiem nacionālajiem partizāniem","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/1_1.jpg",[],"Piemineklis 5 kritušajiem nacionālajiem partizāniem uzstādīts Mīšteļu kapos. To darinājis tēlnieks I. Folkmanis.",{"key":560,"id":561,"source":7,"href":562,"venue_id":9,"title":563,"image":564,"city":12,"venue_title":563,"organizer_id":9,"categories":565,"description":566},"augsdaugavas-attraction-emilijas-plateres-pieminas-akmens","7075","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/emilijas-plateres-pieminas-akmens/","Emīlijas Plāteres piemiņas akmens","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/image-1251.jpg",[],"Piemiņas zīme atrodas Līksnas takās – Emīlijas Plāteres takas sākumā. Emīlija Plātere (1806 Viļņa – 1831 Kapčiamiestis) ir poļu un lietuviešu nacionālā varone, kas dzīvojusi arī Līksnas muižā. Viņa ir vadījusi patriotu karaspēka vienību Latgalē un Lietuvā, gatavojusies uzbrukt Daugavpils cietoksnim. Jaunā sieviete pāragri mirusi poļu sacelšanās laikā 1831. gada ziemā. Grāfiene Līksnā dzīvoja no 1815. līdz 1829. gadam. Jauniete neesot slēpusi savas patriotiskās jūtas. Viņa par savu tautu bezbailīgi iestājusies arī poļu nemieros jeb sacelšanās laikā, kas notika 1830. – 1831. gadā. Viņa 1830. gada 23. martā piedalījusies dievkalpojumā Dusetu (Lietuva) baznīcā un pēc tam “ar zobenu pie sāniem un vaļējiem matiem” tautiešus aicinājusi cīņā. Pēc neveiksmīgās poļu un cara armijas sadursmes pie Pristaines grāfiene iestājusies poļu cīnītāju nodaļā, tur Emīlija Plātere izveidojusi savu nodaļu. Vēlāk drosmīgā grāfiene bija iecelta par Lietuvas 25. kājnieku pulka 1. rotas komandieri. Poļu cīnītāju atmiņās var lasīt, ka Emīlija Plātere bija izcila karavadone. Diemžēl, poļu cīnītāji 1830. gada 6. jūlijā cietuši sakāvi pie Viļņas, un Emīlijai Plāterei bija jādodas uz Varšavu. Ceļā grāfiene smagi saslimusi un mirusi tā paša gada 31. decembrī 25 gadu vecumā.",{"key":568,"id":569,"source":7,"href":570,"venue_id":9,"title":571,"image":572,"city":12,"venue_title":571,"organizer_id":9,"categories":573,"description":574},"augsdaugavas-attraction-vecpils-kapsetas-pieminas-vieta","7096","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/vecpils-kapsetas-pieminas-vieta/","Vecpils kapsētas piemiņas vieta","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/image-1119.jpg",[],"Aplūkojami trīs balti krusti un Vecpils kapsētas piemiņas zīme. Kapsēta tika iznīcināta 1986.gadā, gatavojoties Daugavpils HES celtniecībai.",{"key":576,"id":577,"source":7,"href":578,"venue_id":9,"title":579,"image":580,"city":12,"venue_title":579,"organizer_id":9,"categories":581,"description":582},"augsdaugavas-attraction-slutisku-viduslaiku-kapseta-un-apmetne","7127","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/slutisku-viduslaiku-kapseta-un-apmetne/","Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/slutisku-viduslaiku-kapseta-un-apmetne-dsc0609.jpg",[],"Slutišķu sādžas malā redzama piemiņas zīme, kas apliecina, ka te atradusies Slutišķu viduslaiku kapsēta (15.-17. gs.). Arheoloģisko izrakumu laikā te atrastas 175 apbedījumu vietas.",{"key":584,"id":585,"source":7,"href":586,"venue_id":9,"title":587,"image":588,"city":12,"venue_title":587,"organizer_id":9,"categories":589,"description":590},"augsdaugavas-attraction-rakstnieka-un-ornitologa-karla-grigula-pieminas-akmens","7155","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/rakstnieka-un-ornitologa-karla-grigula-pieminas-akmens/","Rakstnieka un ornitologa Kārļa Griguļa piemiņas akmens","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/rakstnieka-un-ornitologa-karla-grigula-pieminas-akmens-grigulapieminasakmens1.jpg",[],"Pazīstamais ornitologs un bērnu rakstnieks K. Grigulis (1884 – 1972) dzimis Salienas pagasta “Stumpuros”, kur pagājusi viņa bērnība. Piemiņas akmens uzstādīts 1994. gadā un tajā iekalts gudrības simbols – pūce.",{"key":592,"id":593,"source":7,"href":594,"venue_id":9,"title":595,"image":596,"city":12,"venue_title":595,"organizer_id":9,"categories":597,"description":598},"augsdaugavas-attraction-visku-ebreju-kapi","7216","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/visku-ebreju-kapi/","Višķu ebreju kapi","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/ABC_3313.jpg",[],"Kapsēta izveidota 19. gadsimta sākumā. To izmantoja arī Somersetas (tagad Aglonas) ebreji. Ebreji Višķu apkaimē sāka apmesties 18.gadsimta beigās. Sākoties I pasaules karam, daudzi viņiem aizbrauca uz Krievijas iekšieni, citiem pēc tam izdevās emigrēt uz Amerikas Savienotajām valstīm un Izraēlu. Taču daļa atgriezās Višķos. 1921. gadā Višķos atvēra 4 klašu ebreju skolu, kurā mācības notika idišā. 20. gadsimta 30. gados Višķos ebreji veidoja 56% (423 cilvēki) no kopējā iedzīvotāju skaita. 1935. gadā 50 no Višķu 58 amatniecības un tirdzniecības uzņēmumiem piederēja ebrejiem. Kapsētu ieskauj mūra žogs. Senākie kapu pieminekļi – akmens stēlas šajā kapsētā datētas ar 19. gadsimta 50. – 90. gadiem. Lielākā daļa pieminekļu ir labi saglabājusies, taču ir stēlas, kad daļēji ieaugušas zemē, sašķiebušās un nolauztas. Šajā kapsētā ir arī daži oheli – mājiņas, ko parasti cēla uz ievērojamu cilvēku (piemēram, rabīnu) kapu kopiņām. Oheli veidoti no betona. Stēlas galvenokārt ir no pelēkiem un tumšiem laukakmeņiem. Ir arī dažas melnā granīta stēlas, kas attiecināmas uz 20. gadsimtu. Stēlu noformējums ir ļoti vienkāršs, bez grezniem dekoriem. Izplatītākie dekori: balodis vai divi viens pret otru vērsti baloži, kas simbolizē ebreju tautu un sievietes vārdu; viens vai divi brieži, kas simbolizē nevainību; lauva (Jūdu cilts ģerbonis), vīnogulāji – auglīga darba un ebreju tautas simbols, Dāvida zvaigzne, ziedu motīvi, rokas, kas ir kohenu zīme, kā arī ebreju nacionālais svečturis – menors. Taču stēlu noformējumā galvenokārt ir tikai uzraksts. Uz dažām stēlām tas aizņem visu virsmu. Datumi norādīti pēc ebreju kalendāra.",{"key":600,"id":601,"source":7,"href":602,"venue_id":9,"title":603,"image":604,"city":12,"venue_title":603,"organizer_id":9,"categories":605,"description":606},"augsdaugavas-attraction-grafu-engelhartu-dzimtas-kapi","7281","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/grafu-engelhartu-dzimtas-kapi/","Grāfu Engelhartu dzimtas kapi","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/image-2211.jpg",[],"Atrodas netālu no kādreizējās Šenheidas muižas pils (1870. g., pašlaik privātīpašums), kuru uzcēla grāfs Eugenijs fon Engelharts. Engelhartu dzimtas kapos atdusas: Roberts fon Engelharts (1798-1840), Eugenijs fon Engelharts (1829-1879), Roberts fon Engelharts (1872-1874), Jūlija fon Engelharte (1863-1909), Jorgens fon Engelharts (1901-1903), Vilhelms fon Engelharts (1862-1901), Aleksandrs fon Engelharts (1869-1928). Kapu kopiņas, kas atrodas uzkalnā starp kokiem, apjož skaists metāla žogs, bet kapsētas centrā uzstādīts četrus metrus augsts ozola krusts ar uzrakstu “Stipri savā ticībā”, kā arī iestādīta liepu aleja. Kapsētu 1996./1997. gadā atjaunojis un sakopis vecā barona mazdēls barons Sigvards fon Engelharts. Kapu vārtus rotā plāksnīte ar dzejoli vācu valodā. Tas skan sekojoši: Ak, mana Dzimtene, kā Tevis ilgojos, Pēc katra akmentiņa, katra koka, Par Tevi visu mūžu cīnījos, Bet šodien tāla Tu aiz sapņu loka.",{"key":608,"id":609,"source":7,"href":610,"venue_id":9,"title":611,"image":612,"city":12,"venue_title":611,"organizer_id":9,"categories":613,"description":614},"augsdaugavas-attraction-latvijas-brivibas-cinas-1918-1920-krituso-polijas-armijas-karaviru-kapi-jankiskos","7380","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/latvijas-brivibas-cinas-1918-1920-krituso-polijas-armijas-karaviru-kapi-jankiskos/","Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) kritušo Polijas armijas karavīru kapi Jankišķos","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/image-2259.jpg",[],"Te uzstādīts balts betona krusts ar melna granīta plāksni un uzrakstu latviešu valodā “1919.-1920. gadā par Latvijas neatkarību kritušo poļu karavīru kapi”.",{"key":616,"id":617,"source":7,"href":618,"venue_id":9,"title":619,"image":620,"city":12,"venue_title":619,"organizer_id":9,"categories":621,"description":622},"augsdaugavas-attraction-kapu-stelas-krivosejevas-vecticibnieku-kapseta","7416","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/kapu-stelas-krivosejevas-vecticibnieku-kapseta/","Kapu stēlas Krivošejevas vecticībnieku kapsētā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/image-2313.jpg",[],"Viens no novada vecticībnieku kultūras nesējiem ir senās kapsētas, kurās aplūkojami unikāli kapu pieminekļi – stēlas, kas glabā sevī vecticībnieku dzīvesziņas kodu. Katrs senais piemineklis ir kāda nepiepildīta sapņa, laimīga un varbūt ne tik laimīga cilvēka mūža un dzīvesstāsta liecinieks. Līdzās Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu namam atrodas divas vecticībnieku kapsētas, kurās aplūkojamas 19. gs. kapu stēlas.",{"key":624,"id":625,"source":7,"href":626,"venue_id":9,"title":627,"image":628,"city":12,"venue_title":627,"organizer_id":9,"categories":629,"description":630},"augsdaugavas-attraction-kapu-piemineklis-maskavas-maskovskas-kapos","7462","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/kapu-piemineklis-maskavas-maskovskas-kapos/","Kapu piemineklis Maskavas (Maskovskas) kapos","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/image-2323.jpg",[],"Braucot no Višķiem uz Ambeļiem, netālo no Maskavas (Maskovskas) pareizticīgo baznīcas, ceļa kreisajā pusē atrodas pareizticīgo un vecticībnieku (jauktā) kapsēta, kurā aplūkojams interesants, iespējams, Latvijā vienīgais kapa piemineklis, ko dēvē par “vīrietības apliecinājumu”. Ieejot pa kapsētas vārtiņiem, pasperot pārdesmit soļus uz priekšu, labajā pusē – pelēks granīta piemineklis – falla atveidā. Par tā izcelsmi melsts nostāsts, ka kāda sieva to esot uzlikusi savam neuzticīgajam vīram. Tiesa gan višķāniešu paaudze, kas varētu pastāstīt par šo neparasto kapakmeni, jau sen viņsaulē. Taču pieminekļa izpētei klāt bija ķērusies Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte, kas kopā ar lietpratējiem atšifrējusi granīta pamatnē tikko jaušamo uzrakstu. Atklājums bija negaidīts un pārsteidzošs: te atdusas “devica” (jaunava) un gadu skaitļi 1864 – 1884.",{"key":632,"id":633,"source":7,"href":634,"venue_id":9,"title":635,"image":636,"city":12,"venue_title":635,"organizer_id":9,"categories":637,"description":638},"augsdaugavas-attraction-jaunbornes-kapela-krucifikss","8141","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/jaunbornes-kapela-krucifikss/","Jaunbornes kapela (krucifikss)","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/Jaunbornes-krucifikss_Jaunborne-crucifix.jpg",[],"Jaunbornē redzama uz liela akmens celta 2 m x 1,5 m x 2 m ķieģeļu kapela ar cinkota skārda jumtu. Laukakmens virszemes izmēri ir 3,6 m x 2,5 m x 0,9 m. Būtībā kapela ir mūra stabs ar nišu, kurā atrodas Jaunavas Marijas pastāvīga palīga glezna koka rāmī. Uz rāmja uzraksts poļu valodā: 1907. g. 15. oktobrī. Tālāk lūgums uz Dievmāti, lai dod veselību. Zem nišas misiņa skārda plāksnīte ar uzrakstu poļu valodā: “Matko Boska Nìeustajacej Pomocy Mòdl sìę za Nami” (Tavā patvērumā). Par šīs kapelas būvēšanu ir šāds nostāsts: “Kādam zemniekam 1907. gadā dienas laikā uzbruka ļaundari, lai to noslepkavotu. Tam laimējās izbēgt. Ļaundari, lielā niknumā, metās to gūstīt. Zemnieks, bēgot nespēkā pakrita pie lielā akmens un zinādams, ka ļaundari to tūlīt panāks, sāka skaitīt lūgšanu: “Tavā patvērumā”. Ļaundari zemnieku neievēroja un paskrēja ­garām, jo savu acu priekšā it kā arvienu redzēja skrejošo zemnieku. Zemnieks, pateicībā par izglābšanos no drošās nāves, uzcēla Dievmātei šo kapelu.” Otrs nostāsts vēstī , ka kapelu uzbūvējusi Jaunbornes muižniece Savicka sava vīra piemiņai, kas pazudis poļu sacelšanās laikā 19.gs. beigās. 1975. gadā pie šīs kapelas nogāzās liels koks, kas kapelu neskāra. Bioenerģētikas un rīkstniecības speciālisti (I.Vīks), apsekojuši krucifiksu un konstatējuši, ka pamatakmens atrodas spēcīgu āderu krustpunktā. Ņemot vērā šo faktu, ka arī, to, ka akmens tuvumā ir avotainas vietas un dažus simtus metru no krucifiksa joprojām darbojas diezgan spēcīgs avots (pie Jaunbornes baznīcas), var izvirzīt hipotēzi, ka te ir bijusi sena svētvieta. Līdzīgi ka citviet Latvijā, lai izskaustu pagānismu, šādās svētvietās bieži tika novietoti kristietības simboli – krusti, krucifiksi, kapelas, vai pat celti dievnami.",{"key":640,"id":641,"source":7,"href":642,"venue_id":9,"title":643,"image":644,"city":12,"venue_title":643,"organizer_id":9,"categories":645,"description":646},"augsdaugavas-attraction-ambelu-sv-jura-romas-katolu-baznica","8164","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/ambelu-sv-jura-romas-katolu-baznica/","Ambeļu Sv. Jura Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/2MBDSC_0134-1024x708.jpg",[],"Ambeļu Romas katoļu sv. Jura baznīca ir koka celtne, 13 m gara un 8 m plata, ar šīfera jumtu, pamats mūrēts no akmeņiem, uz jumta ir neliels tornītis ar krustu. Par baznīcas celšanas laiku noteiktu ziņu nav, taču netieša informācija liecina, ka 1782. gadā tā jau bijusi. Ambeļu katoļu baznīca raksturo vietējo 18.-19. gs. koka celtniecības tradīciju izmantošanu sakrālā arhitektūrā, tās struktūra atspoguļo baroka laika profesionālo glezniecības un skulptūru darbu. 1782. g. 17.XII dominikāņu provinciāls Dr. A. Soļuha, apmeklējot Aglonas klosteri, uzdod rūpīgāk apkalpot Ambeļu, Putānu un Raģeļu baznīcu. Tātad, 1782. gadā Ambeļu baznīca jau bija. Ir zināms, ka to cēlis Plāters-Zībergs kā kapu kapliču. Sākumā tā ir bijusi ļoti neliela, ar apaļiem logiem. Tos vēl tagad var saskatīt baznīcas vecajā daļā. Kapliča bija veltīta sv. Jura godam, to izmantoja arī draudzes vajadzībām. 1888. gadā šo kapliču pārbūvēja. Pēc pārbūves tā ir 13m gara un 8 m plata (bez presbitērija un priekštelpas 11,4 x 7,25 = 83 m2). Ambeļu baznīca ir koka celtne ar šīfera jumtu, pamats mūrēts no akmeņiem, uz jumta ir neliels tornītis ar krustu. Baznīcas griesti ir nedaudz velvēti. Ir tikai viens altāris, kurā ir Jaunavas Marijas glezna. Altāris ir veidots baroka stilā, rotāts ar īpatnējiem, mākslinieciski augstvērtīgiem kokgriezumiem. Ambeļu baznīcā saglabājušies vairāki mākslas pieminekļi. Nozīmīgs Latgales baroka koktēlniecības paraugs ir 18.gs. veidotais altāra retabls. Aplūkojamas arī vairākas anonīmu profesionālu mākslinieku darinātās gleznas: “Sv. Jans Nepomuks”, “Sv. Francisks Ksaverijs’, “Sv. Ignacijs Lojola” (18.gs. II puse), “Golgāta” (18.gs. beigas). Interesanti, ka daļa amatniecības izstrādājumu un gleznu (19.gs.) glabājas Rundāles pils muzejā. (R.Kaminska ‘Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”. Rīga, 2009, “Neputns”)",{"key":648,"id":649,"source":7,"href":650,"venue_id":9,"title":651,"image":652,"city":12,"venue_title":651,"organizer_id":9,"categories":653,"description":654},"augsdaugavas-attraction-demenes-vissvetakas-jezus-sirds-romas-katolu-baznica","8188","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/demenes-vissvetakas-jezus-sirds-romas-katolu-baznica/","Demenes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/demenes-vissvetakas-jezus-sirds-romas-katolu-baznica-demeneskatolubaznica1.jpg",[],"Demenes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas Katoļu draudzes baznīcas celtniecība tika uzsākta 1932. gadā 18. septembrī prāvesta M.Voitekunas vadībā. Otrais pasaules karš pārtrauca ieceres. Padomju laikā, tajā atradās izklaides vieta. Savu sakrālo nozīmi baznīca atguva 80-tajos gados, bet pilnībā pabeigta un iesvētīta tā tika 1992. gada 30. augustā. Baznīcas vēsture: Pie pašas Baltkrievijas robežas atrodās Feldkopas kapi, kur 1874.g. par Kārļa Raviča līdzekļiem tika uzcēla koka baznīcu. Taču dievnams nodega. Baznīcai bija 1 m augsti akmeņu pamati, kas redzami vēl pēc nodegšanas. Baznīca bija veltīta sv. Staņislava godam ar tādu pašu gleznu lielajā altārī. Vienā sānu altārī Jēzus Sirds, bet otrajā – Dievmātes aizgādības glezna. Ugunsgrēkā šo gleznu izglāba un tā tika nodota Pāvilam Soboļevskam uzglabāšanai. Tagad glezna novietota Demenes baznīcas altāra kreisajā pusē. Feldhofas baznīcai apkārt dārzam bija 52 x 40 x 1 m akmeņu valnis – žogs. Tas redzams arī tagad. Dārzā apbedīti mirušie. Kreisajā pusē no dārza ir Feldhofas kapi. Lajā pusē plebānija, saimniecības ēkas un ābeļdārzs. No ēkām nekas nav palicis. Pie Feldhofas baznīcas 1900.g. sāka veidoties draudze. Te no 1911.g. līdz 1918.g. dzīvoja prāv. Juris Martinaitis. Tuvākā stacija baznīcai bija Drisvjati. Pirmajā Pasaules karā baznīca nodega. Muižnieks draudzes locekļiem deva kokmateriālus jaunas, baznīcas celšanai. Viņš ierādīja meža nostūrī, ko nocirta draudzes locekļi. Sagatavotos materiālus saveda pie nodegušās baznīcas. Tās priekšā uzcēla dēļu šķūni, kur sāka noturēt dievkalpojumus. Pēc kara, kad nosprauda Polijas robežu, Feldhofa atradās pie pašas robežas, nomaļus, pie sliktiem ceļiem un daļai draudzes locekļu neizdevīgā vietā. Tāpēc prāv. M.Voitekunas sāka veidot draudzi Demenē, 8 km no Feldhofas. Te saimnieks Ptičko baznīcai dāvāja 3 ha zemes. Uz šejieni no Feldhofas pārveda sagatavotos kokmateriālus, kaut gan daļa draudzes locekļu protestēja. Feldhofā atstātais dēļu škūnis (pagaidu bazn.) palika novārtā, to neviens neremontēja un tā aizgāja bojā. Tagad Feldhofa ir aizaugusi krūmiem. 1928.g. Demenē no atvestajiem materiāliem uzcēla kūti, pagrabu un tad dzīvojamo māju. Vienā galā ierīkoja kapelu un sāka noturēt dievkalpojumus. Demenes vecā baznīca (kapela) ir koka mājā, kas pateicoties vietējo iedzīvotāju gādībai ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pašreizējā izskatā Demenes baznīcu (kapelu) izveidoja prāv. Z.Naglis, kad viņš apkalpoja draudzi no Laucesas. Demenes baznīcas māja ir 16 x 9 x 3 m liela. To pārdala koka siena. Baznīcas mājas lielums ir 11 x 9 x 3 m , bet aiz sienas atlikušajā daļā ir prāvesta dzīvoklis. Pamati no betona, 1 m augsti, jumts cinkota skārda, krāsots 1976.g. baznīcā ieeja no gala, bet dzīvoklī no sāniem. Grīda un griesti koka. Pēdējie lēzeni segti. Lielais altāris ir atvests no Baltkrievijas baznīcas un tanī gleznu nav. Tabernakuls bagāts kokgriezumiem. Kreisajā pusē Dievmātes aizgādības altāris ar gleznu, kas pārvesta no Feldhofas. Labajā pusē tikai galds un sveces. Presbiterija sānos ir divas nelielas sakristejas. Baznīcas mājas interjeru apgaismo seši logi sānos un divi logi galā. Prāvesta dzīvoklī ir divas istabas un virtuve. Apkārt baznīcai drāšu pinuma žogs dzelzs stabiņos. 1932.gada 18. septembrī prāvests M.Voitekunas Demenē sāka celt jaunu mūra baznīcu – 26 x 17 x 12 m lielu. Pamati no kaltiem akmeņiem, labajā stūrī iekalts celšanas gads. Baznīca no cementa ķieģeļiem, un tiem, kurus atrada Pirmā Pasaules kara vācu ierakumos. Tā celšanas materiāls nebija visai dārgs. Daļa draudzes atšķēlās, celšanas darbus neatbalstīja un gāja uz Silenes baznīcu, tāpēc ka necēla baznīcu Feldhofā. Baznīcai uzcēla mūrus, bet nepaspēja uzlikt jumtu. Sakrālā celtne, saskaņā ar LR Centrālajā vēstures arhīvā atrodamajiem rasējumiem, bija iecerēta kā neogotiska, augstu debesīs vērsta ēka ar vieglu zvanu torni centrā. Smailarku logi un mazie tornīši jumta stūros vēl vairāk izceltu ēkas vieglumu, gaisīgumu un tās tiekšanos uz Dieva troni. Diemžēl sakās Otrais Pasaules karš un iesāktais darbs palika nenobeigts. Prāv. M.Voitekunas 1944.g. nomira un tika apbedīts pie nepabeigtās baznīcas presbiterija. Otrajam pasaules karam beidzoties, padomju sistēmas pašvaldību pārstāvji bija nolēmuši uzceltās sienas izmantot kluba celtniecībai. Vieta, kura bija domāta lūgšanām, kļuva par aktīvās atpūtas vietu, kur tika demonstrētas filmas, rīkotas diskotēkas, svinīgas sapulces un sociālistiskās sacensības uzvarētāju godināšanas. Baznīcas arhitektoniska iecere tika rupji pārkāpta: sienās iemūrēti silikāta ķieģeli, sakristejas vietā tika ierīkota kurinātava, ēku no visam pusēm apjoza malkas grēdas, jumtu noklāja šīfera sloksnēm. 80-to gadu beigās baznīcu tika atgriezta atpakaļ draudzei. 1992. gadā atjaunošanas darbi tika pabeigti un 1992. gada 30. augustā Liepājas diacēzes bīskaps Jānis Bulis iesvētīja jauno baznīcas ēku par godu Vissvētākajai Jēzus Sirdij. Draudzē ir strādājuši prāv. Pekšs, Šikurs – Kalvani, J.Lapkovskis, Z.Naglis, P.Rudzīts, J.Kārkle, K.Vitanis, dekāns A.Madelāns.",{"key":656,"id":657,"source":7,"href":658,"venue_id":9,"title":659,"image":660,"city":12,"venue_title":659,"organizer_id":9,"categories":661,"description":662},"augsdaugavas-attraction-malinovas-sveta-praviesa-elijas-pareizticigo-baznica","8504","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/malinovas-sveta-praviesa-elijas-pareizticigo-baznica/","Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/2MBDSC_0006-1024x699.jpg",[],"Maļinovas pagastā pareizticīgo dievnamus vairākkārtīgi piemeklējis smags liktenis. Sākumā Maļinovā bija sv. Aleksandra Ņevska koka baznīciņa, būvēta ampīra stilā, – tagadējās Šķeltovas baznīcas kopija. 19.gadsimta pirmajā pusē, kad tika būvēts Pēterburgas – Varšavasceļš, baznīciņu pārnesa uz ciemata centru. Te bija uzcelts skaists koka dievnams, kuru vēl tagad atceras vecākie ciemata iedzīvotāji. Otrā pasaules kara laikā baznīca nodega. Arī netālu uzceltā pravieša Elijas dievnamu iznīcināja uguns. Tagadējā Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca ir pārbūvētā priestera māja. Pateicoties ticīgo ziedojumiem, tika uzbūvēts zvanu tornis, bet 2008.gadā tika iegādāti trīs jauni zvani. 2010. gadā, bijušās baznīcas atrašanās vietā uzbūvētais Maļinovas kultūras nams nodega. Pēc traģiskā gadījuma, pašreizējā Augšdaugavas novada dome pieņēma lēmumu ēku nodot Latvijas Pareizticīgās baznīcas valdījumā. Tagad draudze nodegušās ēkas vietā atjauno dievnamu.",{"key":664,"id":665,"source":7,"href":666,"venue_id":9,"title":667,"image":668,"city":12,"venue_title":667,"organizer_id":9,"categories":669,"description":670},"augsdaugavas-attraction-rubenisku-vecticibnieku-lugsanu-nams","8537","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/rubenisku-vecticibnieku-lugsanu-nams/","Rubenišķu vecticībnieku lūgšanu nams","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/2MBDSC_0027-1024x681.jpg",[],"Koka dievnams uzcelts 1907. gadā. Sākotnēji jumtam bija dzelzs pārklājums, taču tagad tas ir pārklāts ar mūsdienīgu metāla jumtu, kas ievērojami mainīja baznīcas izskatu. Ēkas austrumu daļa ir nedaudz sašaurināta, bet jumts ir izgatavots vienotā formā. Baznīcas plānojums ir tuvu kvadrātam, kas ir reta parādība Daugavpils novadā. Dievnama sienas un griesti ir pārklāti ar šaurām koka līstēm, arī grīda ir izgatavota no koka. Ikonostasa centrā ir uzstādīts krusts, bet plaukti, kas tika domāti ikonām, paliek tukši jau kopš Pirmā pasaules kara, kad ikonas no dievnama tika izvestas. Draudze piepilda lūgšanu namu ar ikonām tikai dievkalpojumu laikā. Līgšanu nama vēsture: Vecticībnieku kopiena Rubenišķоs dibināta 1889. gadā. Pirmais lūgšanu nams tika uzbūvēts šeit 19.gadsimta beigās, kuras vietā 1907. gadā jau jaunā vietā tika uzcelta šī baznīca. Pirmā pasaules kara laikā ikonas no lūgšanu nama evakuēja uz Krieviju, °bet ēka tika izmantota kā militārā slimnīcā (pēc citiem avotiem – kā staļļi). Pēc kara baznīca tika atjaunota, tika nomainīta grīda. 1927. gadā baznīcu skāra liels ugunsgrēks, taču ar draudzes palīdzību, lūgšanu nams tika atjaunots. 20.gadsimta 70. gados dievkalpojumi baznīcā vairs nenotika un ēka stāvēja pamesta. Dievkalpojumi atsākās pēc 20 gadiem. Atjaunotās draudzes spēkiem kopš 2003.gada sākās baznīcas atjaunošanas darbi. Lūgšanu nama uzturēšanu sekmē vietējie un Latvijas vecticībnieku kopienas.",{"key":672,"id":673,"source":7,"href":674,"venue_id":9,"title":675,"image":676,"city":12,"venue_title":675,"organizer_id":9,"categories":677,"description":678},"augsdaugavas-attraction-bondarisku-vecticibnieku-lugsanu-nams","8981","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/bondarisku-vecticibnieku-lugsanu-nams/","Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/bondarisku-baznica-Frids.jpg",[],"Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams ir būvēts aptuveni starp 1920. un 1930 gadiem. Baznīca atrodas pie šosejas, taču aiz veco koku vainagiem ir knapi saredzama. Baznīcas kopējā kompozīcija ir ļoti vienkārša: ēka ar divslīpju jumtu, virs tā – taisnstūra zvanu tornis, kuru sedz četrkantains kupols. Ēka ir saglabājusies tās pirmatnējā izskatā.",{"key":680,"id":681,"source":7,"href":682,"venue_id":9,"title":683,"image":684,"city":12,"venue_title":683,"organizer_id":9,"categories":685,"description":686},"augsdaugavas-attraction-krivosejevas-vecticibnieku-lugsanu-nams","9001","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/krivosejevas-vecticibnieku-lugsanu-nams/","Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/krivoseevas-lugsanu-nams-Frids.jpg",[],"Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams celts 20. gadsimta sākumā ap 1906. gadu. Jumts ēkai uzlikts 1926. gadā. Dievnams celts guļbūves tehnikā un apšūts ar horizontāliem krāsotiem dēļiem. Ikonostasā apvienots dažādu ikonu brīvs izvietojums, kopumā tas veidots atbilstoši vecticībnieku tradīcijām. Ikonostasa ikonas gleznotas laikaposmā no 19. gs. otrās puses līdz 20. gs. 60.-70.gadiem. Viena no lūgšanu nama grāmatām (1575) iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Līdzās dievnamam atrodas vecticībnieku kapi, kuros var aplūkot senus unikālus kapu pieminekļus – stēlas.",{"key":688,"id":689,"source":7,"href":690,"venue_id":9,"title":691,"image":692,"city":12,"venue_title":691,"organizer_id":9,"categories":693,"description":694},"augsdaugavas-attraction-ascuku-vecticibnieku-lugsanas-nams","9086","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/ascuku-vecticibnieku-lugsanas-nams/","Aščuku vecticībnieku lūgšanas nams","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/V.Tkachenkov_2014.jpg",[],"Aščuku vecticībnieku kopiena tika dibināta 1859. gadā. Šis lūgšanu nams tika uzcelts 1910. gadā vecā lūgšanu nama vietā. Pēc 1905. gada lēmuma “Par toleranci” vecticībniekiem tika atļauts būvēt dievnamus un ierīkot savus kapus. Pirms Pirmā pasaules kara vairākām kopienām Dvinskas reģiona izdevās atjaunot savus dievnamus, starp tiem bija arī Aščuki. Ēkai ir vienkārša forma: taisnstūra lūgšanu zālē, neliela veranda, lieveņa vietā – segts vestibils (iespējams, vēlāk pārbūvēts), divslīpju jumts. Koka guļbūve pārklāta ar dēļiem, dzelzs jumts. Karnīzes detaļas, logi ar slēģiem, tipiski četrstūraini zvanu torni – viss ir pieticīgi, bet tradīcijas ietvaros. Rietumu fasāde ir interesanta ar to, ka tā ir dekorēta ar nelielu “rozi” – apaļu lodziņu. Daugavpils novadā tāds lodziņš ir tikai šim lūgšanu namam. Lūgšanu nama interjers ir veidots no koka. Divu līmeņu ikonostass veidots no 1830 – 1914 gados gleznotām ikonām. Griesti ir plakani, ar nelielu slīpumu gar ārējām sienām. Kopumā šo lūgšanu namu var saukt par tipisku vecticībnieku baznīcu Daugavpils reģionā, ar oriģināliem apdares elementiem. Padomju laikos lūgšanu namam bija piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss.",{"key":696,"id":697,"source":7,"href":698,"venue_id":9,"title":699,"image":700,"city":12,"venue_title":699,"organizer_id":9,"categories":701,"description":702},"augsdaugavas-attraction-vissvetas-dievmates-patveruma-vecticibnieku-lugsanu-nams-danisevska","9158","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/vissvetas-dievmates-patveruma-vecticibnieku-lugsanu-nams-danisevska/","Vissvētās Dievmātes Patvēruma vecticībnieku lūgšanu nams Daniševkā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/V.Tkachenkov-2014.jpg",[],"Daniševkas vecticībnieku kopiena tika dibināta 1728. Lūgšanu nams ir izdzīvojis līdz šai dienai, iespējams, celts pēc 1905. Visa ēka ir nosegta ar divslīpju jumtu, no kura rietumu pusē “izaug” taisnstūrveida zvanu tornis. Koka guļbūve ir pārklāta ar dēļiem. Uz ziemeļu un dienvidu fasādēs ir pa diviem logiem vienkāršā formā. Vienīgais dekoratīvais akcents – mazs rombveida logs virs ieejas. Kopīgais lūgšanu nama tēls ir izveidojies pateicoties precīzi atrastajām formu proporcijām. Dievnama ikonostass ir veidots saskaņā ar seno tradīciju: divi plaukti, kurā ir iekārtotas ikonas. Interjers ir rotāts ar ļoti vienkāršiem svečturiem un lustrām. Šī senā lūgšanu nama sienās ir izdevies saglabāt vecticībnieku tradīcijas.",{"key":704,"id":705,"source":7,"href":706,"venue_id":9,"title":707,"image":708,"city":12,"venue_title":707,"organizer_id":9,"categories":709,"description":710},"augsdaugavas-attraction-laucesas-sv-petera-un-pavila-romas-katolu-baznica","9373","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/laucesas-sv-petera-un-pavila-romas-katolu-baznica/","Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/laucesas-sv.petera-un-pavila-romas-katolu-baznica-3.jpg",[],"Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas koka celtne tika uzbūvēta 1921. – 1923. gadā, 1797. gada celtās, bet 1920.g. nodegušās koka baznīcas vietā. Laucesā bija viena no vecākajām Zemgales baznīcām, kuru jau 1665. gadā apkalpoja jezuīti no Ilūkstes. Tā atradās muižnieku Līdinghauzenu-Volfu īpašumā. Laucesas baznīca ir 30 x 12 m liela, no ārpuses apšūta ar dēļiem un krāsota. Ieejas durvis ir no gala, sāniem un sakristejas. Baznīcai grīda un griesti koka. Ir kora telpas ar harmoniju. Presbiterijs no baznīcas atdalīts ar dievgaldu. Tā abās pusēs sakristejas. Lielajā altārī sv. Pētera un Pāvila glezna. Viens sānu altāris veltīts Jaunavas Marijas skapulāram, bet otrs – Kristus ciešanu godam. Baznīcas priekšā, virs jumta, ir neliels tornītis, kam blakus divi mazi tornīši. Apkārt baznīcas dārzam mūra žogs ar 14 sarkanu ķieģeļu stabiem. Šis žogs palicis vēl no iepriekšējās baznīcas. Dārza kreisajā stūrī ir zvanu tornis, kas celts no baļķiem. Netālu no šī torņa apbedīts prāvests Tadejs Ronkaitis (1859. —1928).",{"key":712,"id":713,"source":7,"href":714,"venue_id":9,"title":715,"image":716,"city":12,"venue_title":715,"organizer_id":9,"categories":717,"description":718},"augsdaugavas-attraction-egiptes-luteranu-draudzes-baznica","9384","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/egiptes-luteranu-draudzes-baznica/","Ēģiptes luterāņu draudzes baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/DSC_0116.jpg",[],"Ēģiptes luterāņu draudzes baznīcu Vilkumiestā sāka būvēt muižnieks A. Etingens 1823. gadā, 1863. gadā baznīcai uzcēla torni. Baznīca tika sagrauta pirmā pasaules kara laikā, otrā pasaules kara laikā tā tikusi pilnīgi izdemolēta. Baznīcas vēsture: Ēģiptes evanģēliski-luteriskā draudze dibināta 1567. gada 28. februārī pēc Kurzemes hercoga pavēles par jaunu baznīcu dibināšanu. Ar 1584. gadu Ēģiptes draudzei ir jau savs mācītājs. Ap I6. un 17.gs. miju pie Ēģiptes baznīcas radās miestiņš, kuru nosauca par Vilkumiestu, kas ir arī draudzes īstais latviskais nosaukums. Ēģiptes draudzei bijušas vairākas pēc kārtas koka baznīcas, no kurām pēdējā izdemolēta 1812.g. franču karā. Kalkūnes un Medņu (Meduma) muižas īpašnieks 1823. gadā sāka celt mūra baznīcu, kuru iesvētīja 1825. g. 5.jūlijā. A.Etingens (Oettingen) 1863. gadā veica pilnīgu baznīcas remontu un uzcēla torni. Reizē ar Ēģiptes draudzes nodibināšanos Medņu muižas īpašnieks V.Firstenbergs nodibināja mācītājmuižu, kas tāpat kā baznīca, daudz cieta karos, jo atrodas lielā Daugavpils ceļa malā. Franču karā un sevišķi pirmā pasaules karā draudzes arhīvs pilnīgi iznīcināts. Ēģiptes baznīca pēc pirmā pasaules kara atjaunota 1930. gadā. Baznīcā bija 80 sēdvietas. Draudzei piederēja 54 ha mācītājmuižas zemes. 1936. gada pārskatā Ēģiptes draudzē bija 50 draudzes locekļu, kristīti 3 bērni, iesvētīts viens jauneklis. Ieņemts draudzes kasē 1988,86 lati un izdots Ls 1231,11. Ir zināms, ka uz Ēģiptes-Birkeneļu luterāņu baznīcas zīmoga bija attēlota Ēģiptes Heopsa piramīda, bet ne krusts vai citi reliģijas simboli, kuri parasti ir uz baznīcas zīmogiem. Otrā pasaules karā 1944. gadā Ēģiptes baznīcas tornis ar lielgabalu sašauts, jo tornī atradās kauju uguns novērošanas punkts. Baznīca pilnīgi izdemolēta. Pēc otrā pasaules kara mācītājs Nikolajs Muižnieks no Daugavpils noturēja dievkalpojumus gan izdemolētajā baznīcā, gan tuvējā baznīcas apkalpotājas mājā, kura tagad ir nojaukta. Draudzes locekļu mazā skaita dēļ valsts iestādes drīz vien aizliedza dievkalpojumu noturēt kā Ēģiptes baznīcā, tā arī draudzē. Līdz ar to Ēģiptes draudze tika slēgta un nedaudzie draudzes locekļi pievienojās Birkeneļu draudzei, bet arī Birkeneļu draudzi slēdzot, pievienojās pie Daugavpils ev. lut. draudzes. Pēc Ēģiptes baznīcas slēgšanas, baznīcā kādu laiku iekārtoja vietējā kolhoza siena miltu maltuvi, ko darbināja ar elektrību. Ap 1979.g. arī siena miltu malšanu pārtrauca un maltuve tika demontēta. Līdz ar to tagad Ēģiptes baznīca stāv tukša, neizmantota un nožēlojamā stāvoklī. Durvis ir izlauztas. Ēģiptes ev.lut. kapi, kuri atrodas ap baznīcu, ir gandrīz jau likvidēti un mežā aizauguši. No nezināmiem cilvēkiem visi pieminekļi novākti un aizvesti. Tikai nedaudzas kapu kopiņas tiek sakoptas. Pēdējās bēres Ēģiptes kapos bija 1980.g. 6.martā. Apglabāja Vaiņags Sofiju. Šajos kapos atdusas arī Raiņa skolotājs Oskars Svensons.",{"key":720,"id":721,"source":7,"href":722,"venue_id":9,"title":723,"image":724,"city":12,"venue_title":723,"organizer_id":9,"categories":725,"description":726},"augsdaugavas-attraction-berkeneles-birkinelu-luteranu-baznica","9419","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/berkeneles-birkinelu-luteranu-baznica/","Berķeneles (Birķineļu) luterāņu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/DSC_0043-1024x718.jpg",[],"Berķeneles luterāņu kapos ceļotājos tukši nolūkojas kādreizējā Berķeneles (Birķeneles) evaņģēliski luteriskās baznīcas (1830) celtne. Baznīca tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus. Baznīcas tuvumā atdusas J. Raiņa vācu valodas skolotājs Bazeners, kas par skolmeistaru strādāja Grīvas vācu ģimnāzijā. Pa labi no Bazenera kapavietas atdusas Birķineļu pusmuižas kādreizējais īpašnieks barons, Vidzemes landmaršals Hamilkārs fon Felkerzāms. Pie viņa kapa plāksnīte ar uzrakstu: “Cilvēka vērtību nenosaka tiesības, ko viņš manto, bet gan pienākumi, ko viņš uzņemas.”",{"key":728,"id":729,"source":7,"href":730,"venue_id":9,"title":731,"image":732,"city":12,"venue_title":731,"organizer_id":9,"categories":733,"description":734},"augsdaugavas-attraction-didrihsteinas-laucesas-muiza","9441","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/didrihsteinas-laucesas-muiza/","Didrihšteinas (Laucesas) muiža","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/DSC_0033-1024x675.jpg",[],"Muižas kungu māja ir sarkanu ķieģeļu celtne ar neogotisku tornīti vienā malā un piederēja fon Vāgneriem. Tā bijusi arī Kazaņas tirgotāja Vasīlija Korjakina īpašums. 20.gadsimta sākumā muiža piederēja grāfienei Viktorijai Plāterei-Zībergai. Šobrīd ēka pilnīgi izmainījusi savu raksturu, jo tai piebūvēta jauna divstāvu daļa no silikātķieģeļiem. Bijusī Laucesas pamatskola.",{"key":736,"id":737,"source":7,"href":738,"venue_id":9,"title":739,"image":740,"city":12,"venue_title":739,"organizer_id":9,"categories":741,"description":742},"augsdaugavas-attraction-maskavas-maskovskas-pilskalns","9560","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/maskavas-maskovskas-pilskalns/","Maskavas (Maskovskas) pilskalns","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/2MBDSC_0086-1024x687.jpg",[],"Atrodas 0,5 km no Maskavas pareizticīgo baznīcas Ambeļu virzienā. No pilskalna paveras gleznains skats uz Višķu ezeru.",{"key":744,"id":745,"source":7,"href":746,"venue_id":9,"title":747,"image":748,"city":12,"venue_title":747,"organizer_id":9,"categories":749,"description":750},"augsdaugavas-attraction-nicgales-romas-katolu-draudzes-jaunavas-marijas-dzimsanas-baznica","9695","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/nicgales-romas-katolu-draudzes-jaunavas-marijas-dzimsanas-baznica/","Nīcgales Dievmātes dzimšanas Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/nicgales-romas-katolu-draudzes-jaunavas-marijas-dzimsanas-baznica-picture428.jpg",[],"Nīcgales Romas katoļu draudzes Jaunavas Marijas dzimšanas baznīcas mūra ēka tika uzbūvēta 1863. gadā neogotikas stilā, saskaņā ar grāfa Henriha Plātera-Zīberga rīkojumu. Baznīcas vēsture: Nīcgales novads piederēja Ilūkstes baronam Zībergam. Kad 1690. gadā izraidīja jezuītus no Rīgas, tie apmetās uz dzīvi Ilūkstē. Kad Zībergi bija kļuvuši katoļi, viņi atļāva jezuītiem savos īpašumos izvērst katolisko darbību. Šai darbības jomā bija iekļauta arī Nīcgale. Pirmā koka baznīca Nīcgalē celta 1803. gadā.Šī baznīca pastāvēja tikai 60 gadus. 1863. gadā muižturis Henriks Plāters-Zībergs uzbūvē Nīcgalē mūra baznīcu pašā Daugavas krastā un to veltī Jaunavas Marijas dzimšanas godam (8. septembrī). Šī baznīca būvēta koka baznīcas vietā, neogotiska stilā no ķiegeļiem uz akmens pamata. Nīcgales baznīcu cēla vienā laikā ar Dvietes baznīcu. Dvietes draudzes prāvests M.Jermacāns, uzklausot nostāstus tautā, stāstījis, ka šo baznīcu būvēm apmainīti celšanas plāni. Dvietē uzcelta baznīca pēc Nīcgalē paredzētā un Nīcgalē pēc Dvietē paredzētā celšanas plāna. Tā varētu būt patiesība, jo Latgalē baznīcas cēla ar diviem torņiem, bet Kurzemē ar vienu. Baznīcas garums 17 m, platums – 10 m un augstums – 7,8 m (bez zvanu torņa). Baznīca celta ar vienu navu. Griezti veidoti lokveida velvē no mūra un apmesti. Priekšpusē pie galvenās ieejas paceļas četrstūrains tornis, 13 asis augsts. Pirmajā pasaules karā Nīcgales baznīca bija stipri bojāta: noplēsts jumts, sienas un velves sašautas, nopostītas ērģeles, altāris un tornis. Izpostīts arī baznīcas inventārs. Pāri bija palicis sadragātais gotiskais altāris un bojātā kancele. Prāvests Kazimirs Sirvids kara dēļ atstāja draudzi un pārcēlās uz Rozentavu. Tūlīt pēc kara baznīcu sāka atjaunot. To izdarīja prāvests Ignacijs Mišķins. Viņš salabo lielo altāri, ambonu, luktskrēslus. Lekcijas pusē uzcēla sānu altāri ar Jaunavas Marijas gleznu. Baznīcā ielika daļu grīdas, logus utt. Prāvestu Mišķinu apmaina ar Rušonas prāvestu J.Janoviču. Tas turpina baznīcas atjaunošanu: ieliek baznīcai melnā skārda jumtu, bet tornim cinkotā skārda. Drīz pēc tam prāvests Janovičs nomirst. Viņu apbedī turpat Nīcgales kapos. Iesāktos atjaunošanas darbus turpina nākošais prāvests J.Kazens. Viņš izdara baznīcas ārpuses apmešanas darbus un baznīcu balti nobalsina, izlabo apmetumu no iekšpuses un baznīcu izkrāso. Ap kapsētu uzliek arī žogu. 1924. gada 15. jūlijā baznīcu konsekrē arhibīskaps A.Springovičs. 1935. gadā Nīcgalē vēl ir prāvests J.Kazens. Šajā gadā draudzē ir apmēram 1800 locekļu. Drīz pēc tam prāvests J.Kazens aiziet pensijā. Viņa vietā par prāvestu nāk sirmgalvis A.Mačuks. Ar visu savu vecuma nespēju viņš apkārt baznīcas dārzam uzliek žogu. 1938. gadā prāvestu A.Mačuku ieceļ par Znotiņu prāvestu. Iebrauc V.Jankovskis no Atašienes. Pēc tam īsu laiku Nīcgalē ir prāvesti S.Šikur – Kalvani un L.Garško. Prāvests L.Garško te nodzīvoja tikai vienu gadu (1955.). Šajā īsajā laikā viņš salabo baznīcas tornim koka konstrukcijas. Sākot ar 1956. gadu, Nīcgalē prāvests ir Antons Gerinš. Dzīvodams ilgus gadus, prāvests A.Geriņš baznīcai iegādā pilnīgi jaunas ērģeles, uzbūvē gotiskā stilā abus sānu altārus – vienā Dievmātes glezna, otrā svētā Antona. Tā kā prāvests A.Geriņš mīl gleznot, viņš sienu gleznu uzgleznojis Nīcgales baznīcai. Tā atrodas pie baznīcas ieejas pa labai rokai. Tā ir domāta lielajai nedēļai, kad šajā vietā ierīko lielās nedēļas Kristus kapu. Tā pat prāvesta A.Geriņa laikā iegādātas pilnīgi jaunas liturģiskās drēbes no Kanādas. Baznīca ir ar vienu navu. Logu ailas lielas – gotiskā stilā. Grīda no tēstiem akmeņiem un mūra griesti veido velves. Visi trīs altāri arī gotiskā stilā. Ir kancele, uzkāpšana tai no sakristejas. Presbiterija abās pusēs ir pa sakristejai. Baznīca gaiši krāsota kaļķiem ar eļļas krāsām krāsotu paneli apakšējā daļā. Baznīcu no presbiterija atdala dzelzs dievgalds. Dievlūdzējiem ir soli. Apkārt baznīcai dārzs un ap to no akmeņiem mūrēts žogs. Baznīcā ved trīs durvis: no gala, sāniem un no sakristejas. Netālu no baznīcas lieli draudzes kapi. Šajos kapos atdusas mirušais prāvests J.Janevičs. Baznīcā ir elektrība, bet nav apkures. Nav apkurināma ari sakristeja. Baznīca krāsota Antona Geriņa laikā — 1986. gadā — ar kaļķi, panelis — ar eļļas krāsu. Vecais krāsojums nedaudz izmainīts.",{"key":752,"id":753,"source":7,"href":754,"venue_id":9,"title":755,"image":756,"city":12,"venue_title":755,"organizer_id":9,"categories":757,"description":758},"augsdaugavas-attraction-aukskalnes-romas-katolu-draudzes-sv-gimenes-baznica","9744","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/aukskalnes-romas-katolu-draudzes-sv-gimenes-baznica/","Augškalnes Romas katoļu draudzes Sv. Ģimenes baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/aukskalnes-romas-katolu-draudzes-sv.gimenes-baznica-augstkalnesbaznica.jpg",[],"Augškalnes Romas katoļu draudzes sv. Ģimenes baznīca ir ar ķieģeļiem apmūrēta koka celtne, 18,5 m gara un 8,5 m plata. 1946. gada pavasarī prāvests Jāni Strods uzsāka jaunas baznīcas būvi 1944. gadā nodegušās baznīcas vietā. Draudzes locekļi bija atsaucīgi, īpaši Demperu un Rudzišku ļaudis. Daļu būvmateriālu iepirka mežniecībā, bet lielāko daļu saziedoja paši draudzes locekļi. Ēkas karkasu uzcēla no baļķiem, tad apšuva ar dēļiem, bet vidu piepildīja ar zāģu skaidām. 1947. gada 14. augustā prāvests Jānis Strods jaunuzcelto baznīcu iesvētīja.",{"key":760,"id":761,"source":7,"href":762,"venue_id":9,"title":763,"image":764,"city":12,"venue_title":763,"organizer_id":9,"categories":765,"description":766},"augsdaugavas-attraction-pantelisku-briveru-vecticibnieku-lugsanu-nams","9802","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/pantelisku-briveru-vecticibnieku-lugsanu-nams/","Pantelišku (Brīveru) vecticībnieku lūgšanu nams","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/pantelisku-briveru-vecticibnieku-lugsanu-nams-panteliskuvvecticibniekulugshanunams.jpg",[],"Lūgšanu nams celts 19. gs. beigās. Celts no guļbaļķiem, apšūts ar horizontāliem dēļiem. Augsts zvanu tornis, ko sedz īpatnējs četrslīpju jumts. Logus rotā kokgriezumiem rotāta aploda.",{"key":768,"id":769,"source":7,"href":770,"venue_id":9,"title":771,"image":772,"city":12,"venue_title":771,"organizer_id":9,"categories":773,"description":774},"augsdaugavas-attraction-voitisku-vissvetas-dievmates-vecticibnieku-kopienas-lugsanu-nams","9880","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/voitisku-vissvetas-dievmates-vecticibnieku-kopienas-lugsanu-nams/","Voitišku Vissvētās Dievmātes vecticībnieku kopienas lūgšanu nams","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/voitisku-vecticibnieku-lugsanu-nams-dsc0444.jpg",[],"Vecticībnieku kopiena Voitišķu ciematā tika dibināta 1740. gadā. Pirmā baznīca bija koka guļbūve bez pamatiem un ar salmu jumtu. 19. gadsimtā lūgšanu nams vairākas reizes cietis no ugunsgrēkiem, tas tika bojāts arī Otrā pasaules kara laikā, bet pēc tam atjaunots. 1979. gadā ēka dega atkal – pēc šī incidenta tika nolemts būvēt mūra lūgšanu namu. Baznīcas komplekss sastāv no žoga un vārtiem, lūgšanu nama un garīdznieku dzīvojamajām ēkām. Draudzes dibinātāji ir izvēlējušies ļoti skaistu vietu dievnamam – no augstā Bruņu ezera krasta paveras plaša apkārtnes panorāma.",{"key":776,"id":777,"source":7,"href":778,"venue_id":9,"title":779,"image":780,"city":12,"venue_title":779,"organizer_id":9,"categories":781,"description":782},"augsdaugavas-attraction-brigenes-muizas-mauzolejs-kaplica","9940","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/brigenes-muizas-mauzolejs-kaplica/","Briģenes muižas mauzolejs (kapliča)","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/brigenes-muizas-mauzolejs-kaplica-picture211.jpg",[],"Ceļš no Daugavpils uz Demeni vijas blakus vairākiem gari izstieptiem ezeriem – Ustuka, Demenes, Briģenes u.c. Šo ezeru krastu ainava apbūrusi ne vienu vien. Te laika gaitā izveidojušies arī vairāki muižu ansambļi. Viens no tiem ir Briģene. Tieši Briģenes muižas bijušā kompleksa atrašanās vietas tuvumā ir viens no skaistākajiem Daugavpils novada valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem – klasicisma stilā pēc muižas īpašnieka Makša fon Engelharta rīkojuma celtais mauzolejs (kapliča) viņa mirušajai sievai Dorotejai fon Engelhartei (1862 – 1898). Diemžēl patlaban mauzolejs ir ļoti nolaistā stāvoklī.",{"key":784,"id":785,"source":7,"href":786,"venue_id":9,"title":787,"image":788,"city":12,"venue_title":787,"organizer_id":9,"categories":789,"description":790},"augsdaugavas-attraction-januciema-fabianovas-sv-lielmocekla-georgija-uzvaretaja-pareizticigo-baznica","10005","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/januciema-fabianovas-sv-lielmocekla-georgija-uzvaretaja-pareizticigo-baznica/","Jāņuciema (Fabianovas) Sv. lielmocekļa Georgija Uzvarētāja pareizticīgo baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/januciema-fabijanovas-sv.jura-pareizticigo-baznica-januciemapareizticigobaznica2.jpg",[],"Celta pēc Roberta Augusta Pflūga projekta. Iesvētīta 1878. gadā. Ēka darināta no plēstiem laukakmeņiem ar šķembu pildījumu. Baznīcas stūri, apmales u.c. detaļas veidotas no sarkaniem ķieģeļiem, kuru virsmā redzami iespiesti zīmogi ar uzrakstu Kalkunhen -tas liecina, ka celtniecībā izmantoti Kalkūnes ķieģeļu rūpnīcā ražotie ķieģeļi. Dievnamā atrodas 19. gs. gleznas un ikonas.",{"key":792,"id":793,"source":7,"href":794,"venue_id":9,"title":795,"image":796,"city":12,"venue_title":795,"organizer_id":9,"categories":797,"description":798},"augsdaugavas-attraction-demenes-evangeliski-luteriska-baznica","10033","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/demenes-evangeliski-luteriska-baznica/","Demenes evaņģēliski luteriskā baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/demene-luteranu-baznica-Frids.jpg",[],"Dievnams uzcelts 1895.-1896. gadā. Projekta autors arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīca ir neliela, vienjoma halles tipa celtne ar vientorņa fasādi. Ēkai ir stāvs divslīpju jumts. Ēka pašlaik iekonservēta un netiek izmantota.",{"key":800,"id":801,"source":7,"href":802,"venue_id":9,"title":803,"image":804,"city":12,"venue_title":803,"organizer_id":9,"categories":805,"description":806},"augsdaugavas-attraction-kalupes-vissvetaka-altara-sakramenta-romas-katolu-baznica","10406","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/kalupes-vissvetaka-altara-sakramenta-romas-katolu-baznica/","Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/kalupes-vissvetaka-altara-sakramenta-romas-katolu-baznica-dsc0799.jpg",[],"Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, Nīcgales – Špoģu, Vaboles – Upmalas ceļa krustojumā ceļotāju uzmanību piesaista no sarkaniem ķieģeļiem būvētā Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca Pirmā Kalupes baznīca būvēta 1785. gadā no priežu koka baļķiem. Šo baznīcu būvēja Līksnas grāfs J. Zībergs ar meistara Šidlovska palīdzību. Koka baznīca bija ar diviem torņiem 19,2 m gara un 8,1 m plata. Baznīca kalupiešiem kalpoja 97 gadus. Pēc nojaukšanas tās vietā uzstādīja krustu, kas bijušās muižas liepu audzē stāv vēl tagad. 1861. gadā tika likti pamati jaunajai Kalupes mūra baznīcai. Līdzekļus deva draudze, grāfs un prāvests S. Beinarovičs. Politiskie notikumi aizkavēja baznīcas celtniecību par 20 gadiem. 1882. gadā baznīca bija uzcelta un prāvests S. Beinarovičs to iesvētīja. Šis notikums iemūžināts baznīcas fasādē: “1882. Deo omni potenti”. 1896. gadā baznīcu konsekrēja Moģiļevas bīskaps Albins Simons. Baznīca ir no sarkaniem ķieģeļiem, bez torņiem, 34,4 m gara un 19,2 m plata. Virs fasādes paceļas dzelzs krusts. Baznīca celta krustveida formā, skārda jumtu, koka griestiem un grīda no cementa flīzēm. 1913. gadā tiek mākslinieciski apgleznotas sienas. Baznīcā ir trīs koka altāri ar daudzām svēto figūrām. Galvenā altāra centrā atrodas Kristus statuja ar ciboriju rokā, sānos Sv. Terēzes un Sv. Staņislava statujas, pie dievgalda labajā pusē Sv. Franciska statuja. Sānu altāros -labajā pusē Lurdas Dievmātes statuja un kreisajā sānu altārī sv. Miķeļa Ercenģeļa statuja. Tās 1928. gadā iegādātas Parīzē. Uz sienām melna marmora plāksnes ar Zībergu piemiņas uzrakstiem. Baznīcai ir trīs zvani. Viens ap 400 kg smags. Divi pārējie mazāki. Apkārt baznīcas dārzam sarkanu ķieģeļu žogs. Baznīcas dārzā apbedīts noslepkavotais prāvests Klements Apšs (1913 – 1990).",{"key":808,"id":809,"source":7,"href":810,"venue_id":9,"title":811,"image":812,"city":12,"venue_title":811,"organizer_id":9,"categories":813,"description":814},"augsdaugavas-attraction-sventes-mikela-ercengela-romas-katolu-baznica","10465","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/sventes-mikela-ercengela-romas-katolu-baznica/","Sventes Vissvētās Trīsvienības draudze","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/sventes-mikela-ercengela-romas-katolu-baznica-dsc0002.jpg",[],"1800. gadā Sventē muižnieks Kazimirs Plāters – Zībergs uzcēla mūra baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Ercenģeļa godam. Baznīca celta no akmeņiem taisnstūra formā, tā ir 26 x 16 x 8 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Apmesta un balti krāsota pajumte, stūru pīlāri, durvju un logu ierāmējumi. Cinkots skārda jumts. Virs jumta – fasādē apmēram 5 m augsts tornītis ar zvaniem. Katros sānos baznīcai 5 logi, pie ieejas no gala 2 logi un katrā sakristejā viens. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas durvīm cementa kāpnes. Sventes baznīca ir vienjomas celtne, ar koka grīdu un griestiem. Griesti klāti ar mazu ieloku. Trīs koka altāri, soli dievlūdzējiem un kancele. Tos visus gatavoja galdnieks S. Meinards 1913. gadā. Gar sienām krusta ceļa bildes ģipša veidojumā. Tās 1913. gadā izgatavojis Serafinovičs. Sākumā tās dāvāja Grendzas baznīcai, tad dāvātāja to atsauca un dāvāja Sventes baznīcai. Uz Grendzas baznīcu aizveda Sventes baznīcas litogrāfiskās Krusta ceļa gleznas. Presbiterija labajā stūrī koka statuja “Ecce Homo”, ko iegādāja prāvests Juris Pieskovskis. Kora telpas balstās uz diviem vareniem mūra pīlāriem, kur atrodas ērģeles. Prezbiteriju no baznīcas telpas atdala koka dievgalds. Lielajā altārī Vissvētās Trīsvienības glezna. Tai abos sānos koka pīlāri. Līdzīgi veidoti abi sānu altāri. Labajā pusē sv. Miķeļa altāris ar gleznu, bet kreisajā – sv. Jura, ar gleznu. Visas trīs gleznas ir laba mākslinieka darbs. Presbiterija abās pusēs sakristejas, virs kurām noliktavas. Sakristejā griesti koka, bet koka grīdu prāv. A. Žilvinskis pakāpeniski nomainīja uz cementa grīdu. Apkārt baznīcas dārzam akmeņu mūra žogs bez jumta. Ieejas vārti no gala un no sāniem. Dārzā aug veci lapu koki. Aiz baznīcas žoga, pretī presbiterijam, plebānija, kurā dzīvoja prāv. A. Žilvinskis. Apmēram 1 km no baznīcas draudzes kapsēta. Tajā apbedīti četri prāvesti: P. Smelters (1868 – 1947), M. Mikelonis (1875 – 1950), S. Šikur – Kalvani (1892 – 1970), B. Dūre (1894 – 1971).",{"key":816,"id":817,"source":7,"href":818,"venue_id":9,"title":819,"image":820,"city":12,"venue_title":819,"organizer_id":9,"categories":821,"description":822},"augsdaugavas-attraction-medumu-sveta-jana-kristitaja-romas-katolu-baznica","10556","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/medumu-sveta-jana-kristitaja-romas-katolu-baznica/","Medumu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/medumu-vasarisku-romas-katolu-baznica-dsc0208.jpg",[],"Medumu katoļu baznīca būvēta 1933. – 1935. gadā pēc arhitekta Pavlova būvprojekta par draudzes līdzekļiem prāvesta J. Ploņa uzraudzībā. Baznīcas vēsture: Medumu apkārtnes katoļticīgie gāja uz Smelinu. Tur bija veca koka baznīca, pārbūvēta 1854. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara šī baznīca palika Lietuvā. Pēc robežas slēgšanas baznīcas apmeklētājiem katrreiz bija jākārto caurlaides formalitātes. Tas sagādāja lielas neērtības. Tāpēc Grīvā dzīvojošie prāvesti jau no 1922. gada sāka braukt uz Medumiem noturēt dievkalpojumus. Tie notika katoļticīgā saimnieka Jāzepa Gabrāna māja, kura bija liela un atradās 2 km no Medumu centra. 1928. g. Medumu draudzē bija apm. 1000 locekļu un tā skaitījās kā Grīvas filiāle. 1931. gadā Medumu baznīcas vajadzībām piešķīra 16 ha zemes. To no valsts fondiem iemērīja mērnieks Mikelāns neapdzīvotā vietā, krūmiem noaugušā uzkalnē. Bija dota arī otra izvēle, tuvāk Medumu centram, tur, kur tagad atrodas vecticībnieku lūgšanu nams. Tā kā draudzes priekšniekam Azarevičam par 2 km tuvāk bija uzkalns, nevis Medumu centrs, viņš izvēlējās vietu baznīcai krūmiem apaugušā uzkalnā. Tam piekrita arī Grīvas prāvests J. Plonis, kas pārzināja Medumu baznīcas lietas. Pēc zemes piešķiršanas prāvests J. Plonis uzsāka baznīcas celšanu. Plānu izstrādāja arhitekts Pavlovs. Draudzes locekļi jau no 1932. gada vāca līdzekļus baznīcas celšanai: rīkoja loterijas, “laimes akas”, sarīkojumus u.c.. No citām draudzēm medumiešiem nekāda palīdzība neienāca. Ar bīskapa J. Rancāna atļauju Medumu baznīcai pamatakmeni iesvētīja dek. J. Plonis 1933. g. 24. jūnijā, sv. Jāņa Kristītājā dienā. Svinībās piedalījās loti daudz cilvēku. Baznīcu cēla no betona ķieģeļiem. Darbs virzījās sekmīgi un jau 1935. g. 10. jūnijā baznīcai uzlika pagaidu jumtu, ielika logus, durvis un sāka noturēt pirmos dievkalpojumus. 1936. gadā Meduma draudzei nozīmēja pastāvīgu prāvestu J. Kazenas (dzim. 1869. g., ordinēts 1895. g.). Plebanijas vēl nebija, tāpēc prāvests dzīvoja privātās mājās, netālu no baznīcas. Tad uzsāka celt māla kleķa kūti, kurai uzlika cinkota skārda jumtu. 1937. g. septembrī uzsāka celt lielu divu stāvu plebāniju. Šajā gadā baznīcā nobeidza koka apdares darbus un uzlika cinkota skārda jumtu. 1939. gada 2.jūlijā Liepājas bīskaps A.Urbšs Medumu baznīcā veica kanonisko vizitāciju. Viņu pavadīja vairāki garīdznieki un LU Romas katoļu teoloģijas fakultātes studenti. Arī pēc bīskapa vizitācijas baznīcā turpinājās būvdarbi, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, tie palika nepabeigti. Baznīca ir 15 x 10 x 7 m liela, ar 3 x 10 m lielu lieveni priekšā, kuru balsta 4 betona pīlāri. Baznīca bez presbiterija un kora telpām ir 100 m2. Nepabeigtajam tornim uzlikts lēzens četrslīpais skārda jumts. Pēc plāna tornim bija jānoslēdzas ar augstu smaili. Baznīca ir vienas navas celtne, ar trijiem altāriem. Lielais altāris ir mūra, virs kura paceļas liela sv. Jāņa Kristītāja glezna ozolkoka rāmī. Šis svētais ir arī Medumu baznīcas patrons. Presbiterija abās pusēs nelielas sakristejas. Sānos pa labi Kristus Karaļa altāris ar lielu bareljefa figūru. Kreisajā pusē Jaunavas Marijas Lurdas altāris. Baznīcas grīda un griesti ir no koka. Griesti apmesti. Ir kora telpas ar “Bokuma” firmas harmoniju. No ārpuses baznīca apmesta 1969. gadā. Ieejas durvis no gala trīs un vienas no sakristejas. 1975. g. baznīcā ierīkoja centrālapkuri. Pārtrauktie būvdarbi Medumu baznīcā netika atsākti līdz 1954. gadam, tā bija loti neizskatīga un valdīja liela nabadzība. Kad 1954. g. reliģisko lietu pilnvarotais Resbergs apmeklēja Medumu baznīcu, viņš sašutumā izteica izbrīnu: “Kas te ir, baznīca vai lopu kūts?” Pēc tam prāv. J. Gavračs apmeta iekšpusi un sāka izdaiļot baznīcu. Prāv. L. Lapkovskis no 1957. gada turpināja iesākto darbu un nobeidza baznīcas iekārtošanu un izveidošanu. Baznīcā ir sv. Modesta relikvijas, bīskapa A. Urbša aprobētas 1938. gadā. Blakus baznīcai kapsēta. To iesvētīja ar bīskapa Rancāna atļauju dekāns J. Plonis 1933. gadā.",{"key":824,"id":825,"source":7,"href":826,"venue_id":9,"title":827,"image":828,"city":12,"venue_title":827,"organizer_id":9,"categories":829,"description":830},"augsdaugavas-attraction-spruktu-sv-antona-romas-katolu-draudzes-baznica","10617","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/spruktu-sv-antona-romas-katolu-draudzes-baznica/","Spruktu Sv. Antona Romas katoļu draudzes baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/spruktu-sv.antona-romas-katolu-draudzes-baznica-3.jpg",[],"Spruktu Sv. Antona Romas katoļu draudzes baznīcu no cementa ķieģeļiem uzbūvēja 1933. – 1938. gadā par draudzes un arhibīskapa līdzekļiem. Baznīcas vēsture: Spruktos bijusi sava koka kapela. Vienos dokumentos teikts, ka tā celta 1820. g., bet citos, ka – 1785. gadā. Kapela bija novecojusi jau 1866. gadā. Tagadējo Spruktu draudzi nodibināja 1933. gadā no Izvaltas un Jezupovas draudzēm, kopā 12 sādžas apmēram ar 1500 locekļiem. 1933. gada 3. jūlijā Vaclavs Kozlovskis iecelts par Spruktu jaunās draudzes prāvestu. Viņš apmetās uz dzīvi privātās mājās. Prāvests V. Kozlovskis, kas jaunībā bija Daugavpils būvtehniķis, pats izstrādāja ceļamās baznīcas būvplānu un pats vadīja baznīcas celšanas darbus. Draudze saveda pamatiem akmeņus un granti. 1933. g. 10. septembrī Krāslavas dekāns J. Kiselis iesvētīja jaunās baznīcas pamatus. Tajā pašā gadā uzcēla dzīvojamo māju un tajā ierīkoja pagaidu kapelu. Baznīcas celšanai līdzekļus deva draudze un arhibīskaps, jūnijā baznīcu Spruktos iesvētīja dekāns J. Kiselis. Baznīca bija jau uzcelta, izņemot torņus, kas vēl bija jāceļ. Pēc iesvētīšanas dievkalpojumi notika baznīcā. Prāvestu V. Kozlovski pārcēla par vikāru uz Varakļāniem. 1935. g. 8. augustā Spruktos iebrauca prāvests V. Litaunieks. Viņš uzcēla Spruktu baznīcai torņus. 1938. gadā par Spruktu draudzes prāvestu iecēla Staņislavu Kokinu, kas pabeidza baznīcas celšanu. Baznīca ir 28 m gara, 16 m plata, 12 m augsta ar diviem torņiem. Tā celta no lieliem cementa ķieģeļiem. Baznīca ir trīsjomu celtne. Grīda no cementa, bet griesti koka, apmesti un velvē veidoti. Presbiterija abās pusēs nelielas sakristejas. Baznīca veltīta sv. Antona godam. Lielajā altārī ir sv. Antona glezna, kas atvesta no Izvaltas baznīcas. Sānu altārī ir niša ar lielu Jaunavas Marijas statuju, arī atvestu no Izvaltas. Trešajā altārī ir Jēzus Sirds glezna, ko veidojusi māksliniece Žilvinska.",{"key":832,"id":833,"source":7,"href":834,"venue_id":9,"title":835,"image":836,"city":12,"venue_title":835,"organizer_id":9,"categories":837,"description":838},"augsdaugavas-attraction-dubnas-jezus-sirds-draudzes-kapela-varsavena","10661","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dubnas-jezus-sirds-draudzes-kapela-varsavena/","Dubnas Jēzus Sirds draudzes kapela (Varšaveņa)","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/dubnas-jezus-sirds-draudzes-kapela-varsavena-varsavena.jpg",[],"Dubnas Jēzus Sirds draudzes kapela (Varšaveņa) celta 1800. gadā kā koka astoņstūru īpatnēja celtne ar pagarinājumu altāra daļā. Vienīgā tāda veida sakrālā celtne Augšdaugavas novadā. Kapelas vēsture: Indultu tā saņēma no bīskapa S.Sesčenceviča 1804.gadā. Restaurācijas darbi tajā veikti 1882. gadā. Tad izgatavoja ozolkoka altāri un Jēzus Sirds gleznu. 1882.gada.9.oktobrī Dubnas muižas īpašnieks Broņislavs Benislavskis, kam piederēja šī kapela, lūdza bīskapu Fialkovski mainīt kapelas titulu un nosaukt to Jēzus Sirds vārdā. Lūgumu ievēroja un kapelas svētkus atļāva svinēt jūnija pēdējā svētdienā Jēzus Sirds godam, tā, lai nebūtu traucējuma Nīdermuižas draudzes baznīcai. Pēc remonta kapelu iesvētīja 1884. gada. 21.augustā kanoniķis Jaloveckis. 1891.gadā Dubnas muižas īpašnieks Zelmārs, kas bija šo muižu nopircis no Benislavska, lūdza bīskapu atļaut kapelā uzcelt otru altāri – Dievmātes godam. Zelmārs bija luterānis, bet par kapelu ļoti rūpējies. Bīskaps norādīja, ka viņam nav iebildumu par altāra ierīkošanu, bet šo atļauju vajag meklēt pie gubernatora. Šī atļauja nav bijusi dota un kapelā otrs altāris netika uzcelts. 1804.gadā Dubnā dzīvoja patstāvīgs kapelāns Francis Maļiehs. Viņš dažreiz aizvietoja prāvestu Nīdermuižā. Jādomā, ka kapelāns dzīvoja Dubnas muižā. Parasti Dubnas kapelu apkalpoja Nīdermuižas prāvesti. 1933.gadā nopirka jaunu zvanu un 1934.gadā kapelu izremontēja. Arī 1938.gadā Dubnas kapelu vēlreiz remontēja: uzlika jaunu jumtu, izlaboja tornīti virs jumta. Kapela no piecdesmito gadu sākuma vairs nedarbojās. To izmantoja par noliktavu kolhozs “Dzirkstele.” Ozolkoka altāris ar gleznu aizvesti uz Višķu baznīcu. Aizkalnes baznīcā ievietoja koka dievgaldu un Gurnejošu kapu kapličā misiņa ciboriju un biķeri. Nīdermuižas draudzes arhīvā glabājas Dubnas kapličas 1891.gada inventāra saraksts, ko sastādījis prāvests A.Baltejus: “Dubnas kapela ir koka celtne uz akmens fundamenta. Tās garums ir 4,5 asis, platums 4 asis, augstums 2,5 asis. Jumts ceļmalas pusē skārda, bet otrā pusē lubiņām klāts. Jumtam virsū dzelzs krusts. Kapelas ārpuse apšūta dēļiem un krāsota, bet iekšpuse izmesta. Ir divas ieejas durvis: no gala un no sakristejas. Logi lieli ar apaļiem virslokiem un krāsotiem stikliem. Griesti un grīda no koka. Dziedātājiem ir kora telpas. Altāris no ozolkoka, tumši krāsots un mākslinieciski veidots. Tai ir Jēzus Sirds glezna zeltītā rāmī. Jēzus Sirdij veltīta šī kapela. Soli koka, krāsoti. Koka bikts krēsls. Koka kumode, 2 ornāti, koka krusti, svečturi, dažas liturģiskās grāmatas, apkārt kapelai koka žogs mūra stabos, ar vārtiem pie ieejas kapelā. Viens zvans, apmēram 5 pudi smags.” Tāds ir bijis Dubnas kapelas inventārs.",{"key":840,"id":841,"source":7,"href":842,"venue_id":9,"title":843,"image":844,"city":12,"venue_title":843,"organizer_id":9,"categories":845,"description":846},"augsdaugavas-attraction-sv-jana-kristitaja-pareizticigo-baznica-saliena-tartaka","10778","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/sv-jana-kristitaja-pareizticigo-baznica-saliena-tartaka/","Sv. Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca Salienā (Tartakā)","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/salienas-tartaku-pareizticigo-baznica-dsc0343.jpg",[],"Salienas baznīca uzcelta 1894. gadā no šķeltiem laukakmeņiem ar ķieģeļu oderējumu iekšpusē. Tā tika iesvētīta 1895. gadā. Baznīcas vēsture: Salienas draudze ir viena no vecākajām pareizticīgo draudzēm Ilūkstes apkārtnē. Pirmā koka baznīca Salienas muižas zemē tika uzbūvēta 1760. gadā. Laikam ritot, tās koka konstrukcijas kļuva nedrošas, tāpēc 1859. gadā, saskaņā ar eparhijas rīkojumu, baznīcu slēdza un tā tika izjaukta. Tajā pašā gadā, pateicoties Salienas muižas īpašnieka Nīmana piešķirtajiem līdzekļiem, pie Tartakas kapiem tika uzbūvēta un iesvētīta jauna koka baznīca, kura ieguva sv. Nikolaja brīnumdarītāja nosaukumu. Tā nebija plaša (tikai 18 m x 8 m), un arējā izskata ziņā esot atstājusi nomācošu iespaidu. 1889. gadā, Rīgas arhibīskaps Arsenijs, izveidojoties arhibīskapijai, personīgi pārliecinājās par jaunas baznīcas celtniecības nepieciešamību Salienā un draudzes locekļiem apsolīja sameklēt līdzekļus šim mērķim. 1890. gada maijā tika uzsāktas sarunas par zemes gabala iepirkšanu jaunās baznīcas, skolas un saimniecības ēku celtniecības vajadzībām. Vietējie muižnieki – fon Nīmani – piekrita ziedot šiem mērķiem 5 ha lielu gruntsgabalu. Naudas līdzekļi celtniecībai, pateicoties Rīgas arhibīskapa Arsenija pūlēm, tika saņemti no St. Pēterburgas lieltirgotāja A.I.Gruzdeva. Jaunās baznīcas celtniecība (23,63 m x 10,64 m x 7 m) tika pabeigta 1894. gadā un izmaksāja 6000 rubļu. 1895. gada 27. augustā baznīcu svinīgi iesvētīja un tā ieguvu Sv. Jāņa Kristītāja nosaukumu. Salienas baznīca uzcelta no šķeltiem laukakmeņiem ar ķieģeļu oderējumu iekšpusē, ikonostass ir vienstāvu, mākslinieciski augstvērtīgs. Salienas draudzes locekļu svētībai, baznīcas iesvētīšanas dienā Rīgas arhibīskaps Arsenijs atsūtīja svētbildi “Jēzus Krusta uzstādīšana”, bet St.Pēterburgas lieltirgotājs A.I.Gruzdevs ziedoja 650 rubļu baznīcas priekšmetu iegādei un baznīcas iekārtošanai. Vecā koka baznīca 1921. gadā tika pārcelta uz baznīcai piederošās zemes un tika pārbūvēta par skolu. Plebānijas vajadzībām 1898. gada martā arhibīskapija no muižnieka Henriha Nīmana par 4450 rubļiem iegādājas divas koka ēkas ar saimniecības piebūvēm, līdz to baznīcai piederošā zemes gabala platība pieauga līdz 8,57 ha. 1898. gadā Salienas draudzē bija 1110 cilvēki, 1914 gadā – 744; 1938. gadā – 643.",{"key":848,"id":849,"source":7,"href":850,"venue_id":9,"title":851,"image":852,"city":12,"venue_title":851,"organizer_id":9,"categories":853,"description":854},"augsdaugavas-attraction-skrudalienas-vissvetas-dievmates-patveruma-pareizticigo-baznica","10815","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/skrudalienas-vissvetas-dievmates-patveruma-pareizticigo-baznica/","Skrudalienas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/skrudalienas-pareizticigo-baznica-dsc0225.jpg",[],"Atrodas Skrudalienas pagastā, aptuveni 17 km no Daugavpils. Celta 1800. gadā kā Červonkas Sv. Nikolaja baznīcas filiāle muižnieka Felkerzāma zemes īpašumā. 1811. gadā tā kļuva par draudzes baznīcu. Ceļot Skrudalienas baznīcu, muižnieks Felkerzāms apņēmās remontēt kā pašu baznīcu, tā arī tai piederošās ēkas. Tomēr viņa pēcteči atteicās no šī pienākuma un ar laiku baznīca nonāca kļuva tik sliktā stāvoklī, ka tajā vairs nevarēja noturēt dievkalpojumus. Tā kā draudze bez baznīcas palikt nevarēja, 1862. gadā tika uzcelts jauns lūgšanu nams. 1872. gadā šis lūgšanu nams tika pārvērsts par draudzes baznīcu, uzceļot tam zvanu torni, jaunu kupolu un uzklājot visai ēkai dzelzs skārda jumtu. Baznīcas kapitālremonts tika veikts 1926. un 1937. gadā. baznīcas projekta autors ir arhitekts Roberts Augusts Pflūgs. Baznīca plānā veido krustu. Dievnama interjerā ir 19.gs. ikonas un ikonostass, kuru karkasu rotā kokgriezumi.",{"key":856,"id":857,"source":7,"href":858,"venue_id":9,"title":859,"image":860,"city":12,"venue_title":859,"organizer_id":9,"categories":861,"description":862},"augsdaugavas-attraction-korolevscinas-vecticibnieku-lugsanu-nams","11043","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/korolevscinas-vecticibnieku-lugsanu-nams/","Koroļevščinas vecticībnieku lūgšanu nams","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/Владимир-Ткаченков-2009.jpg",[],"Sākotnēji lūgšanu nams izskatījās savādāk – neapmesta guļbūve ar četriem logiem gareniskajās fasādēs, šindeļu jumts, konsoles veida koka nojume, neliels zvanu tornis ar atvērtām zvana atverēm, kas “izaug” no jumta, koka krusti virs ēkas austrumu daļas un zvanu torņa – kopumā tradicionāls koka lūgšanu nama tēls. Vēlāk baznīca tika apšūta ar dēļiem, atstājot fasādēs pa diviem logiem, tika pārveidots arī jumts un uzlabots tā segums. Zvanu tornis tika pakļauts vislielākajai pārbūvei. Jaunās formas atgādina protestantu dievnamu motīvus, kas, iespējams, tika noskatīti no Latgales apkārtējās kultūrvides un norāda uz abu kultūru savstarpējās ietekmes procesu. Lūgšаnas nama griesti ir izgatavoti līdzīgi koka velvēi – tie ir mansarda tipa ar diviem lūzumiem lūgšanu istabas malās. Ikonostāsu veido divi plaukti ar ikonām.",{"key":864,"id":865,"source":7,"href":866,"venue_id":9,"title":867,"image":868,"city":12,"venue_title":867,"organizer_id":9,"categories":869,"description":870},"augsdaugavas-attraction-krivanu-vecticibnieku-lugsanu-nams","11065","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/krivanu-vecticibnieku-lugsanu-nams/","Krivānu vecticībnieku lūgšanu nams","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/krivanu-vecticibnieku-lugsanu-nams-3.jpg",[],"Vecticībnieku kopiena Krivānos tika dibināta 1908. gadā, vēlāk tika uzcelts lūgšanu nams. Dievnams izceļas ar dekoratīvās apdares klātbūtni, kas nav raksturīga Augšdaugavas reģionam. Tajā pašā laikā arhitektūras kompozīcija, formas un detaļas līdzinās jau tagad nojauktajai Daugavpils Vecās Forštates lūgšanu nama koka daļai. Iespējams, šis lūgšanu nams kalpoja kā modelis celtniekiem Krivānos. Padomju laikos lūgšanu namam bija piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss.",{"key":872,"id":873,"source":7,"href":874,"venue_id":9,"title":875,"image":876,"city":12,"venue_title":875,"organizer_id":9,"categories":877,"description":878},"augsdaugavas-attraction-medumu-vecticibnieku-lugsanu-nams","11091","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/medumu-vecticibnieku-lugsanu-nams/","Medumu vecticībnieku lūgšanu nams","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/medumu-vecticibnieku-lugsanu-nams-dsc0333.jpg",[],"Medumu vecticībnieku kopienas dievnama komplekss sastāv no baznīcas, atsevišķa zvanu torņa un priestera dzīvojamās mājas. Ir pieejamas liecības par dažādiem tempļa celtniecības laikiem – diapazonā no 20. gs. sākuma līdz 1940. gadam. Ņemot vērā, ka baznīcas interjers ir dekorēts ar 20. gadsimta sākumā apgleznotajām ikonām, arī dzīvojamās mājas fasādes dekors ir attiecināms uz 20. gadsimta sākumu, šis datums šķiet visticamākais. Dievnams ir interesants ar to, ka tas dod priekšstatu par vecticībnieku kulturālās ēkas izskatu līdz 1905. gadam, laikā, kad vecticībniekiem tika aizliegts saviem dievnamiem piešķirt atpazīstamu izskatu. Nesen baznīca tika atjaunota. Šīfera jumta segumu nomainīja mūsdienīgs jumta segums.",{"key":880,"id":881,"source":7,"href":882,"venue_id":9,"title":883,"image":884,"city":12,"venue_title":883,"organizer_id":9,"categories":885,"description":886},"augsdaugavas-attraction-lasinu-lasenbergas-pilskalns","11175","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/lasinu-lasenbergas-pilskalns/","Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/lasinu-lasenbergas-pilskalns-lasenberga.jpg",[],"Atrodas Daugavas kreisajā senkrastā pie Daugavpils. Daļēji postīts ar kara laika ierakumiem. Kultūrslānī atrasta tīkla gremde, bezripas trauku lauskas u.c. senlietas. Apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē. līdz 1. g.t. m.ē. Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Papildinformācija: Pirmās ziņas par Lasiņu pilskalnu parādījās 20. gs. 30. gadu beigās. Lasiņu pilskalns ierīkots strauta veidotas gravas kreisajā krastā. Citās pusēs pilskalns virs tuvākās apkārtnes paceļas 4-5 m augstumā. Pilskalns ir ieapaļš. Tā plakuma izmēri ir 40×43 m. Plakumam ir neliels slīpums A virzienā. A un A pusē 6-8 m zem plakuma pilskalnu aptver 2-3 m plata terase, kas DA pusē pāriet līdz 3 m dziļā grāvī starp pilskalnu un līdz 3 m augstu valni. Otrs valnis izveidots pilskalna DR pakājē, kur kalna augstums ir vismazākais. Pirmo valni, dziļi zemē iegrauzusies, šķērso ieeja pilskalnā. Pilskalna plakums daļēji postīts ar vairākiem kara laika ierakumiem. Pilskalna plakumā, nogāzēs, DA un ZR pakājē konstatēts intensīvs kultūrslānis, kurā atrasta tīkla gremde, bezripas trauku lauskas (gludā, gludinātā, švīkātā u.c. keramika), kas ļauj Lasiņu pilskalnu datēt ar 1. g.t. p.m.ē. līdz 1. g. t. m.ē.",{"key":888,"id":889,"source":7,"href":890,"venue_id":9,"title":891,"image":892,"city":12,"venue_title":891,"organizer_id":9,"categories":893,"description":894},"augsdaugavas-attraction-robeznieku-pilskalns","11190","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/robeznieku-pilskalns/","Robežnieku pilskalns","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/robeznieku-pilskalns-robez.jpg",[],"Jaunatklāts pilskalns (1998). Atrodas pie Baltkrievijas robežas. Tas ir vizuāli iespaidīgs un labi saglabājies. Kultūrslānī atrasta švīkātā keramika. Apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē. beigām līdz 1. g. t. vidum. Robežnieku pilskalns ar apmetni ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis. 1998. gada 25. maijā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ekspedīcija, veicot arheoloģijas pieminekļu apsekošanu Daugavpils novadā, atklāja zinātniekiem agrāk nezināmu pilskalnu. Tas ir apmēram 15 m augsts, kokiem neapaudzis paugurs ar plašu, izlīdzinātu plakumu, mākslīgi nostāvinātām nogāzēm un izteiktu pilskalna siluetu. Pilskalns nav nopostīts, lai gan, iespējams, pirms II Pasaules kara ticis aparts. Gan pašā pilskalnā, gan tā pakājē konstatēts kultūrslānis, un, spriežot pēc tajā atrastajām trauku lauskām, pilskalns attiecināms uz pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša pirmo pusi. Pilskalns ir saistāms ar Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā plaši izplatīto un senajiem baltiem raksturīgo švīkātās keramikas kultūru, kurai raksturīgi bez podnieka ripas veidoti un ar zāles vīkšķiem apstrādāti trauki.",{"key":896,"id":897,"source":7,"href":898,"venue_id":9,"title":899,"image":900,"city":12,"venue_title":899,"organizer_id":9,"categories":901,"description":902},"augsdaugavas-attraction-zabornajas-podgurjes-pilskalns","11233","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/zabornajas-podgurjes-pilskalns/","Zabornajas (Podgurjes) pilskalns","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/zabornajas-podgurjes-pilskalns-podgurje.jpg",[],"Atrodas starp Zabornaju un Podgurji. Tautā saukts arī par Napoleona reduti. Lai atvairītu krievu armijas uzbrukumu, 1812. gadā pilskalnā pēc pavēles tikuši uzstādīti franču armijas lielgabali.",{"key":904,"id":905,"source":7,"href":906,"venue_id":9,"title":907,"image":908,"city":12,"venue_title":907,"organizer_id":9,"categories":909,"description":910},"augsdaugavas-attraction-lielbornes-muiza","11246","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/lielbornes-muiza/","Lielbornes muiža un parks","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/241746654_1266610100447365_2801187485387896136_n.jpg",[],"Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka „Daugavas loki“ teritorijā. Šobrīd apskatāma, iespējams, 18. gs. celta vecā pils, kā arī 19. gs pirmajā pusē klasicisma stilā celta jaunā pils. Lielbornes muižas kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Kungu māja, kas ir raksturīgs vasarnīcas stila piemineklis Augšzemē, var lepoties ar savām dekoratīvi izstrādātajām konstrukcijām un apdares detaļām, kas rada savdabīgu māksliniecisko iespaidu. Muižas parkā, kas plešas abpus Bornes upei, apskatāmi divi dižkoki: ozols un vīksna, apmeklētāju acis priecēs arī lapegles un neparasti skaista priede. Pastaigu takas ved gan gar straujo Bornes upi, gan pa tās stāvajām nogāzēm, paverot romantisku skatu uz Daugavas lokiem, dzirnavu drupām un ūdenskritumu, drīzumā arī dzirnavu dīķi, jo šobrīd notiek parka atjaunošanas darbi. Šī ir vieta, kuru noteikti iemīļos ģimenes ar bērniem, kur tām būs pieejamas visdažādākās aktīvās atpūtas iespējas: šūpoles, bērnu laukums, kāpšanas siena, āra trenažieris u.c., bet vecākiem – garda rīta kafija.",{"key":912,"id":913,"source":7,"href":914,"venue_id":9,"title":915,"image":916,"city":12,"venue_title":915,"organizer_id":9,"categories":917,"description":918},"augsdaugavas-attraction-tabores-muiza","11268","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/tabores-muiza/","Tabores muiža","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/tabores-muiza-1.jpg",[],"Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi. 20. gadsimta 20.-30. gados to apdzīvoja agrākais īpašnieks un jaunsaimnieki. Padomju laikā tajā bijusi Tabores astoņgadīgā skola, līdz 2016. gadam ēkā darbojās Tabores pamatskola. Ēkas divstāvu pamatapjoms ir simetrisks, izņemot vēlāka laika asimetrisku piebūvi vienā galā. Mākslinieciski izteiksmīgākā ir simetriskā daļa ar rizalītu centrā. Rizalīta frontons veidots no koka, vasarnīcu stilā. Šim stilistiskajam novirzienam atbilst arī jumta logi un tornis, kurš redzams gan tikai 1920. gadu fotogrāfijās. 80. gados pazudis arī frontona dekors, ārdurvju vērtnes ar virsgaismas logu un citas ļoti būtiskas dekoratīvā ietērpa detaļas. Šie elementi padarīja kungu māju krāšņu, ažūru un atbilstošu apkārtējās ainavas daudzveidībai.",{"key":920,"id":921,"source":7,"href":922,"venue_id":9,"title":923,"image":924,"city":12,"venue_title":923,"organizer_id":9,"categories":925,"description":926},"augsdaugavas-attraction-kalkunes-muizas-pils","11513","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/kalkunes-muizas-pils/","Kalkūnes muižas pils","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/kalkunes-muizas-pils-kalkunesmuiza.jpg",[],"Brīva piekļuve pie muižas ir liegta, muižas tehniskā stāvokļa dēl! Celta 1890. – 1892.g. pēc pazīstamā arhitekta V.Neimaņa projekta (laika posmā no 1878.-1895.g. viņš bija Daugavpils pilsētas galvenais arhitekts). Muižas pils piederēja Augustam fon Etingenam. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm tā atstāj visai gleznainu iespaidu. Visvairāk pils arhitektūrā atspoguļojas viduslaiku būvmākslas valoda. Taču galvenās ieejas risinājums ar nelielu kolonnu balstītu balkonu un izvērstām kāpnēm, kuru margas veido balustri, kā arī greznais frontons virs dzegas, kurš līdz mūsdienām gan nav saglabājies, ir tīri klasiski motīvi. Jaušams arī renesanses formu tuvums. Sākotnēji ēku rotāja ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga figūra. Ēkas sākotnējais izskats redzams E. Serafima grāmatā publicētajā attēlā. Pils interjeri nav saglabājušies. Pavisam bēdīgā stāvoklī ir arī saimniecības ēkas un palīgēkas.",{"key":928,"id":929,"source":7,"href":930,"venue_id":9,"title":931,"image":932,"city":12,"venue_title":931,"organizer_id":9,"categories":933,"description":934},"augsdaugavas-attraction-liksnas-muizas-ekas-vieta","11719","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/liksnas-muizas-ekas-vieta/","Līksnas muižas ēkas vieta","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/liksnas-muizas-ekas-vieta-ordaszimejums.jpg",[],"Līksnas muižas ēka tika celta 1770. gadā baroka stilā. Tā atradās Daugavas labajā krastā uz stāvas Daugavas senlejas nogāzes, kuras pakājē tek Līksnas upe, kas pēc kāda puskilometra netālu no muižas ēkas ietek Daugavā. Tagad redzami vien tikai atsevišķi drupu fragmenti. Vienā no attēliem aplūkojams mākslinieka Napoleona Ordas zīmējums “Līksnas muiža” (1876. g.).",{"key":936,"id":937,"source":7,"href":938,"venue_id":9,"title":939,"image":940,"city":12,"venue_title":939,"organizer_id":9,"categories":941,"description":942},"augsdaugavas-attraction-brunas-brunu-muizas-apbuve","12012","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/brunas-brunu-muizas-apbuve/","Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/brunjasmuizasapbuve.jpg",[],"Bruņu ezera krastā ir saglabājusies Bruņenes jeb Bruņu (vācu: Brunnen) muižas apbūve. Ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils. Pirms 1920. gada agrārās reformas muiža piederēja baronu Līvenu dzimtai, bet vēlāk muižas kunga mājā atradās skola, vietējais veikals un dzīvokļi. Muižas kungu mājas ēka veidota pēc stingras klasicisma shēmas. Centrālais apjoms augstāks un masīvāks nekā malējie. Apdarē izmantoti neogotikai raksturīgi elementi – logailu arhivoltas, arkatūra. Iespējams, ka apdare veidota vēlāk nekā būvēta ēka.",{"key":944,"id":945,"source":7,"href":946,"venue_id":9,"title":947,"image":948,"city":12,"venue_title":947,"organizer_id":9,"categories":949,"description":950},"augsdaugavas-attraction-vaboles-muizas-apbuve","12090","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/vaboles-muizas-apbuve/","Vaboles muižas apbūve","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/vaboles-grafu-plateru-zibergu-muizas-apbuve-dsc0189.jpg",[],"Muižas veidošanu 19.gs. sākumā sāka grāfs Boļeslavs Plāters-Zībergs. Līdz mūsdienām no muižas apbūves saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis. Klēts ēka ir interesanta ar smagnējām būvformām, durvju vērtnēm, Latgalei raksturīgu zelmini ar jumtiņu starpstāvu vietā, kur saduras mūra siena un koka zelmenis. Pārvaldnieka māja ir necila koka celtne, kas atrodas vienā līnijā ar klēti. 1919. gadā muižas zirgu stallis tika pārbūvēts skolas vajadzībām. 2004. gadā skolā tika veikta rekonstrukcija, ierīkojot lielu sporta zāli. Arhitektūras doktors J. Zilgalvis šo celtni atzīst par labu piemēru muižas apbūves saglabāšanai un izmantošanai. Jaunais jumta stāvs labi iekļaujas simetriskajā apjomā, no sarkanajiem ķieģeļiem izteiksmīgi izceļas logu ailu augšdaļas. Uz muižas pils pamatiem uzbūvēta koka ēka.",{"key":952,"id":953,"source":7,"href":954,"venue_id":9,"title":955,"image":956,"city":12,"venue_title":955,"organizer_id":9,"categories":957,"description":958},"augsdaugavas-attraction-ilgas-muizas-pils","17091","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/ilgas-muizas-pils/","Ilgas muižas pils","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/10/IMG_7389-1024x768.jpg",[],"Ēka celta pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta 19. gs. otrā pusē kā Ilgas muižas medību pils. Ēkas arhitektoniskais veidojums atgādina itāļu palaco tipa celtnes, tādēļ šo vietu agrāk esot iesaukuši par “Palazzo Ilga”. Pašlaik ēkā atrodas Daugavpils Universitātes Studiju un pētniecības centrs “Ilgas”. Ilgas muižas pils atrodas pierobežas zonā! Pašlaik pils nav pieejama.",{"key":960,"id":961,"source":7,"href":962,"venue_id":9,"title":963,"image":964,"city":12,"venue_title":963,"organizer_id":9,"categories":965,"description":966},"augsdaugavas-attraction-sudmalu-pilskalns","24959","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/sudmalu-pilskalns/","Sudmaļu pilskalns","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2018/04/Sudmalu_pilskalns_1.jpg",[],"Sudmaļu pilskalnu pirmais 1882. gadā reģistrēja A. Bīlenšteins. 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicēja E. Brastiņš. 1968. gadā pilskalna kultūrslāņa rakstura noteikšanai J. Graudoņa vadītā ekspedīcija veica šurfējumus. Gan pašā kalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis. Šurfējumā noskaidrots, ka kultūrslāņa biezums sasniedz 1,8m. Pārrakumos tika attīrīti un atsegti senie pavardi, atrastas bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti un to daļas. Iegūtais arheoloģiskais materiāls liecina, ka senie pilskalna iemītnieki piederējuši pie švīkātās keramikas kultūras – baltiem un apdzīvojuši pilskalnu I gadu tūkstoti p.m.ē. Pilskalna plakums un terase sapostīta ar dziļām Pirmā pasaules kara bedrēm un tranšejām. Tomēr kopējo pilskalna veidolu šie ierakumi nav izmainījuši. 1995. gadā mežā uz dienvidaustrumiem no pilskalna atrasta senās apmetnes vieta. Sudmaļu pilskalnā ir labiekārtota atpūtas vieta un informatīvais stends.",{"key":968,"id":969,"source":7,"href":970,"venue_id":9,"title":971,"image":972,"city":12,"venue_title":971,"organizer_id":9,"categories":973,"description":974},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-sventes-ezerkrasti","37980","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-sventes-ezerkrasti/","Atpūtas vieta “Sventes ezerkrasti”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2018/11/хорошее-место-для-проведения-спортивных-состязаний-1024x683.jpg",[],"Atpūtas vieta “Sventes ezerkrasti” piedāvā atpūtu gleznainā vietā Latvijas dienvidaustrumos, Sventes ezera krastā. Sventes ezers ir viens no dziļākajiem un dzidrākajiem ezeriem Latvijā. Ezers ir bagāts ar līčiem un tā trīs salas veido botānisko liegumu ar platlapju-egļu mežu un retām augu sugām. Ezera dzidrais ūdens kļuva par iecienītu atpūtas vietu. Atpūtas vieta piedāvā labu peldvietu ar smilšainu krastu, ugunskura vietu, vietu dažādiem pasākumiem. Ir iespēja izīrēt laivas, motorlaivas.",{"key":976,"id":977,"source":7,"href":978,"venue_id":9,"title":979,"image":980,"city":12,"venue_title":979,"organizer_id":9,"categories":981,"description":982},"augsdaugavas-attraction-eglukalna-meza-taka","70598","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/eglukalna-meza-taka/","Egļukalna meža taka","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2020/03/DSC_0018-min-scaled.jpg",[],"AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Dienvidlatgales reģionā atklāts jauns pastaigu maršruts “Egļukalna meža taka”, kas piemērots gan ģimenēm, gan pieredzējušiem tūristiem. Jaunais pastaigu maršruts vijas ap Egļukalnu, kas sniedzas 220 metrus virs jūras līmeņa un ir augstākā virsotne Augšzemes augstienē. Četrus kilometrus garā dabas taka atrodas Sventes dabas parkā, kas iekļauts aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” un apmeklētājus priecē ar iespaidīgiem dabas skatiem – dziļajām gravām, ezeru, sūnām apaugušajiem laukakmeņiem, kā arī varenajiem ozoliem un Pirmā Pasaules kara ierakumu paliekām, kas liecina par apkārtnes vēsturisko mantojumu.",{"key":984,"id":985,"source":7,"href":986,"venue_id":9,"title":987,"image":988,"city":12,"venue_title":987,"organizer_id":9,"categories":989,"description":990},"augsdaugavas-attraction-lielbornes-pastaigu-taka","70721","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/lielbornes-pastaigu-taka/","Lielbornes pastaigu taka","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2017/08/244410760_1281110222330686_928357649036709774_n.jpg",[],"Lielbornē jūs gaida terasēs veidots senais parks un 2 km gara reljefaina pastaigu taka. Parka apgaismojums, apmetot loku kungu mājas priekšā, aizvedīs jūs līdz pat dzirnavu dīķim un ūdenskritumam. Vēsturiskās vietās izbūvētas atpūtas vietas, no kurām paveras skats uz dzirnavu drupām, dīķiem, Bornes upes straujteci un Daugavas lokiem. Muižas parkā apskatāmi divi dižkoki: ozols un vīksna, apmeklētāju acis priecēs arī lapegles un neparasti skaista priede. Seno koku paēnā vietu atrod aizvien jauni dekoratīvie stādījumi, kas harmoniski sadzīvo ar turpat augošajiem savvaļas augiem. Bez pastaigām pa plašo muižas parku, fotografēšanas vai vienkārši meditēšanas Daugavas krastā, pie mums atradīsiet arī aktīvas izklaides iespējas. Bērniem izveidots atraktīvs rotaļu laukums, jauniešiem virvju trase un kāpšanas siena. Azartiskākie varēs mēroties veiklībā uz balansa lentēm (Slack line) vai āra trenažieriem. Muižas viesiem tiek piedāvāti velosipēdi, laivu braucieni, ziemā izbraucieni ar kvadracikla kamanām, tiek organizētas izjādes ar zirgiem, tai skaitā reitterapija.",{"key":992,"id":993,"source":7,"href":994,"venue_id":9,"title":995,"image":996,"city":12,"venue_title":995,"organizer_id":9,"categories":997,"description":998},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-latgales-seta","74097","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-latgales-seta/","ATPŪTAS VIETA “LATGALES SĒTA”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2020/03/Augsdaugava_2-scaled.jpg",[],"Atpūtas vieta “Latgales sēta” atrodas pie pašas Daugavas Slutišķos, Naujenes pagastā. Tajā tika izveidota nepieciešamā infrastruktūra, lai aktīvajā atpūtas sezonā šeit varētu ierasties gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi. Šī atpūtas vieta var būt interesanta dažāda vecuma cilvēkiem, un nodarbes šeit atradīs ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Tika izveidots rotaļu laukums bērniem, iebraucamie vārti, kuri gan tiks atvērti tikai speciālajos gadījumos, jo teritorija ir atdalīta no automobiļiem. Tāpat šeit tika izveidota arī pastaigu taka.",{"key":1000,"id":1001,"source":7,"href":1002,"venue_id":9,"title":1003,"image":1004,"city":12,"venue_title":1003,"organizer_id":9,"categories":1005,"description":1006},"augsdaugavas-attraction-raptors-park","94495","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/raptors-park/","Raptors park","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2020/06/zoodarzs-20-1024x684-1-1.jpg",[],"Atpūtas un pastaigu parks, kur var iepazīties ar dažādiem putniem un dzīvniekiem. Parkā var apskatīt eksotisko putnu sugas, piemēram, retas pūces, strausus, fazānus, pāvus, kraukli, ērgli un vanagu. Zooparkā dzīvo arī dambrieži un zirgi (Tinker šķirnes). Ciemos gaida arī ponijs, kura mugurā Jūs varat pavizināt bērnus. Var redzēt draudzīgas kazas, kuras labprāt nobaudīs cienastu no Jūsu rokām. Zooparkā ir arī rāpuļu māja. Bērniem parkā ir piepūšamais batuts ar slidkalniņu. Parkā ir galdi un soliņi, tāpēc tie, kas vēlas atpūsties no pilsētas burzmas, ir laipni aicināti.",{"key":1008,"id":1009,"source":7,"href":1010,"venue_id":9,"title":1011,"image":1012,"city":12,"venue_title":1011,"organizer_id":9,"categories":1013,"description":1014},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-augustplatz","115374","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-augustplatz/","Atpūtas laukums “Augustplatz”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2020/12/ieeja_liela.jpg",[],"Ekskursija ar cienastu. Atpūtas laukums ir izveidots vēsturiskā vietā, kas agrāk piederēja Augustam fon Etingēnam. Tagad šeit atrodas Kalkūnu muižas vēstures un Etingēnu dzimtas brīvdabas ekspozīcija. Piedāvājam ekskursiju gida pavadībā un degustāciju, kuras laikā nogaršosiet svaigas skursteņkūkas un īpašo karsto dzērienu ar garšvielām. Skursteņkūkas tiek ceptas šeit uz vietas! Labiekārtota atpūtas vieta svētkiem un kolektīviem pasākumiem. Jūsu ērtībai ir liela terase, svētku telts un dārza mēbeles. Ir ugunskura vieta, divas labiekārtotas WC. Interaktīvās programmas un meistarklases Atpūtas laukumā tiek piedāvātas interaktīvās programmas un meistarklases (pēc pasūtījuma).",{"key":1016,"id":1017,"source":7,"href":1018,"venue_id":9,"title":1019,"image":1020,"city":12,"venue_title":1019,"organizer_id":9,"categories":1021,"description":1022},"augsdaugavas-attraction-jaunsventes-muizas-parks","127404","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/jaunsventes-muizas-parks/","Jaunsventes muižas parks","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/04/121328008_3298762580221577_4822860557645548378_o.jpg",[],"Jaunsventes muižas parks veidots 19. gadsimta beigās. Parka platība 5,22 ha un tajā aug 27 dažādas koku sugas, interesantākās no kurām ir Akmens (Ērmaņa) bērzs un Ungārijas ceriņš. Parka teritorijā ir 2. pasaules karā kritušo kapi. Parka tuvumā atrodas 1912. gadā celtā grāfa Plātera muiža (Sventes muiža) un Militārās tehnikas muzejs.",{"key":1024,"id":1025,"source":7,"href":1026,"venue_id":9,"title":1027,"image":1028,"city":12,"venue_title":1027,"organizer_id":9,"categories":1029,"description":1030},"augsdaugavas-attraction-zirgu-maneza-mezciema","133733","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/zirgu-maneza-mezciema/","Zirgu izjādes Kalkūnes pagastā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/06/zirgu-maneza-Mezciema-11.jpg",[],"Izjāde ar zirgu ļauj izbaudīt dabas krāšņumu dažādos gadalaikos. Uzdāviniet sev vai savai ģimenei skaistus mirkļus kopā ar īpašiem dzīvniekiem – zirgiem. Zirga mugurā var baudīt pavisam citu skatu uz apkārtni un atgūt iekšējo mieru. Zirgu manēžā tiek piedāvāta ģimenes atpūta, apmācība zirgu izjādē, zirgu izjādes nometnēs un zirgu izjādes pasākumos, vieta piknikam. Iespējamas arī fotosesijas un individuālās izjādes. „Zirgu sporta cienītāju bērnu klubs” Daugavpilī pastāv jau 16 gadus. To vada Veronika Gluhova.",{"key":1032,"id":1033,"source":7,"href":1034,"venue_id":9,"title":1035,"image":1036,"city":12,"venue_title":1035,"organizer_id":9,"categories":1037,"description":1038},"augsdaugavas-attraction-seno-amatu-darbnica-klets","136993","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/seno-amatu-darbnica-klets/","Seno amatu darbnīca “Klēts”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/07/klets-1-1024x684-1.jpg",[],"Berķeneles pusmuižā pagājusi Latvijas izcilā dzejnieka, tulkotāja, drāmas meistara, politiskā un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnība, kuras iespaidi atspoguļoti dzejoļu krājumā “Dagdas piecas skiču burtnīcas”. Berķenelē veidojas nākamā dzejnieka personība, pasaules uzskats, top pirmie dzejoļi. Seno amatu darbnīca “Klēts” izveidota Raiņa mājā Berķenelē. Ēkas pirmajā stāvā ierīkota dažādu seno amatu ekspozīcija un daudzfunkcionāla telpa dažādu pasākumu rīkošanai. Bēniņi ir sadalīti divās daļās – viena lielākā daļa ir izstāžu zāle, bet mazākajā bēniņu daļā ir izveidota apsildāma telpa – darbnīca, kur gan vasarā, gan ziemā var darboties amatnieki, bet apmeklētāji var apgūt dažādas seno amatu prasmes. Apmeklētāji ir laipni aicināti aplūkot seno amatu darbnīcu “Klēts”, iepriekš piesakot savu vizīti pa tālruni 29272200.",{"key":1040,"id":1041,"source":7,"href":1042,"venue_id":9,"title":1043,"image":1044,"city":12,"venue_title":1043,"organizer_id":9,"categories":1045,"description":1046},"augsdaugavas-attraction-bebra-ekspozicija","143257","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/bebra-ekspozicija/","Bebra ekspozīcija","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/DSC_1396-scaled.jpg",[],"Dvietes senlejas informācijas centrā ‘’Gulbji’’ izveidota Bebrenes simbola un Dvietes palienes iemītnieka bebra ekspozīcija, kura iepazīstina ar Eirāzijas bebru, tā vēsturi un dzīvesveidu, paradumiem, sliktajiem un labajiem darbiem. Tiek ieteikti varianti kā sadzīvot ar bebru un to lietderīgi izmantot. Piedāvājumā:",{"key":1048,"id":1049,"source":7,"href":1050,"venue_id":9,"title":1051,"image":1052,"city":12,"venue_title":1051,"organizer_id":9,"categories":1053,"description":1054},"augsdaugavas-attraction-bebrenes-muizas-komplekss","143308","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/bebrenes-muizas-komplekss/","Bebrenes muižas komplekss","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/Bebrenes-muiza.jpg",[],"Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu. Bebrenes ciems ir viena no retajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kura apbūve tieši piekļaujas muižas ansamblim un veido ar to kopēju plānojuma struktūru un vienotu Bebrenes kultūrvēsturisko „seju”. Tajā noteicoša loma ir muižas ēku (1836. – 1896.g.) un baznīcas (1797.g.) izkārtojumam uz vienas kompozīcijas ass, kura stiepjas dienvidu – ziemeļu virzienā. Pārējie apbūves elementi ir tai pakārtoti. Muižas kompleksa galvenās ēkas celtniecība pabeigta 1896. gadā, to projektējis poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni. Bebrenes pili viņš projektējis franču renesanses stila ietekmē. Ēka līdz mūsdienām nonākusi mazliet pārveidotā izskatā: 1960. gadā mansarda stāva vietā tika uzcelts trešais stāvs.",{"key":1056,"id":1057,"source":7,"href":1058,"venue_id":9,"title":1059,"image":1060,"city":12,"venue_title":1059,"organizer_id":9,"categories":1061,"description":1062},"augsdaugavas-attraction-bebrenes-muizas-parks","143388","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/bebrenes-muizas-parks/","Bebrenes muižas parks","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/d01f8e0de74a790959d15e921c38e7817ce442ab.jpg",[],"Parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri. Parks ierīkots 19. gs. beigās, bet tajā vēl joprojām saglabājušies 200 gadus veci dižozoli. Parka centrālo daļu apvij lokveida ceļš, no kura paveras skatu perspektīvas ar dažādām ainavām, kuras papildina 3 dīķi: lielākais no tiem dzirnavu dīķis, abi pārējie mazāki – viens ar ainavisku salu vidū uz kuru ved romantisks tiltiņš. Parkā konstatēts 81 koku un krūmu taksons (sugas, pasugas, šķirnes): 30 vietējās sugas un 51 svešzemju. Starp īpašām parka vērtībām jāmin valsts un vietējās nozīmes dabas pieminekļi dižkoki un savdabīgie koki. Vecajos un dobumainajos kokos dzīvesvietu atradušas gan aizsargājamas vaboles, gan dažādi putni. Parkam ir liela dendraloģiskā vērtība un ļoti ievērojama vērtība kā dārzu un parku mākslas piemineklim, arī kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas vietai dabā. Apmeklētāji Bebrenes muižas parku var apskatīt gan izstaigājot kājām, gan doties izbraucienā zirga vilktā karietē.",{"key":1064,"id":1065,"source":7,"href":1066,"venue_id":9,"title":1067,"image":1068,"city":12,"venue_title":1067,"organizer_id":9,"categories":1069,"description":1070},"augsdaugavas-attraction-grafu-plateru-zibergu-dzimtas-kaplica","143408","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/grafu-plateru-zibergu-dzimtas-kaplica/","Grāfu Plāteru – Zībergu dzimtas kapliča","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/580277e667daf1b42a392e01e132072542dafbdb.jpg",[],"Bebrenes muižas kompleksa izcila sastāvdaļa ir grāfu dzimtas kapliča, kas uzcelta 1910. gadā, ēkas arhitektūra ieturēta gotikas stilā. Virs ieejas durvīm iespaidīga dzega ar grāfu dzimtas ģerboni, uz kapliču ved akmens pakāpieni. Kapličas pagrabā, kuram nav ieejas, metāla zārkos atdusas grāfu dzimtas pārstāvji. Ārpusē, kapličas sienā iemūrētas 4 marmora plāksnes ar grāfu uzvārdiem. Kapliča ir labi saglabājusies, to mūsdienās izmanto dievkalpojumiem bērēs un kapusvētkos. Tā ir izcils tūrisma apskates objekts un gotikas arhitektūras stila paraugs Sēlijā.",{"key":1072,"id":1073,"source":7,"href":1074,"venue_id":9,"title":1075,"image":1076,"city":12,"venue_title":1075,"organizer_id":9,"categories":1077,"description":1078},"augsdaugavas-attraction-bebrenes-dzirnavas","143428","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/bebrenes-dzirnavas/","Bebrenes dzirnavas","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/20210810_120827-scaled.jpg",[],"Esiet mīļi gaidīti piedzīvot seno dzirnavu burvību – laukakmeņu mūris, senie koka dēļi, savdabīgais interjers un īpašā miltu smarža piešķir ēkai senatnīguma auru. Bebrenes muižas apbūves teritorijas ciešā tuvumā, turpat pie muižas mūra žoga ir saglabājusies dzirnavu ēka ar dzirnavnieka dzīvojamo māju blakus. Dzirnavas ierīkotas bijušajā magazīnas klētī, kura celta 1836. gadā. Klēts par dzirnavām pārtaisīta 1928. gadā, dzirnavas atvēris Indriķis Stukulis. Dzirnavas tikušas darbinātas ar 2 sūcgāzes motoriem (110 zirgspēki), darbojušies valči, grūbu gaņģi, vilnas un koku apstrādāšanas mašīnas. Dzirnavas ražojušas arī elektrību ciemata vajadzībām. Dzirnavu iekšpusē saglabājusies daļa darba iekārtu – to skaitā vēsturiskais kļava koka zobrats. Blakus dzirnavām atrodas muižas parka lielais dīķis, no kura ņemts ūdens gan muižas, gan dzirnavu vajadzībām. Dīķī, Ilzes ezerā un tuvējās upītēs (Bebrupīte, Akmeņupe, Dviete) zivis makšķerējuši un peldējušies Stukuļa ievērojamie viesi – rakstnieks J. Jaunsudrabiņš, dzejnieks A. Austriņš, gleznotājs Pladers. Dzirnavu komplekss ir vērtīgs Bebrenes vecās koka arhitektūras būvniecības paraugs, kas bagātina Bebrenes muižas apbūvi un ir viens no nedaudzajiem industriālā mantojuma objektiem Ilūkstes novadā. Kopš 2012. gada rudens dzirnavu ēka sākta atjaunot Bebrenes amatniecības un vēstures centra vajadzībām – kultūrvēsturisko priekšmetu, lauksaimniecības un antīkās tehnikas kolekciju eksponēšanai, piedāvājam telpas amatnieku un mākslinieku radošajām darbnīcām. Pavasarī, vasarā un rudens sākumā siltā laikā ceļotāju grupiņas un ģimenes tiek aicinātas pieteikties radošām nodarbībām Bebrenes dzirnavās. Senatnīgajās telpās piedāvājam radoši, interesanti pavadīt laiku un apgūt dažādas prasmes zinoša skolotāja vadībā. Piedāvājam apgūt floristikas, dekupāžas, filcēšanas, pērļošanas, zīda un stikla apgleznošanas, veidošanas pamatus.",{"key":1080,"id":1081,"source":7,"href":1082,"venue_id":9,"title":1083,"image":1084,"city":12,"venue_title":1083,"organizer_id":9,"categories":1085,"description":1086},"augsdaugavas-attraction-bebrenes-romas-katolu-baznica","143544","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/bebrenes-romas-katolu-baznica/","Bebrenes Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/20210810_114824-scaled.jpg",[],"Baznīca uzcelta 1797. gadā. Baznīcas novietojums saskaņots ar grāfu Plāteru – Zībergu muižas ansambli un parku, pils ar baznīcu atrodas uz vienas ass, kuru iezīmē parka un baznīcas vārti. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi metāla krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Zvanu tornis veidots kā atsevišķa celtne, kurā ir trīs zvani. Šī celtne kalpo arī kā ieejas vārti baznīcas dārzā, kuru ieskauj akmens mūra žogs. Baznīcas fasādē abpus galvenajām durvīm četrās nišās gleznoti apustuļi – Pēteris, Lūkass, Matejs un Marks. Dievnamā ir trīs altāri. Centrālajā altārī atrodas gleznojums ‘’Marijas debesīs uzņemšana’’ (1866), vienā sānu altārī ‘’Rožukroņa Dievmāte’’, bet otrā sānu altārī ‘’Sv. Jānis Kristītājs’’ (1909). Dievnamā saglabājušies baroka formās darināti grāfa un vienkāršo baznīcēnu soli.",{"key":1088,"id":1089,"source":7,"href":1090,"venue_id":9,"title":1091,"image":1092,"city":12,"venue_title":1091,"organizer_id":9,"categories":1093,"description":1094},"augsdaugavas-attraction-akmenupes-dabas-taka","143729","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/akmenupes-dabas-taka/","Akmeņupes dabas taka","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/22d7f2ea3cf0a7c9d9bdacb711643688ae83c30c.jpg",[],"Akmeņupes dabas taka izveidota Dvietes upes labā krasta pietekas – Akmeņupes ielejā. Šeit iespējams iepazīties ar Augšzemes augstienes dabas daudzveidību – ģeoloģiskiem veidojumiem, meža un pļavas augiem, sastapt savvaļas dzīvniekus. Takas īpatnība ir stāvie kāpumi un kritumi, kas noauguši ar jaukto koku mežu. No kraujām uz upes gultni izlaužas avoti ar dzidru un spēcinošu ūdeni. Akmeņupes ieleja ir skaista visos gadalaikos, un aiz katra upes pagrieziena skatam paveras cita – neatkārtojama ainava. Sevišķi relaksējoša ir ūdens čalošana. Tā katrā atpūtas vietā skan savādāk. Takas atpūtas vietās atļauts kurināt ugunskurus, ieturēt maltīti un telšu vietās pārnakšņot. Taka sākta veidot 1998. gadā, tās izveides mērķis – iepazīstināt apmeklētājus ar Augšzemes augstienes dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību. Apmeklētājs var izstaigāt „Akmeņupes taku” – 1 km garumā, iepazīt Akmeņupes ielejai raksturīgās ainavas, ģeoloģiskos veidojumus, meža, pļavas vai mitru vietu augus, putnus un dzīvniekus. Akmeņupe ir tipiska augstieņu upe ar ātru straumi un lielu kritumu. Nosaukums apliecina, ka visa Akmeņupes gultne ir klāta ar dažāda izmēra akmeņiem. Centīgs vēstures pētnieks var mēģināt atrast akmeni ar uzrakstu, kurš norāda uz to, ka šeit bijusi Pirmā Pasaules kara frontes līnija. Upītes krastos izveidotā pastaigu taka ir skaista visos gadalaikos un aiz katra tās līkuma acis priecē cita ainava. Pavasarī strauji plūstošās upītes krasti ir zili, jo visapkārt zied zilās vizbulītes, pēc tam baltās un dzeltenās. Vasarā acis priecē zilie zvaniņi, un upe palikusi pavisam mierīga un rāma. Takas īpatnība ir stāvie kāpumi un kritumi, kuri noauguši ar jaukto koku mežu. No krasta kraujām uz Akmeņupes gultni izlauzušies vairāki avoti ar dzidru un garšīgu ūdeni, kuru atpūtas vietā var izmantot slāpju dzesēšanai un možuma atgūšanai tālākajam ceļam.",{"key":1096,"id":1097,"source":7,"href":1098,"venue_id":9,"title":1099,"image":1100,"city":12,"venue_title":1099,"organizer_id":9,"categories":1101,"description":1102},"augsdaugavas-attraction-dvietes-senlejas-informacijas-centrs","143871","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dvietes-senlejas-informacijas-centrs/","Dvietes senlejas informācijas centrs “Gulbji”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/20210810_124317-1-scaled.jpg",[],"Dabas parkā „Dvietes paliene” Bebrenes pagasta Putnu salā 2008. gada vasarā izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs „Gulbji”. Centrā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas bagātībām un kultūrvēsturiskajām vērtībām, par bioloģiski vērtīgo zālāju un dabas parka apsaimniekošanu, var saņemt konsultācijas par dabisko ganīšanu. Simtgadīgajā informācijas centra ēkā „Gulbji” visiem interesentiem piedāvā izglītojošus seminārus par dabas tēmām, par veselīgu dzīvesveidu un zaļo dzīvesziņu. Centrā pieejams plašs grāmatu klāsts par vides jautājumiem. Te darbojas bērnu Vides klase, kur pamatskolas vecuma bērni ar skolotājiem tiek aicināti pētīt un iepazīt Dvietes palienes dabu un vēsturi. Informācijas centrā pieejami ekskursijas vadītāja pakalpojumi, te var izstrādāt ceļojuma maršrutus pa Augšzemi, sameklēt informāciju par apkārtējo tūrisma piedāvājumu, naktsmītnēm un maltītes ieturēšanas iespējām.",{"key":1104,"id":1105,"source":7,"href":1106,"venue_id":9,"title":1107,"image":1108,"city":12,"venue_title":1107,"organizer_id":9,"categories":1109,"description":1110},"augsdaugavas-attraction-putnu-verosana-dabas-parka-dvietes-paliene","144057","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/putnu-verosana-dabas-parka-dvietes-paliene/","Putnu vērošana dabas parkā „Dvietes paliene”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/8c8db5258c603406295208cb357b97b186ec15bd.jpg",[],"Putniem nozīmīga vieta (PNV), Natura 2000 teritorija un dabas parks „Dvietes paliene” atrodas uz ziemeļiem no Ilūkstes pilsētas, Daugavas kreisajā krastā. Teritorijas galvenā iezīme ir palieņu pļavas un divi palieņu ezeri – Skuķu jeb Grīvas un Dvietes ezers. Dvietes paliene ir viena no izcilākajām savvaļas putnu pulcēšanās un ligzdošanas vietām Latvijā. Dvietes paliene vispārsteidzošākā ir pavasara palu laikā, kad Daugavas palu ūdeņi applūdina Dvietes senleju 20 km garumā. Tad šeit uzturas tūkstošiem ceļojošo ūdensputnu – īpaši iespaidīgi ir milzīgie sējas un baltpieres zosu bari, gulbju bari, visu veidu pīles un dažādi bridējputni. Te ir bagātīgi medību lauki dažādiem plēsīgajiem putniem, gandrīz vienmēr var ieraudzīt mazo ērgli, dažreiz jūras ērgli un zivju ērgli.",{"key":1112,"id":1113,"source":7,"href":1114,"venue_id":9,"title":1115,"image":1116,"city":12,"venue_title":1115,"organizer_id":9,"categories":1117,"description":1118},"augsdaugavas-attraction-vides-klase-dabas-parka-dvietes-paliene","144077","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/vides-klase-dabas-parka-dvietes-paliene/","Vides klase dabas parkā „Dvietes paliene”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/4bf8b83a0a61778d5b740d6a871d49d60f891452.jpg",[],"Dvietes senlejas informācijas centrs ‘’Gulbji’’ piedāvā Vides klases nodarbības. Pamatskolas vecuma bērni ar skolotājiem tiek aicināti iet dabā – pētīt un iepazīt Dvietes palienes dabu un vēsturi. Katrs nodarbību dalībnieks savā īpašumā saņem Dvietes palienes vides burtnīcu. Jaunie vides pētnieki dažādus uzdevumus veic uz vietas dabas parkā vai arī var pabeigt burtnīcu aizpildīt mājās. Vienas nodarbības ilgums 2 – 4 stundas. Nodarbības notiek visos gadalaikos, tematu var izvēlēties pēc savām interesēm. Uz nodarbībām lūdzam pieteikties un saskaņot nodarbību laiku un tematus. Pēc nodarbībām ir iespējams ieturēt veselīgu maltīti ekoloģiskā vidē.",{"key":1120,"id":1121,"source":7,"href":1122,"venue_id":9,"title":1123,"image":1124,"city":12,"venue_title":1123,"organizer_id":9,"categories":1125,"description":1126},"augsdaugavas-attraction-podnieka-amata-iepazisana","144189","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/podnieka-amata-iepazisana/","Podnieka amata iepazīšana","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/462583818_936452728521635_4098993136211451837_n-1024x682.jpg",[],"Bebrenē darbojas amata meistars – podnieks Mareks Zavodnojs, kurš gatavo reducētos (melnos) traukus pēc senas tehnoloģijas tāpat kā mūsu tālie senči, kas dzīvoja 4500. – 1500.gados pirms mūsu ēras. Šādu podu senās lauskas var atrast arī Bebrenes apkaimē, pastaigājoties Putnu salā un citur Dvietes palienes dabas parkā. Trauki ir veidoti tikai ar rokām, neizmantojot podnieka ripu. Iepriekš piesakoties, interesentiem iespējams apgūt podu gatavošanas prasmes vai iegādāties podnieka darinājumus.",{"key":1128,"id":1129,"source":7,"href":1130,"venue_id":9,"title":1131,"image":1132,"city":12,"venue_title":1131,"organizer_id":9,"categories":1133,"description":1134},"augsdaugavas-attraction-sleposana-bebrenes-pagasta","144221","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/sleposana-bebrenes-pagasta/","Slēpošana Bebrenes pagastā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/distancu_sleposanas_trase_01.jpg",[],"Noteikumi potenciālajiem slēpotgribētājiem:",{"key":1136,"id":1137,"source":7,"href":1138,"venue_id":9,"title":1139,"image":1140,"city":12,"venue_title":1139,"organizer_id":9,"categories":1141,"description":1142},"augsdaugavas-attraction-rokdarbu-darbnica-mara","144237","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/rokdarbu-darbnica-mara/","Rokdarbu darbnīca „Māra”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/291d0d3d3dcad43ac7b5f61449bc94dd577672f4.jpg",[],"Rokdarbu darbnīcā “Māra” ir iespēja iegādāties un pasūtīt dažādus rokdarbus, kā arī apgūt rokdarbu tehnikas. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr.: +371 28608302 vai 20219770.",{"key":1144,"id":1145,"source":7,"href":1146,"venue_id":9,"title":1147,"image":1148,"city":12,"venue_title":1147,"organizer_id":9,"categories":1149,"description":1150},"augsdaugavas-attraction-ausanas-darbnica-mare","144245","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/ausanas-darbnica-mare/","Aušanas darbnīca “Mare”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/20210810_110548-scaled.jpg",[],"Bebrenes audēju darināto audeklu apskate, audumu iegāde un aušanas pamatu apguve. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr: +371 29341751 vai 26109353.",{"key":1152,"id":1153,"source":7,"href":1154,"venue_id":9,"title":1155,"image":1156,"city":12,"venue_title":1155,"organizer_id":9,"categories":1157,"description":1158},"augsdaugavas-attraction-selekcionara-paula-sukatnieka-apsites","144377","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/selekcionara-paula-sukatnieka-apsites/","Paula Sukatnieka mājas “Apsītes” un viņa piemiņas dārzs","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/DSC00339.jpg.jpg",[],"Latvijas vīnogu tēvs – Pauls Sukatnieks – meistars, kas spēja pakļaut vīnogu, dienvidu saules mīluli. Viņa mūža lielākais sasniegums bija radīt tās māsu vīnogu-ziemeļnieci, ko var ikviens audzēt savas piemājas dārzā, brīvā dabā. “Dvietes zilā”, “Supaga”,”Guna”,”Sukribe”, “Zilga” – tās ir tikai dažas no vīnogu šķirnēm, kas tiek audzētas gan Latvijas dārzos, gan Igaunijā, Norvēģijā, Sibīrijā, ASV, Kanādā un citur. Atjaunotās mājas “Apsītes” un piemiņas dārzs ir vieta, kur var uzzināt ar kādu mīlestību Pauls Sukatnieks selekcionēja ne tikai vīnogas, bet arī rozes, tulpes, Latvijai neierastākas ogas – cidonijas, arbūzus, melones. Viņš bija vispusīgs cilvēks, kuram bija lemta dzīves misija un pateicoties tai, visa pasaule zina par Dvieti un Latviju. Godājot viņa devumu tautai, tika atjaunots viņa dārzs, kurš nu jau desmit gadus priecē ikvienu apmeklētāju un garāmbraucēju. Daudzi Latvijas iedzīvotāji vēl tagad savos dārzos audzē Paula Sukatnieka selekcionētās vīnogas, citus augus un pazīst viņa vārdu. Grūti būs atrast tādu valsti mūsu platuma grādos, kur nepazītu, neaudzētu viņa vīnogas.",{"key":1160,"id":1161,"source":7,"href":1162,"venue_id":9,"title":1163,"image":1164,"city":12,"venue_title":1163,"organizer_id":9,"categories":1165,"description":1166},"augsdaugavas-attraction-stendera-muzejs","144611","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/stendera-muzejs/","Stendera muzejs","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/DSC_0665-scaled.jpg",[],"Mēs visi nākam no savas bērnības. Kā vienas no skaistākajām bērnības atmiņām, mums katram asociējas ar smaržu. Bērnības smaržu…. Un katram no mums ir dzīvē vieta, ko dēvējam par “bērnības smaržu”. G.F.Stenderam šāda vieta bija Mācītājmuiža Lašos, kur šobrīd atrodas Stenderu dzimtas piemiņas vieta. Pēc tik daudziem gadiem ir grūti pateikt, ar kādu savas bērnības smaržu asociējās pavadītie bērnības gadi Lašu Mācītājmuižā Vecajam Stenderam, taču šodienas apmeklētājam Mācītājmuiža noteikti paliks atmiņā ar savu īpašo smaržu jebkurā gadalaikā – sākot no pirmo pavasara vēstnešu – krokusu smaržas, tad ievu, tad ceriņu, jasmīnu, liepu, mežvīnu smaržu, kuras pavadīs čaklo bišu sanoņa. Lašu pagastā (tagad Eglaines pagasts) 1714. gada 27. augustā dzimis Gothards Frīdrihs Stenders – vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras dibinātājs, valodnieks, saukts arī par Veco Stenderu. 1989. gadā šeit atklāts piemiņas akmens un atvērts muzejs. Gothards Frīdrihs Stenders (1714. – 1796.) jeb Vecais Stenders bija pirmās plašākās latviešu valodas gramatikas (1761. g.), latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīcas (1789. g.), latviešu ābeces (1782. g.) un pirmās ilustrētās ābeces “Bildu ābice” (1787. g.) autors, strādājis par Sēlpils un Sunākstes mācītāju. Neretas – Ilūkstes ceļa malā ir uzstādīts piemiņas akmens (tēlnieks I. Folkmanis, arhitekte N. Tamane), uz kura atrodas G.F. Stendera krūšu tēls, dzīves gadskaitļi un lasāmi vārdi:",{"key":1168,"id":1169,"source":7,"href":1170,"venue_id":9,"title":1171,"image":1172,"city":12,"venue_title":1171,"organizer_id":9,"categories":1173,"description":1174},"augsdaugavas-attraction-dvietes-muiza","144910","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dvietes-muiza/","Dvietes muižas komplekss","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/dvietes-muiza2.jpg",[],"Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta. Lai arī Dvieti smagi skāra pasaules kari un daudz ēku tika nopostītas, līdz mūsdienām ir saglabājušās vairākas kompleksa ēkas, kas ļauj sajust muižas senatnīgo garu. Šobrīd Dvietes viesiem ir iespēja apmeklēt seno kantora būvi – „Muižas ēku”, kas kļuvusi par centrālo muižas kompleksa objektu, apskatei pieejamas arī baznīca, dzirnavas un parks. Pakāpeniski tiek atjaunotas arī citas muižas ēkas. Atjaunotajā „Muižas ēkā” ir apskatāmi abi stāvi un mansards, kurā regulāri tiek izvietotas izstādes un rīkoti pasākumi. Katra ēkas istaba ir iekārtota īpašā stilā, veidojot kopumu, kā muižā dažādos laikos dzīvojuši tās iedzīvotāji.",{"key":1176,"id":1177,"source":7,"href":1178,"venue_id":9,"title":1179,"image":1180,"city":12,"venue_title":1179,"organizer_id":9,"categories":1181,"description":1182},"augsdaugavas-attraction-senais-selu-pilskalns","145436","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/senais-selu-pilskalns/","Senais sēļu (Lašu) pilskalns ar Veclašu muižas vārtsarga mājiņu","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/DSC_0452-scaled.jpg",[],"Senais sēļu pilskalns bijis apdzīvots no 1. gs. pr. Kr. Šodien pilskalnā redzamas bijušās Veclašu (Tīzenhauzenu) muižas ēku kompleksa drupas. Ir iespējams gida stāstījums, iepriekš piesakoties: +371 26461017. Par pilskalnu šajā vietā liecina tā ziemeļu pakājē konstatētais apmetnes kultūrslānis. Līdz ar Tīzenhauzena pils izbūvi Lašu pilskalna sākotnējais veidols ir ievērojami pārveidots. Ceļot mūra pili un pilij piederošās saimniecības ēkas, pilskalna malas tika apmūrētas ar laukakmeņu sienu, bet Z pusē tika izveidots lokveida uzbraucamais ceļš.",{"key":1184,"id":1185,"source":7,"href":1186,"venue_id":9,"title":1187,"image":1188,"city":12,"venue_title":1187,"organizer_id":9,"categories":1189,"description":1190},"augsdaugavas-attraction-eglaines-dzelzcela-stacija","145507","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/eglaines-dzelzcela-stacija/","Eglaines dzelzceļa stacija","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/20210811_094656-scaled.jpg",[],"Eglaines dzelzceļa stacija (1927. g.) būvēta pēc arhitekta Aleksandra Birznieka projekta. Tieši šajā vietā šķeltas ģimenes un daudzi ļaudis no kādreizējā Ilūkstes apriņķa tika izsūtīti uz Sibīriju. Savulaik, svarīga Lietuvas – Daugavpils dzelzceļa līnija, pa kuru kursēja gan pasažieru, gan kravas vilcieni.",{"key":1192,"id":1193,"source":7,"href":1194,"venue_id":9,"title":1195,"image":1196,"city":12,"venue_title":1195,"organizer_id":9,"categories":1197,"description":1198},"augsdaugavas-attraction-menesmeitinas-idas-apsanes-gimenes-kapi","145920","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/menesmeitinas-idas-apsanes-gimenes-kapi/","Mēnesmeitiņas (Idas Apsānes) ģimenes kapi","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/3212-14682-menessmeitinjas_kaps.jpg",[],"Lašu Vecajos luterāņu kapos atrodas Raiņa apdziedātās Mēnesmeitiņas (Idas Apsānes) ģimenes kapi (tie ir trīs viens otram blakus stāvoši metāla krusti uz granīta pamatnēm ar ciļņu tekstu uz katra). Raiņa bērnības ceļi veduši cauri Lašu pagastam, Ilūkstei, tālāk uz Berķeneli, tomēr bērnības laikā auklētā draudzība ar Apsānu ģimeni un Idu dziļi iespaidojusi Raiņa radošo daiļradi, viņam izaugot. Mēnesmeitiņa – sapņains un romantizēts tēls daiļradē, kuras prototipa šķautnes iemieso arī savstarpējā draudzība ar Idu Apsāni.",{"key":1200,"id":1201,"source":7,"href":1202,"venue_id":9,"title":1203,"image":1204,"city":12,"venue_title":1203,"organizer_id":9,"categories":1205,"description":1206},"augsdaugavas-attraction-dvietes-novadpetniecibas-materialu-kratuve","146135","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dvietes-novadpetniecibas-materialu-kratuve/","Dvietes novadpētniecības materiālu krātuve","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/DSC_0325-scaled.jpg",[],"Dvietes pagasta novadpētniecības materiālu krātuve atrodas Dvietes pagasta centrā „Pīlādžu” mājas 1.stāvā. Izveidota ap 2001.gadu sabiedriskā kārtā ar Dvietes pagasta padomes atbalstu un iedzīvotāju aktivitāti, iniciatīvu, brīvprātīgu ieguldījumu, lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, dokumentus, liecības, priekšmetus, aprakstus. Papildu savāktajiem materiāliem un priekšmetiem laika gaitā izveidoti 20 tematiski stendi apskatei. Tematiskie stendi un citas vēsturiskās liecības šādās tēmās: 1) Senākie laiki Dvietē, un atrastie akmens cirvji u.c. medību un darba rīki; 2) Grāfi Plāteri-Zībergi un viņu ieguldījums Dvietes attīstībā; 3) Vēsturiskie notikumi: zemnieku nemieri 1860.tajos gados, 1905.gada notikumi, I Pasaules kara notikumi, II Pasaules kara notikumi, mežabrāļi Dvietes mežos; 4) Baznīcas Dvietē; 5) Skolas Dvietē; 6) Biedrības Dvietē un to veikums; 7) Atmodas laiki; 8) Dvietes dižkoki u.c. dabas objekti; 9) Vēsturiskās ēkas, celtnes, objekti; 10) Kolhoza „Mičurins” vēsture; 11) Dvietes nozīmīgie cilvēki; 12) Dvietes kā Sēlijas vīnogu sala; 13) Dvietes lauksaimnieka Ē.Brašļa dabas, ainavu fotogrāfijas; 14) Dvietiešu rokdarbi (dažādas tehnikas) un stelles aušanas iemaņu apgūšanai un aušanai.",{"key":1208,"id":1209,"source":7,"href":1210,"venue_id":9,"title":1211,"image":1212,"city":12,"venue_title":1211,"organizer_id":9,"categories":1213,"description":1214},"augsdaugavas-attraction-alpaku-sala","146927","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/alpaku-sala/","Alpaku Sala","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/alpaku_sala.jpg",[],"Alpaku Sala ir alpaku audzētava Sēlijas pusē ar ievērojamu alpaku saimi. Šeit vienmēr ir alpaku gadalaiks, atpūta dabas skaņās, alpaku vilnas dzija un adījumi, un mazo alpacēnu rotaļas. “Dzīparu” mājā viss interesantais par diega tapšanu, darbošanās vieta, vilnas namiņa krāsniņas siltums, Sēlijas viensētas smarža un vecā pulksteņa iezvanīts nesteidzīgs laiks.",{"key":1216,"id":1217,"source":7,"href":1218,"venue_id":9,"title":1219,"image":1220,"city":12,"venue_title":1219,"organizer_id":9,"categories":1221,"description":1222},"augsdaugavas-attraction-subates-ezermalas-parks","148371","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/subates-ezermalas-parks/","Subates Ezermalas parks","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/pludmale-scaled.jpg",[],"Subates Ezermalas parks ir vasaras sezonas iecienītākais subatiešu un viesu objekts. Bērnus šeit gaida rotaļu laukums, pieaugušie var izvingroties āra trenažieros. Pludmales volejbola cienītāji var uzspēlēt pludmales volejbolu. Parkā atrodas pludmale. Liepu aleja vasaras vidū piesmaržo parku ar liepziedu aromātu, un tieši šajā laikā tiek rīkots jau tradicionālais Subates pludmales volejbola turnīrs.",{"key":1224,"id":1225,"source":7,"href":1226,"venue_id":9,"title":1227,"image":1228,"city":12,"venue_title":1227,"organizer_id":9,"categories":1229,"description":1230},"augsdaugavas-attraction-biedribas-subatiesi-atputas-vieta","148393","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/biedribas-subatiesi-atputas-vieta/","Biedrības “Subatieši” atpūtas vieta","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/20210810_155400-1-scaled.jpg",[],"Atpūtas vietā ir pieejama piknika vieta, kā arī soliņi, galds un neliels bērnu laukums.",{"key":1232,"id":1233,"source":7,"href":1234,"venue_id":9,"title":1235,"image":1236,"city":12,"venue_title":1235,"organizer_id":9,"categories":1237,"description":1238},"augsdaugavas-attraction-subates-senlietu-kratuve-muzejs","148494","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/subates-senlietu-kratuve-muzejs/","Subates senlietu krātuve-muzejs","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/20210810_142632-scaled.jpg",[],"Krātuve piedāvā aplūkot informāciju un senlietas, kas ir savāktas Subates pilsētas un Prodes pagasta teritorijā, iepazīties ar Subates pilsētas attīstību laiku lokos. Ieeja: bezmaksas",{"key":1240,"id":1241,"source":7,"href":1242,"venue_id":9,"title":1243,"image":1244,"city":12,"venue_title":1243,"organizer_id":9,"categories":1245,"description":1246},"augsdaugavas-attraction-subates-luteranu-baznica","148790","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/subates-luteranu-baznica/","Subates Pestītāja Evaņģēliski luteriskā baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/WhatsApp-Image-2022-03-28-at-08.27.17-2.jpeg",[],"Subates luterāņu baznīcai, kas celta 1685. gadā un ir Valsts un Eiropas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, Latvijas mākslas vēsturē piemīt īpaša vieta. Pirmkārt, tās arhitektūra pilnīgi atšķiras no tradicionālā priekšstata par Latvijas lauku baznīcu. Otrkārt, Subates vārds tiek lietots, lai apzinātu kokgriezēju un koktēlnieku grupu, kura 17 .gs. beigās darinājusi iekārtas virknei baznīcu Latvijā un Lietuvā. No skopā ēkas apraksta uzzinām, ka tā ir 14 asis gara, 9 asis 2 pēdas plata un 5 asis 2 pēdas augsta masīva ēka ar šindeļu jumtu, labā tehniskā stāvoklī. 1940. g. baznīcai uzliek skārda jumtu. Nākošais remonts seko tikai pieminekļu valdes darbības laikā – 1935. gadā. Kopš tā brīža nenotiek nekādas būtiskas pārmaiņas līdz pat 1988. gadam, kad pamatīgi tika remontēta pati ēka un pārkrāsota baznīcas iekārta. Baznīca atrodas kalnā, no kura paveras elpu aizraujošs skats uz Subates pilsētu, ezeru un Lietuvas robežu. Dievnama interjers ir īpašs baroka stila darinājums, ko veidojuši Stelmuižas kokgriezēji. Baznīcā ir brīnišķīga akustika.",{"key":1248,"id":1249,"source":7,"href":1250,"venue_id":9,"title":1251,"image":1252,"city":12,"venue_title":1251,"organizer_id":9,"categories":1253,"description":1254},"augsdaugavas-attraction-subates-ercengela-mikela-romas-katolu-baznica","149129","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/subates-ercengela-mikela-romas-katolu-baznica/","Subates Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/DSC_1438-scaled.jpg",[],"Subates Romas katoļu baznīca ar blakus esošu zvanu torni celta 1831. gadā no laukakmeņiem senbazilikas stilā. Dievnamā ir vairākas sakrālās koka skulptūras.",{"key":1256,"id":1257,"source":7,"href":1258,"venue_id":9,"title":1259,"image":1260,"city":12,"venue_title":1259,"organizer_id":9,"categories":1261,"description":1262},"augsdaugavas-attraction-piemineklis-lietuvas-kritusajiem-karaviriem-sartenes-cervonkas-kapos","149980","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/piemineklis-lietuvas-kritusajiem-karaviriem-sartenes-cervonkas-kapos/","Piemineklis Lietuvas kritušajiem karavīriem Sārtenes (Červonkas kapos)","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/09/20210811_103058-scaled.jpg",[],"Červonkas kapos novietots 1919. – 1920. gada, Latvijas teritorijā, kaujās kritušajiem Lietuvas karavīriem, kas šeit tika pārapbedīti no apkārtējiem pagastiem. 6,5 m augstais piemineklis celts 1932. gadā par Lietuvas valsts līdzekļiem, pieminekli vainago jaunavas figūra — Lietuvas simbols, kas tur rokās plāksni ar Sv. Jura bareljefu, pie tās kājām kritis karavīrs ar šauteni blakus. Apakšā centrā krustā sistā Kristus tēls. Pieminekli veidoja lietuviešu skulptors Stasis Stanišauskas.",{"key":1264,"id":1265,"source":7,"href":1266,"venue_id":9,"title":1267,"image":1268,"city":12,"venue_title":1267,"organizer_id":9,"categories":1269,"description":1270},"augsdaugavas-attraction-seno-lietu-kratuve-selu-istaba","153531","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/seno-lietu-kratuve-selu-istaba/","Mantnīca “Sēļu istaba”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/09/7-IMG_6157.jpg",[],"Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra mantnīca “Sēļu istaba” tapusi daudzu gadu garumā, krājot un apkopojot Sēlijas un Ilūkstes kultūrvēsturisko mantojumu. Seno lietu krātuvē ir skatāmas fotoaparātu, pulksteņu, naudas, atklātnīšu, linu dvieļu un radioaparātu kolekcijas. Te var iepazīt Sēlijas rakstus cimdos un zeķēs, simtgadīgos tautiskos brunčos, kā arī rokdarbnieču klubiņa “Dzīparu namiņš” mūsdienu adījumos. Te var aplūkot interesantus un retus sadzīves priekšmetus. Iepazīstoties ar Ilūkstes apriņķa (19 pagasti un 3 pilsētas) vēstures materiāliem, var iepazīt Ilūkstes pilsētas vēsturi, kur pirmsākumi meklējami 1562.g., iepazīties ar unikālo Ilūkstes sakrālo mantojumu – dievnamu un klosteru vēsturi.",{"key":1272,"id":1273,"source":7,"href":1274,"venue_id":9,"title":1275,"image":1276,"city":12,"venue_title":1275,"organizer_id":9,"categories":1277,"description":1278},"augsdaugavas-attraction-akmenupes-dabas-takas-atputas-vieta","162889","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/akmenupes-dabas-takas-atputas-vieta/","Akmeņupes dabas takas atpūtas vieta","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/01/akmenupe-scaled.jpg",[],"Gleznaini piekļaujoties upītei, Akmeņupes dabas taka apvij Bebrenes ciema austrumdaļu un ir vienkārši atrodama ikvienam pastaigu cienītājam. Par takas atrašanās vietu vēsta norāde pirms iebraukšanas Bebrenē no Ilūkstes puses. Upītes krastos izveidotā pastaigu taka ir skaista visos gadalaikos, un aiz katra tās līkuma acis priecē cita ainava. Pastaigas laikā pa Akmeņupes dabas taku atradīsiet vairākas atpūtas vietas, kurās iespējams ne tikai atvilkt elpu un notiesāt līdzpaņemtās pusdienas, bet arī sasildīties pie paša sagatavota ugunskura. Ņemiet vērā, ka Akmeņupes dabas takā variet nakšņot teltī tam īpaši paredzētā vietā. Atpūtas vieta ir bezmaksas.",{"key":1280,"id":1281,"source":7,"href":1282,"venue_id":9,"title":1283,"image":1284,"city":12,"venue_title":1283,"organizer_id":9,"categories":1285,"description":1286},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-milestibas-salina","162897","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-milestibas-salina/","Atpūtas vieta “Mīlestības saliņa”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/01/milestibas-salina2-scaled.jpg",[],"Šī atpūtas vieta atrodama Bebrenes muižas parkā uz viena no trim parka dīķiem. Uz mīlestības saliņas varēsiet netraucēti izbaudīt īpašo senā parka atmosfēru. Izrādās, ka šī saliņa bijusi iecienīta brīvā laika pavadīšanas vieta arī Bebrenes muižas grāfu ģimenei. Ja esat ieradušies apskatīt Bebrenes vēsturisko centru, droši ņemiet līdzi savu maltīti, jo Mīlestības saliņas atpūtas vietā variet gan pasēdēt un ieturēties, kā arī iekurt ugunskuru ar līdzpaņemto malku. Atpūtas vieta ir bezmaksas.",{"key":1288,"id":1289,"source":7,"href":1290,"venue_id":9,"title":1291,"image":1292,"city":12,"venue_title":1291,"organizer_id":9,"categories":1293,"description":1294},"augsdaugavas-attraction-gulbji-atputas-vieta-dvietes-palienes-putnu-sala","162911","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/gulbji-atputas-vieta-dvietes-palienes-putnu-sala/","“Gulbji” Atpūtas vieta Dvietes palienes Putnu salā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/01/Putnu-sala.jpeg",[],"Dvietes palienes tūrisma informācijas centra “Gulbji” pagalmā atrodas labiekārtota, plaša atpūtas vieta ar galdiem un lapeni. Apvienojiet savvaļas zirgu un liellopu apskati vai ekskursiju blakus esošajā sēļu sētā ar līdzpaņemtās maltītes notiesāšanu brīvā dabā un veldzēšanos ar avota ūdeni. Atkarībā no sezonas, baudiet ābeļziedu skaistumu vai jau nogatavojušos augļus un priecājieties par ainavu. Atpūtas vietā atrodas vairākas ugunskuru vietas, te iespējams gan sasildīties, gan pagatavot ko īpašu. Ņemiet līdzi savu malku vai vienojieties par ugunskura sagatavošanu ar sētas saimniekiem. Atpūtas vietā iespējama nakšņošana teltīs un tā ir bezmaksas.",{"key":1296,"id":1297,"source":7,"href":1298,"venue_id":9,"title":1299,"image":1300,"city":12,"venue_title":1299,"organizer_id":9,"categories":1301,"description":1302},"augsdaugavas-attraction-kugitis-dinaburga","169842","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/kugitis-dinaburga/","Kuģītis “Dinaburga”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/05/279733562_773088087433548_8562294533518950961_n.jpg",[],"Augšdaugavas novada galvenā ass ir Daugava, kas met gleznainus līkumus. No upes krastiem paveras plaši ainavu skati ar unikālu ieleju, kuras krastos vēsturē veidota pils un krastus ieskauj lokālie kultūrvēstures objekti. Daugava izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – tirdzniecības ceļš, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes. Kuģītis Dinaburga savu ceļu pa gleznaino likteņupi uzsācis 2022.gada 30.aprīlī. Tā ir lieliska iespēja iepazīt kultūrvēsturisko mantojumu un krāšņāko un apskates objektiem bagātāko Daugavas posmu savām acīm. Kāpēc doties braucienā ar kuģīti Dinaburga?",{"key":1304,"id":1305,"source":7,"href":1306,"venue_id":9,"title":1307,"image":1308,"city":12,"venue_title":1307,"organizer_id":9,"categories":1309,"description":1310},"augsdaugavas-attraction-pinumu-darbnica-pitenis","174598","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/pinumu-darbnica-pitenis/","Pinumu darbnīca “Pītenis”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/07/20210105_101233-002-scaled.jpg",[],"PĪŠANAS MEISTARKLASE Stāstījums par pinēja amatu, izmantojamo materiālu, pinumiem un to pīšanu. Klūgu vākšana, mizošana, termiskā apstrāde, šķelšana, apstrāde uz ēveles, sagatavošanās darbam, pīšanas paņēmieni. Grupas līdz 10 cilvēkiem – 65,00 euro Individuāls apmeklējums – 10,00 euro",{"key":1312,"id":1313,"source":7,"href":1314,"venue_id":9,"title":1315,"image":1316,"city":12,"venue_title":1315,"organizer_id":9,"categories":1317,"description":1318},"augsdaugavas-attraction-ilukstes-luteranu-baznica","176302","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/ilukstes-luteranu-baznica/","Ilūkstes evaņģēliski luteriskā baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/08/299817161_1076892739621938_2349586953221459766_n.jpg",[],"Ilūkstes luterāņu baznīcas pirmsākumi meklējami tālajā 16.gs. Sēlija tolaik bija luteriska zeme. Pēc hercoga pavēles 1568.g. Ilūkstē tiek uzcelta luterāņu baznīca, bet tai bija diezgan īss mūžs. Kad Pilskalnes muižnieks bija pārgājis katoļticībā, un miris pēdējais luterāņu mācītājs Ilūkstē, grāfs Jānis Zībergs, būdams katolis, 1635.g. dievnamu atdeva katoļiem, ko apstiprinājis Polijas karalis Vladislavs IV uz mūžīgiem laikiem. Pēc dāvinājuma apstiprināšanas Ilūkstes luterāņu draudze tiek pievienota Lašu luterāņu baznīcai. Tajā laikā Ilūkstē darbojas jezuīti, dievnamā tiek izveidots Misiju nams, pēc tam tā tika paaugstināta par rezidenci. Līdzšinējās nelielās baznīcas vietā jezuīti par muižnieku un zemnieku līdzekļiem uzcēla lielu koka baznīcu un vēlāk arī klosteri. 1748.g. baznīca ar blakus esošo koka klosteri nodega. 19. gs. Ilūkstē un tās apkaimē pieaug luterāņu skaits. Un laikam izdzīvotais mūsu tautas spīts liek luterāņu draudzei sarosīties. Lašu mācītāji noturēja dievvārdus Ilūkstē kādā lūgšanas namā. 1861.g. tiek likts pamatakmens tagadējai Ilūkstes evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Celtniecība ilga 4 garus gadus.",{"key":1320,"id":1321,"source":7,"href":1322,"venue_id":9,"title":1323,"image":1324,"city":12,"venue_title":1323,"organizer_id":9,"categories":1325,"description":1326},"augsdaugavas-attraction-pirma-pasaules-kara-mantojuma-un-vietejas-novadpetniecibas-privatkolekcija","184390","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/pirma-pasaules-kara-mantojuma-un-vietejas-novadpetniecibas-privatkolekcija/","Pirmā pasaules kara mantojuma un vietējās novadpētniecības privātkolekcija","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/12/IMG_9404-2.jpg",[],"Stikānu ģimene nodarbojas ar vēsturisko artefaktu vākšanu. Ir izveidota Pirmā un Otrā pasaules kara artefaktu kolekcija.",{"key":1328,"id":1329,"source":7,"href":1330,"venue_id":9,"title":1331,"image":1332,"city":12,"venue_title":1331,"organizer_id":9,"categories":1333,"description":1334},"augsdaugavas-attraction-pirma-pasaules-kara-muzejs","190946","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/pirma-pasaules-kara-muzejs/","Pirmā pasaules kara muzejs","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2023/03/DSC_2324-1-scaled.jpg",[],"Pirmais pasaules karš ir atstājis ilgi nedzīstošas rētas ne tikai cilvēku likteņos un sirdīs, bet arī lielā tagadējās Latvijas un Lietuvas teritorijā, kur vairākus gadus atradās frontes t.s. „Dzīvības un Nāves” līnija. Frontes līnijas abās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem. Tūkstošiem karavīru te cīnījās un krita sīvās kaujās, par ko liecina neskaitāmie kritušo karavīru apbedījumi. Augšdaugavas novada Demenes, Sventes un Medumu pagastu mežos līdz mūsdienām ir saglabājušies ļoti daudzi vācu karavīru veidotie betona bunkuri, iespaidīgas lielgabalu un munīcijas novietnes, ierakumu nebeidzamie līkloči. Ekspozīcija 113 kv.m. platībā un sastāv no diviem tematiskiem blokiem. Pirmā daļa veltīta Pirmā pasaules kara notikumiem Eiropā un Latvijā. Šeit var iepazīties ar karavīru sadzīvi, ar inovācijām, kuras radās Pirmā pasaules kara laikā, kā arī izpētīt kādus ieročus izmantoja gan vācu, gan krievu armija. Savukārt, otrajā zālē, ekspozīcijas apmeklētājiem būs iespēja iejusties karavīra lomā un uz savas ādas izjust bunkuru dzīves sadzīvi. Zālē ir izveidota krievu bunkura imitācija – fragments no ierakuma ar nelielu slēptuvi, karalauka atribūtiem, karavīru manekeniem. Ekspozīcijas telpās ir izveidots tieši krievu armijas bunkurs, jo tie tika būvēti no koka un nav saglabājušies līdz mūsdienām, savukārt, vācu armijas betona bunkurus ir iespējams apskatīties, apmeklējot starptautisku maršrutu pa Pirmā pasaules kara bunkuriem. Zālē ar bunkura imitāciju liela uzmanība tiek veltīta audio un video aprīkojumam, kas dos iespēju iejusties karalauka atmosfērā. Mūsdienīgs dizains padara ekspozīciju interesantu un ērti uztveramu dažādām auditorijām. Tomēr lielāka uzmanība tiek veltīta skolas vecuma bērniem, kuriem ekspozīcijas apmeklējums ir kā atkārtojums tam, ko mācās vēstures stundās. Darba laiks:",{"key":1336,"id":1337,"source":7,"href":1338,"venue_id":9,"title":1339,"image":1340,"city":12,"venue_title":1339,"organizer_id":9,"categories":1341,"description":1342},"augsdaugavas-attraction-lavandas-darzs","199690","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/lavandas-darzs/","Apskates saimniecība “Sventes lavandas”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2023/07/361861969_7175514312477521_677095904464382808_n-1.jpg",[],"Aromātisks lavandas lauks, omulīgs stikla namiņš ar dažādiem interjera elementiem un dekoriem. Vieta, kur baudīt pasakainu dabu un iegūt skaistas fotogrāfijas. Lavandu saimniecībā atrodas dažādi mājputni un permakultūras dārzs. Darba laiks: Katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00. Ieeja – ziedojumi.",{"key":1344,"id":1345,"source":7,"href":1346,"venue_id":9,"title":1347,"image":1348,"city":12,"venue_title":1347,"organizer_id":9,"categories":1349,"description":1350},"augsdaugavas-attraction-vinoteka-la-tenuta-italiana-cantina","209844","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/vinoteka-la-tenuta-italiana-cantina/","VINOTĒKA LA TENUTA ITALIANA CANTINA","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2023/12/Silene-vina-studija-7.jpg",[],"CANTINA – Silene Resort&SPA vīna studija, kurā patstāvīgi tiek papildināts bagātīgs itāļu vīnu klāsts, kas pārsteigs īstus vīna cienītājus ar dzirkstošajiem Prosecco vīniem, izciliem sarkanvīniem un baltvīniem no labākajām vīna darītavām Itālijā. Īpašie cenu piedāvājumi vīniem vienmēr priecē mūsu viesus, kā arī, ja vēlaties palutināt sevi vai iegādāties ekskluzīvas preces un pārtikas produktus, kas perfekti derēs kā dāvana vai suvenīrs no Itālijas, Jums noteikti jāapmeklē CANTINA! Pēc iepriekšējās rezervācijas tiek piedāvātas vīnu degustācijas, kur ir iespēja nobaudīt piecus dažādus vīnus, uzkodas un noklausīties someljē stāstījumu par katru no tiem.",{"key":1352,"id":1353,"source":7,"href":1354,"venue_id":9,"title":1355,"image":1356,"city":12,"venue_title":1355,"organizer_id":9,"categories":1357,"description":1358},"augsdaugavas-attraction-240100-2","240100","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/240100-2/","Lašu evaņģēliski luteriskā baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2025/01/20181104_131306-002-baznica-scaled.jpg",[],"Lašu draudzes pirmsākumi meklējami tajā tālajā 1596. gadā, kad pie pašreizējās Latvijas – Lietuvas robežas Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā Lašu muižnieks Taube Pabēržu miestā uzcēla baznīcu, ko apkalpoja Ilūkstes mācītājs. Un visus šos 423 gadus draudze nevienu brīdi nav pārtraukusi savu darbību un allaž blakus savam tiešajam uzdevumam – būt vietai, kur tiek vēstīts Evanģēlijs – ir bijis arī garīguma centrs visai apkārtnes ļaužu dzīvei. Arī visus piecdesmit okupācijas gadus draudze un tās locekļi baznīcā turpināja savu darbību, turpināja savu pastāvēšanu 1996. gada 13. oktobrī Lašu draudze atzīmēja 400 gadu pastāvēšanas jubileju. Svinības sākās ar piemiņas brīdi un svecīšu iedegšanu uz mūžībā aizgājušo draudzes locekļu kapiem. Vēlāk tika rīkota tikšanās Stendera muzejā un svecīšu iedegšana pie Gotharda Fridriha Stendera piemiņas akmens. Svinīgajā dievkalpojumā piedalījās arhibīskaps Jānis Vanags. Arī šodien blakus Dievkalpojumiem draudze turpina iesāktās tradīcijas ik gadu piedaloties Vislatvijas Baznīcu naktī, Vislatvijas Gaismas ceļā. Kā īpašs svētku akcents, kas ir raksturīgs tikai Lašu draudzei ir “Stendera svētki”, kas veltīti Apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologa un izgudrotāja, Sēlpils un Sunākstes mācītāja, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātāja, “Latviešu valodas vārdnīcas” ( Lettisches Lexikon , 1789) autora Gotharda Fridriha Stendera (1714 – 1796) piemiņai. Tie ir svētki ne tikai pašiem Lašu pagasta iedzīvotājiem, bet gan visa Ilūkstes novada un visas Sēlijas iedzīvotājiem. Esošajā draudzes Mācītājmuižā ir iekārtots šī izcilā cilvēka piemiņas muzejs. Šobrīd draudzes locekļu skaits ir 105 cilvēki. Zinot Latvijas iedzīvotāju straujo sarukumu kā lauku draudzei un Lašiem (Eglainei) – tas ir normāli. Savukārt pašiem draudzes locekļiem, tas dod sparu strādāt ar lielāku atdevi draudzes labā.",{"key":1360,"id":1361,"source":7,"href":1362,"venue_id":9,"title":1363,"image":1364,"city":12,"venue_title":1363,"organizer_id":9,"categories":1365,"description":1366},"augsdaugavas-attraction-serumnica-dzivie","243441","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/serumnica-dzivie/","Serumnīca “Dzīvie”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2025/02/es.jpg",[],"Serumnīcā “Dzīvie” iepazīsiet senās mājas vēsturi, īpašo un netipisko arhitektūru, kā arī uzzināsiet, kā norisinās unikālā serumkrēma tapšanas process. Iepriekš sazinoties, iespējams pieteikties serumkrēma gatavošanas meistarklasei un iegādāties serumnīcas produktus.",{"key":1368,"id":1369,"source":7,"href":1370,"venue_id":9,"title":1371,"image":1372,"city":12,"venue_title":1371,"organizer_id":9,"categories":1373,"description":1374},"augsdaugavas-attraction-biedriba-jatnieku-sporta-klubs-gaita","243548","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/biedriba-jatnieku-sporta-klubs-gaita/","Biedrība “Jātnieku sporta klubs “Gaita””","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2025/02/480965906_1243822367749194_214747580981665655_n.jpg",[],"Sēlijas baltie lielceļi atvedīs jūs uz Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu, kur var baudīt kultūrvēsturiskās vērtības, dabas jaukumus un aktīvi atpūsties jāšus zirga mugurā vai ziemā doties izbraucienā pajūgā. Piedāvājumā dažādi maršruti: Papildus piedāvājumi:",{"key":1376,"id":1377,"source":7,"href":1378,"venue_id":9,"title":1379,"image":1380,"city":12,"venue_title":1379,"organizer_id":9,"categories":1381,"description":1382},"augsdaugavas-attraction-dvietes-parks","245038","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dvietes-parks/","Dvietes parks","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2025/03/IMG_0182_0_5x.jpg",[],"Dvietieši lepojas ar savu sakopto, ar īpašu auru apveltīto un seno parku, kurš ir iecienīts dabas un sabiedriskais objekts. Dvietes parks veidots 19. gs. kā ainavu parks ar laukakmeņu mūrējuma tiltu. Parka kopējā platība ir 7,41 ha, tai skaitā 1,0 ha ūdeņi. Parkā ir ar 3 kanāliņiem saistīti dīķi. Parka malā atrodas 19. gs. muižas ēkas, tēlnieka I.Dobičina 3 skulptūras, veltītas arājiem, un vācu karavīru apbedījuma vieta. Dvietes parks ir vietējās nozīmes īpaši aizsargājams dabas objekts. Tajā apskatāmas vairākas alejas un dažādas koku un krūmu sugas, kā arī dižkoki. Tajā apmeklētāju priekam paveras arī akmeņdārzs, puķu un košumkrūmu dobes, “Mīlestības tiltiņš”, taciņas, pašdarināti soliņi, galdiņi, šūpoles, ugunskura vieta. Veselīga dzīvesveida cienītājiem ir iespēja nodarboties ar sportu, jo parkā atrodas 2 sporta laukumi – futbola un basketbola. Parka teritorija katru gadu tiek labiekārtota un papildināta ar jauniem koka elementiem, tiek atjaunots stādījumu fonds. 2012. gadā biedrības „ Dvietiņa ” realizētā projekta ietvaros parkā no koka guļbūves uzbūvēta Dvietes parka brīvdabas estrāde un uzstādīti skatītāju soli; 2015. gadā uzbūvēta koka guļbūves publiski pieejama lapene un tualete; 2018. gadā pārbūvēts futbola laukums, uzstādīti jauni futbola vārti, uzstādīts bērnu rotaļu laukuma komplekts – bērnu pilsētiņa. 2021. gadā ar biedrības “Dvietes vīnogas” atbalstu iekārtots stāvlaukums autotransportam.",{"key":1384,"id":1385,"source":7,"href":1386,"venue_id":9,"title":1387,"image":1388,"city":12,"venue_title":1387,"organizer_id":9,"categories":1389,"description":1390},"augsdaugavas-attraction-biedriba-jatnieku-sporta-klubs-azarts","245858","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/biedriba-jatnieku-sporta-klubs-azarts/","Biedrība “Jātnieku sporta klubs “Azarts””","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2025/03/433879054_7271810952873179_1196446988654290825_n.jpg",[],"Biedrība “Jātnieku sporta klubs “Azarts”” piedāvā izzinošas nodarbības pie zirgiem un vizināšanos zirga mugurā Dvietes palienes Putnu salā.",{"key":1392,"id":1393,"source":7,"href":1394,"venue_id":9,"title":1395,"image":1396,"city":12,"venue_title":1395,"organizer_id":9,"categories":1397,"description":1398},"augsdaugavas-attraction-pakraftings-daugavas-lokos","265496","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/pakraftings-daugavas-lokos/","Pakraftings “Daugavas loki”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2025/09/WhatsApp-Image-2025-09-10-at-20.55.09-2.jpeg",[],"Pakraftings ir salīdzinoši jauna piedzīvojumu aktivitāte brīvā dabā, kas strauji iegūst popularitāti pasaulē. Pakrafti ir izturīgas, stabilas, ultra vieglas, piepūšamas laivas, kuras var ielikt mugursomā, iemest automašīnas bagāžniekā vai iepakot lidmašīnas rokas bagāžā. Tagad ir pieejami visi ūdensceļi, un pakrafti var aizvest jūs uz vietām, kuras, iespējams, nekad nevarēsiet apmeklēt kājām. Laivas ir paredzētas piepūšanai uz vietas, izmantojot piepūšanas maisu vai pumpi. Pakraftings ir lieliska iespēja tiem, kas vēlas iekļaut airēšanu savā nākamajā riteņbraukšanas vai pārgājiena braucienā, atvaļinājumā vai vietējā kempinga braucienā. Šīs laivas var baudīt visu vecumu cilvēki, un tās ir lieliski piemērotas nesteidzīgām airēšanas dienām vietējā ezerā, lēni plūstošā upē vai savas pilsētas ūdensceļu izpētei. Jūs varat doties pārgājienā vairākas stundas vai vairākas dienas un pēc tam atgriezties takas sākumā pa upi vai strautu, lai ietaupītu laiku un enerģiju. Šīs laivas ļauj piekļūt ūdensceļiem, kuriem vienkārši nevar piekļūt ar cieta korpusa kanoe laivām un kajakiem vai apjomīgām piepūšamām laivām, neatkarīgi no tā, vai tas ir kalnos pie ledāja ezera vai pēc daudzu jūdžu pārgājiena mežā. Pakraftu mierīgā ūdenī ir gandrīz neiespējami apgāzt, tāpēc visu vecumu cilvēki var izbaudīt atpūtu uz ūdens bez raizēm. Tajos ir viegli iekāpt un izkāpt, un tie ir ļoti ērti. Komplektā iet vienvietīga vai divvietīga laiva, maiss piepūšanai, piepūšamais sēdeklis un saliekamais airis. Pacraftu izņem no somas, ar maisu tverot gaisu un to izspiežot, piepumpē laivu, samontē kopā airi un gatavs. Tik pat viegli un ātri visu var salikt pēc ūdenstilpnes šķeršošanas un doties tālāk. Svars vienvietīgam komplektam ir 3 kg, divvietīgam – 5 kg. Ziemas pārgājienos pa sniegu, pakrafti tiek izmantoti kā piepūšamas ragavas, ar kurām var pārvietot mantas, bērnus, vai nobraukt no kalna. Pakraftu nomas cenrādis šeit",{"key":1400,"id":1401,"source":7,"href":1402,"venue_id":9,"title":1403,"image":1396,"city":12,"venue_title":1403,"organizer_id":9,"categories":1404,"description":1405},"augsdaugavas-attraction-pargajieni-ar-pakraftiem-daugavas-loki","265714","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/pargajieni-ar-pakraftiem-daugavas-loki/","Pārgājieni ar pakraftiem “Daugavas loki”",[],"SIA “Beibuks” piedāvā pārgājienus ar pašlaik top jauno produktu – pakraftiem, kas ir mazizmēra piepūšamās ultra vieglas laivas ūdens šķēršļu pārvarēšanai. Mazā svara, izturības un funkcionalitātes dēļ, laivas var nest līdzi, izmantot laivošanai līdz pilnīgai ūdenstilpnes sasalšanai, vilkt līdzi pa sniegu kā ragavas, izmantot nakšņošanai kā matraci u.t.t. Pārgājiena kājām, brauciena ar velosipedu vai slēpēm dažādošana ar pakraftiem viena izklaides un saliedēšanās pasākuma laikā ir populārs mūsu pakalpojumu produkts Daugavas loku teritorijā. Izmantojot pakraftus sasniegsiet nākošo līmeni pārgājienu iespēju robežu paplašināšanā, samazināsiet logistikas resursus, maršruti nebūs atkarīgi no piebraucamajiem ceļiem, laika apstākļiem, attālumiem no bāzes vietas, dalībnieku skaita un vēl daudziem saistošiem apstākļiem. Komplektā iet vienvietīga vai divvietīga laiva, maiss piepūsšanai, piepūšamais sēdeklis un saliekamais airis. Pacraftu izņem no somas, ar maisu tverot gaisu un to izspiežot, piepumpē laivu, samontē kopā airi un gatavs. Tik pat viegli un ātri visu var salikt pēc ūdenstilpnes šķeršošanas un doties tālāk. Pakrafts ir domāts nelielu tilpņu pārvarēšanai vai braucieniem pa upēm, kur ir straume. Svars vienvietīgam komplektam ir 3 kg, divvietīgam – 5 kg. Ziemas pārgājienos pa sniegu, pakrafti tiek izmantoti kā piepūšamas ragavas, ar kurām var pārvietot mantas, bērnus, vai nobraukt no kalna. Pārgājienu ar pakraftiem cenrādis šeit",{"key":1407,"id":1408,"source":7,"href":1409,"venue_id":9,"title":1410,"image":1411,"city":12,"venue_title":1410,"organizer_id":9,"categories":1412,"description":1413},"augsdaugavas-attraction-kazanova-moonshine","279904","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/kazanova-moonshine/","Kazanova Moonshine","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2026/01/475022491_122206119458158176_6639823627311512958_n.jpg",[],"Kazanova Moonshine ir amatnieciska destilētava Augšdaugavas novadā, kur apmeklētājiem tiek piedāvātas ekskursijas un degustācijas. Ekskursijas laikā viesi iepazīst destilācijas procesu, izejvielu izvēli un zīmola stāstu, kā arī nogaršo dažādus Kazanova Moonshine dzērienus. Apmeklējumi notiek pēc iepriekšējas vienošanās. Ekskursijas notiek latviešu, angļu, krievu valodās.",{"key":1415,"id":1416,"source":7,"href":1417,"venue_id":9,"title":1418,"image":1419,"city":12,"venue_title":1418,"organizer_id":9,"categories":1420,"description":1421},"augsdaugavas-attraction-dvietes-sv-stanislava-kostkas-romas-katolu-baznica","144824","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dvietes-sv-stanislava-kostkas-romas-katolu-baznica/","Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/DSC_0028-scaled.jpg",[],"Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viens no greznākajiem sakrālajiem baroka interjeriem Augšdaugavas novadā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta — tika uzspridzināti torņi, sašautas sienas. Pēc kara 10 gadus dievkalpojumus noturēja muižas klētī. 1919. gadā par draudzes prāvestu kļuvis Boļeslavs Dižgalvis, kurš pēc saglabātajiem dievnama celšanas plāniem atjaunoja baznīcu iepriekšējā veidolā, tikai bez torņiem. 1929. gada 17. novembrī Ilūkstes baznīcas dekāns J. Velkme iesvētījis atjaunoto baznīcu. Vēlākos gados tika uzcelti torņi. Baznīca ir viena joma krustveida celtne ar trijiem altāriem, divām sakristejām, dēļu grīdu, velvētiem mūra griestiem. Ieejas durvis no gala un no sakristejas. Pie baznīcas gala durvīm maza priekštelpa. Virs tās kora telpas ar harmoniju. Apkārt baznīcas dārzam mūra žogs ar kārniņu jumtu.",{"key":1423,"id":1424,"source":7,"href":1425,"venue_id":9,"title":1426,"image":1427,"city":12,"venue_title":1426,"organizer_id":9,"categories":1428,"description":1429},"augsdaugavas-attraction-146439-2","146439","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/146439-2/","Šlosbergas (Pilskalnes) muižas vārti","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/DSC_0470-scaled.jpg",[],"Šlosbergas (Pilskalnes) muižas vārti (1918.g) ir vienīgie vēstures liecinieki, kas palikuši no Plāteru – Zībergu muižas. Pilskalnes parkā atrodas arī piemineklis grāfienes sunim (1892 – 1898).",{"key":1431,"id":1432,"source":7,"href":1433,"venue_id":9,"title":1434,"image":1435,"city":12,"venue_title":1434,"organizer_id":9,"categories":1436,"description":1437},"augsdaugavas-attraction-osvalds-skromans","119183","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/osvalds-skromans/","Osvalds Skromāns","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/02/grozi-2-1024x684-2.jpg",[],"Osvalds Skromāns nodarbojas ar klūgu pīšanu jau vairāk kā 20 gadus. Veido dažāda veida un izmēra klūgu pinumus, gan no apaļajām klūgām, gan no klūgu sloksnītēm. Izstrādājumu sortiments ir ļoti plašs – no dažādiem groziem, līdz lustrām un galdiem. Amatnieks piedāvā iegādāties dāvanas tiem, kuriem patīk īsts roku darbs no dabīgiem un ekoloģiski tīriem materiāliem. Šie izstrādājumi labi iederas jebkurā mājā vai dzīvoklī, un tiem ir dažādas pielietojuma iespējas.",{"key":1439,"id":1440,"source":7,"href":1441,"venue_id":9,"title":1442,"image":1443,"city":12,"venue_title":1442,"organizer_id":9,"categories":1444,"description":1445},"augsdaugavas-attraction-darbnica-urtawood","138511","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/darbnica-urtawood/","Darbnīca URTAWOOD","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/07/collage-002.jpg",[],"Darbnīca URTAWOOD – vieta, kur sastapt mūsdienīga dizaina kvalitatīvus koka izstrādājumus. Mazā darbnīca – šobrīd tikai divu cilvēku sastāvā. Uzsākuši savu darbošanos pavisam nesen, tomēr jau tagad spēj gatavot arī lielas lietas. Visdažādākos izstrādājumus no koka – sākot ar pulksteņiem, gaļas dēlīšiem un beidzot ar masīvkoka mēbelēm – soliem, galdiem un gultām. Gravējumi, grebumi, visdažādāko veidu personalizēšana – katrs darbs ir individuāls un tikpat kā vienā eksemplārā. Darbnīcas īpašnieki ir atvērti idejām, dažādiem risinājumiem un sadarbībai ar klientu, lai kopā īstenotu visneparastākos projektus. Jūs sagaidīs roku darbs, kas darināts ar mīlestību, pacietību un pietāti. Unikalitāte – īpašais meistara rokraksts, prasme un enerģija. No idejas līdz realizācijai kopā ar jums! Laipni lūgti iepazīt koka enerģiju un spēku, tā dažādajās izpausmes un reizē arī pārbaudīt savas zināšanas aizraujošā, izzinošā viktorīnā! Darbnīcā ir iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs, arī paši darbnīcas īpašnieki labprāt iesaistās un ir atvērti interesantiem projektiem! Laipni lūgti un uz tikšanos!",{"key":1447,"id":1448,"source":7,"href":1449,"venue_id":9,"title":1450,"image":1451,"city":12,"venue_title":1450,"organizer_id":9,"categories":1452,"description":1453},"augsdaugavas-attraction-glempings-daugavas-lokos","156045","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/glempings-daugavas-lokos/","Glempings Daugavas lokos”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/10/IMG_9891-scaled.jpg",[],"Vienā no skaistākajām vietām Latvijā, pašas likteņupes krastā atrodas jaunais Glempings Daugavas lokos. Nordisk Zvanu teltis, jeb glempings, atrodas tieši starp Daugavpili un Krāslavu – Slutišķu sādžā. Tiek piedāvāts atpūsties pasakainā vietā – Daugavas lokos 24m2 lielās glempinga teltīs. Jaunums – svinību teltis ar ietilpību līdz 200 cilvēkiem, kurās var organizēt svinības, kāzas, seminārus vai nometnes. Tāpat mēs varam nodrošināt svinību telšu, nomu ar grīdām, galdu un solu komplektiem, un citu vajadzīgo aprīkojumu kā arī glempinga telšu nomu Jūsu vēlamajā vietā.",{"key":1455,"id":1456,"source":7,"href":1457,"venue_id":9,"title":1458,"image":1459,"city":12,"venue_title":1458,"organizer_id":9,"categories":1460,"description":1461},"augsdaugavas-attraction-lazertags-fowwar","200940","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/lazertags-fowwar/","Peintbols un Lāzertags “FOXWAR”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2023/08/Peintbols-un-lazertags-FOXWAR-1-scaled.jpg",[],"Peintbols ir sporta spēle, kurā dalībnieki šauj bumbiņas viens pret otru, izmantojot pneimatiskos ieročus. Ja spēlētājam trāpa ar bumbiņu, viņš tiek uzskatīts par mirušo un līdz nākamajai kārtai viņam jāpamet laukums. Viena spēle parasti ilgst aptuveni 10 minūtes. Maksimālais šaušanas attālums ir 50 metri . Tāpat kā citos aktīvos sporta veidos, arī peintbolā ir svarīgi valkāt īpašu ekipējumu, lai pasargātu no traumām. Peintbolu var spēlēt no 12 gadu vecuma , taču stingri jāievēro visi drošības noteikumi. “FOXWAR” spēļu laukums un maskēšanās tērpi ļauj labi maskēties un spēlēt taktisko peintbolu. Lāzertagā ieroči izmanto drošu infrasarkano gaismu trāpījumu nolasīšanai un sver tikai 1 kilogramu, kas nodrošina ērtu spēli pat vairāku stundu garumā.",{"key":1463,"id":1464,"source":7,"href":1465,"venue_id":9,"title":1466,"image":1467,"city":12,"venue_title":1466,"organizer_id":9,"categories":1468,"description":1469},"augsdaugavas-attraction-visku-estrade-un-stadions","202007","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/visku-estrade-un-stadions/","Višķu estrāde un stadions","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2023/09/Visku-estrade-un-stadions.jpg",[],"PIEDĀVĀJAM KOMPLEKSU „VIŠĶU ESTRĀDE UN STADIONS” DAŽĀDU PASĀKUMU ORGANIZĒŠANAI: KOMPLEKSĀ IETILPST: Višķu vieglatlētikas stadion s ir izveidots atbilstoši IAAF (Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas) standartu prasībām, kas dod iespēju organizēt augsta līmeņa vieglatlētikas sacensības. IAAF sertifikācijas standartiem atbilst arī jaunais uzsmidzināmais sintētiskā poliuretāna skrejceliņu un vieglatlētikas sektoru segums.",{"key":1471,"id":1472,"source":7,"href":1473,"venue_id":9,"title":1474,"image":1475,"city":12,"venue_title":1474,"organizer_id":9,"categories":1476,"description":1477},"augsdaugavas-attraction-atputas-telpa-mikado-ilukste","166400","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-telpa-mikado-ilukste/","Atpūtas telpa “Mikado Ilūkste”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/230391929_296964828872967_5808512751259337966_n.jpg",[],"Modernas bērnu atpūtas telpas, kur ir iespēja ērti organizēt svinības dažādām mērķa auditorijām, saņemt animatora pakalpojumus. Darba laiks: pēc iepriekšējās pieteikšanās!",{"key":1479,"id":1480,"source":7,"href":1481,"venue_id":9,"title":1482,"image":1483,"city":12,"venue_title":1482,"organizer_id":9,"categories":1484,"description":1485},"augsdaugavas-attraction-dvietes-istais-lauku-saldejums","145839","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/dvietes-istais-lauku-saldejums/","Dvietes īstais lauku saldējums","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/08/118403330_139362134513484_5929963483035518621_n.jpg",[],"Dvietes īstais lauku saldējums ir ģimenes uzņēmums, kas izveidots balstoties uz paaudžu paaudzēs iegūtām zināšanām par to, kā jāgaršo kvalitatīvam pienam. Saldējums ir ar samazinātu cukura daudzumu, no visām saldējuma pagatavošanā nepieciešamajām sastāvdaļām 90% ir pārbaudītas, jo audzētas pašu saimniecībā, bez E-vielām, bez palmu taukiem. Gatavots no īsta piena un dabīgiem produktiem, veidojot jaunu kvalitātes zīmi mājas saldējuma industrijā. Stapkeviču ģimene ar piena lopkopību nodarbojas jau kopš 1992. gada. Govis ganās Dvietes palienes bioloģiski vērtīgo zālāju pļavās, tādēļ pienam ir neatkārtojama garša. Govis netiek turētas sprostos, tādēļ tās ir “laimīgās govis”. Stapkeviču ģimenes saimniece Dace aizraujas ar daiļdārzniecību, tādēļ, kamēr tiek baudīts saldējums, ir iespēja apskatīt arī skaisto dārzu un Dvietes palieni. Piedāvājums :",{"key":1487,"id":1488,"source":7,"href":1489,"venue_id":9,"title":1490,"image":1491,"city":12,"venue_title":1490,"organizer_id":9,"categories":1492,"description":1493},"augsdaugavas-attraction-slutisku-gravu-taka","131686","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/slutisku-gravu-taka/","Slutišķu gravu taka","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/05/IMG_20210519_102253-scaled.jpg",[],"Interesants pastaigu maršruts atrodas ļoti gleznainā Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Slutišķu gravu taka savieno Slutišķu krauju un Slutišķu ciemu. Slutišķu gravu taka ir vairāk piemērots pastaigu maršruts cilvēkiem ar fiziski aktīvu dzīvesveidu. Šo taku var izstaigāt, izvēloties divas dažādas sarežģītības pakāpes. Sarežģītākais maršruts ved pa gravām, tāpēc nāksies kāpt pa pakāpieniem augšā un lejā, šķērsojot koka tiltiņus pāri gravām. Visas pastaigas laikā ir labi redzama Daugavas upes burvība, var baudīt svaigo meža gaisu, klausīties putnu dziesmas un priecēt acis ar plašiem ainavu skatiem. Pastaigājoties pa taku ir iespēja iziet garām vairākiem biotopiem, vērot floras un faunas daudzveidību, jo teritorija ir bagāta ar ļoti plašu augu valsts pārstāvniecību. Vieglākais maršruts ved pa Daugavas upes krastu un, izejot šo maršrutu, būs jāpārvar mazāk pakāpienu. Izejot taku, var nonākt līdz Slutišķu ciemam un kempingam Daugavas lokos. Vai arī, sākot pastaigu no kempinga Daugavas lokos, nonākt līdz Slutišķu kraujai.",{"key":1495,"id":1496,"source":7,"href":1497,"venue_id":9,"title":1498,"image":1499,"city":12,"venue_title":1498,"organizer_id":9,"categories":1500,"description":1501},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-sudmalu-pilskalna","125082","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-sudmalu-pilskalna/","Atpūtas vieta Sudmaļu pilskalnā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/hfh.jpg",[],"Gan pašā kalnā, gan tā nogāzēs un terasē konstatēts kultūrslānis. Šurfējumā noskaidrots, ka kultūrslāņa biezums sasniedz 1,8 m. Pārrakumos tika attīrīti un atsegti senie pavardi, atrastas bezripas švīkātās un gludās keramikas lauskas, graudberži, akmens kalti un to daļas. Sudmaļu pilskalnā, kas atrodas Sventes pagastā, ir labiekārtota atpūtas vieta un informatīvais stends.",{"key":1503,"id":1504,"source":7,"href":1505,"venue_id":9,"title":1506,"image":1507,"city":12,"venue_title":1506,"organizer_id":9,"categories":1508,"description":1509},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-sasalu-ezera","125113","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-sasalu-ezera/","Atpūtas vieta pie Sasaļu ezera","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/Atputas-vieta-pie-Sasalu-ezera.jpg",[],"Pie nelielā Sasaļu meža celiņa ir izveidotas trīs peldvietas. Pie vienas no tām galdiņš ar soliņiem. Šeit ir aizsargājama teritorija, kas veidota, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežu audzes (sils, mitrājs, damaksnis). Ar auto ir ļoti grūti piekļūt šai atpūtas vietai, jo ceļš ir šaurs un, mitros laikapstākļos, dubļains.",{"key":1511,"id":1512,"source":7,"href":1513,"venue_id":9,"title":1514,"image":1515,"city":12,"venue_title":1514,"organizer_id":9,"categories":1516,"description":1517},"augsdaugavas-attraction-butisku-atputas-vieta","125138","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/butisku-atputas-vieta/","Butišķu atpūtas vieta","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/lejupielade.jpg",[],"Atpūtas vieta ar galdu, soliem, tualeti un ugunskura vietu.",{"key":1519,"id":1520,"source":7,"href":1521,"venue_id":9,"title":1522,"image":1523,"city":12,"venue_title":1522,"organizer_id":9,"categories":1524,"description":1525},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-melna-ezera","125163","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-melna-ezera/","Atpūtas vieta pie Melnā ezera","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/Atputas-vieta-pie-Melna-ezera.jpg",[],"Ir pieejama peldvieta. Ir arī piebraukšanas iespējas.",{"key":1527,"id":1528,"source":7,"href":1529,"venue_id":9,"title":1530,"image":1531,"city":12,"venue_title":1530,"organizer_id":9,"categories":1532,"description":1533},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-bruninieku-laukums","125182","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-bruninieku-laukums/","Atpūtas vieta “Bruņinieku laukums”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/vxfv.jpg",[],"Dinaburgas pils taka, kur atrodas atpūtas vieta, ir apmēram 1 km gara. 2016. gadā taka tika atjaunota, ierīkojot jaunu skatu platformu, koka kāpnes, laipas, tiltiņu. Pēc kāpšanas augšup un lejup (kāpņu kopgarums ir vairāk nekā 300 metri) var atvilkt elpu un ieturēt līdzpaņemto maltīti labiekārtotajā atpūtas vietā Daugavas upes krastā – “Bruņinieku laukumā”.",{"key":1535,"id":1536,"source":7,"href":1537,"venue_id":9,"title":1538,"image":1539,"city":12,"venue_title":1538,"organizer_id":9,"categories":1540,"description":1541},"augsdaugavas-attraction-atputas-vietas-pie-luknas-ezera","125208","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vietas-pie-luknas-ezera/","Atpūtas vietas pie Luknas ezera","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/ds-1.jpg",[],"Atpūtas iespējas – licencēta makšķerēšana. Licencētās makšķerēšanas organizētājs – Višķu pagasta pārvalde. Ezera pludmalēs BJR INTERREG IIIA projekta “Velotūrisma attīstīšana Baltijas Ezeru Zemē” ietvaros Višķu tehnikumā (GPS: 56.064032, 26.771286000000032) un Ostrovā (GPS: 56.0598558, 26.8116675) ierīkotas atpūtas vietas ar dažādu inventāru: galdiem, soliem, lapenēm, šūpolēm, tualeti un atkritumu urnām. Luknas ezera krastā aiz Višķu estrādes pie atpūtas vietas ir izveidota laivu stacija un piestātne “Višķi uz viļņa” (GPS: 56.064032, 26.771286000000032). Piedāvājums: Ezera krastā pie Višķu – Aglonas ceļa, starp Luknas un Boltaru ezeru blakus atpūtas vietai ierīkots skatu tornis (GPS: 56.0598558, 26.8116675), no kura paveras skats uz Višķu apkārtnes ezeriem.",{"key":1543,"id":1544,"source":7,"href":1545,"venue_id":9,"title":1546,"image":1547,"city":12,"venue_title":1546,"organizer_id":9,"categories":1548,"description":1549},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-ricu-ezera","125240","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-ricu-ezera/","Atpūtas vieta pie Riču ezera","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/cv.jpg",[],"Pasakaino ainavu veidojošo Riču ezeru krastos atrodamas vairākas aizsargājamo augu sugas, savukārt apkārt esošajos Silenes mežos ligzdo reti un saudzējami putni: melnais stārķis, melnā klija un mazais ērglis. Apmeklētāju ērtībām dabas parkā Latvijas valsts meži ir ierīkojuši atpūtas vietu, turklāt šajā apkārtnē ir lieliskas ogošanas un sēņošanas vietas. Riču ezers atrodas pierobežas zonā, tāpēc apmeklētājiem jābūt līdzi personu apliecinošs dokuments un speciāla caurlaide.",{"key":1551,"id":1552,"source":7,"href":1553,"venue_id":9,"title":1554,"image":1555,"city":12,"venue_title":1554,"organizer_id":9,"categories":1556,"description":1557},"augsdaugavas-attraction-atputas-vietas-pie-klepinu-ezera","125260","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vietas-pie-klepinu-ezera/","Atpūtas vietas pie Klepiņu ezera","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/fd.jpg",[],"Atpūties ezera krastā labiekārtotā atpūtas vietā ar galdu, soliem, nojumi un ugunskura vietu un baudi dabas burvību. Ir pieejamas gan makšķerēšanas vietas, gan 3 piknika vietas.",{"key":1559,"id":1560,"source":7,"href":1561,"venue_id":9,"title":1562,"image":1563,"city":12,"venue_title":1562,"organizer_id":9,"categories":1564,"description":1565},"augsdaugavas-attraction-atputas-vietas-pie-baltezera","125290","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vietas-pie-baltezera/","Atpūtas vietas pie Baltezera","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/yh.jpg",[],"Pie Baltezera ir atpūtas un ugunskura vietas, kā arī divas peldvietas. Peldvietā ir laipa, piekraste ir attīrīta no veģetācijas.",{"key":1567,"id":1568,"source":7,"href":1569,"venue_id":9,"title":1570,"image":1571,"city":12,"venue_title":1570,"organizer_id":9,"categories":1572,"description":1573},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-brigenes-ezera","125349","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-brigenes-ezera/","Atpūtas vieta pie Briģenes ezera","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/ddd.jpg",[],"Pie Briģenes ezera ir gan atpūtas vieta, gan peldvieta. Ir arī pieejama licencēta makšķerēšana (licencētās makšķerēšanas organizētājs – Augšdaugavas novada Demenes pagasta pārvalde).",{"key":1575,"id":1576,"source":7,"href":1577,"venue_id":9,"title":1578,"image":1579,"city":12,"venue_title":1578,"organizer_id":9,"categories":1580,"description":1581},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-medumu-ezera","125375","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-medumu-ezera/","Atpūtas vieta pie Meduma ezera","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/03/cv-c-1-1024x612.png",[],"Medumu ciemata teritorijā Meduma ezera krastā ir ierīkota labiekārtota atpūtas vieta un pludmale – šeit var makšķerēt un atpūsties pie ezera. Pie Meduma ezera atrodas Medumu parks, kurā var ieraudzīt dažādus stādījumus – ošus, ozolus, liepas, vīksnas, asinssarkano grimonu, Daugavas krustābeli, Eiropas segliņu, balzama dižegles, Eiropas lapegles, Kolorado aso egli u.c. Netālu atrodas Medumu parks.",{"key":1583,"id":1584,"source":7,"href":1585,"venue_id":9,"title":1586,"image":1587,"city":12,"venue_title":1586,"organizer_id":9,"categories":1588,"description":1589},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-zemenite","129039","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-zemenite/","Atpūtas vieta “Zemenīte”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/04/Atputas-vieta-Zemenite_3-scaled.jpg",[],"Atpūtas vieta ierīkota Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā, ainaviski ļoti skaistā vietā. Šeit ir liela pļava un nogāze uz Daugavu, piknika un atpūtas vieta lielākai kompānijai. Te atrodamas dažāda veida šūpoles, liela nojume ar ēdamgaldu, atsevišķs ēdamgalds, daudz solu, plaša teritorija teltīm. Tāpat šeit ir arī tualete un ugunskura vieta. Ir skaists skats uz Daugavu un trepītes, kas no piknika vietas ved tuvāk upei, lai gan tieša piekļuve pie ūdens ir nedaudz tālāk. Arī tur var nakšņot, ko izmanto laivotāji, taču šis objekts, kas atrodas uz kalna ir daudz labāk iekārtots. Piebraukšana vietai ir caur Butišķiem, nesekojiet “īsākajam” ceļam, jo kartē iezīmētie mazie ceļi ir ieauguši mežā. Butišķu asfaltētais ceļš pieved ļoti tuvu un ir labākais veids, kā te piebraukt. No asfalta līdz šim objektam tālāk ir tikai kādi simts metri pa meža ceļu.",{"key":1591,"id":1592,"source":7,"href":1593,"venue_id":9,"title":1594,"image":1595,"city":12,"venue_title":1594,"organizer_id":9,"categories":1596,"description":1597},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-gaisezera","129170","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-gaisezera/","Atpūtas vieta pie Gaišezera","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2021/04/Gaisezers_5-scaled.jpg",[],"Netālu no pilsētas, meža ielokā pie Gaišezera atrodas labiekārtota atpūtas vieta, kurā pieejama peldvieta, vairākas lapenes, soliņi un galdi, ugunskura vieta. Gaišezers atrodas Augšdaugavas novadā Līksnas pagastā. Ezera kopējā ūdens virsmas platība ir 6,3 ha, vidējais dziļums 2,3 metri, bet maksimālais dziļums 8,4 metri. Ezera tagadējā Dienvidu daļa ir bijušais smilšu karjers, kas izveidots 20.gs 70.-80. gados, izbūvējot Daugavpils dzelzceļa apvedlīnijas uzbērumus, un savienots ar ezeru. Gaišezers ir beznoteces brūnūdens mežezers. Atrodas Daugavas lielbaseinā, Šoltupes un Līksnas baseinā. Ūdens virsmas platība Gaišezerā ir 2,8 ha, Gaišezera karjerā 2,1 ha. Ūdens dzidrība Gaišezerā – 3,6 m, karjerā – 3,2 m.",{"key":1599,"id":1600,"source":7,"href":1601,"venue_id":9,"title":1602,"image":1603,"city":12,"venue_title":1602,"organizer_id":9,"categories":1604,"description":1605},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-vasargelisku-skatu-torna","167152","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-vasargelisku-skatu-torna/","Atpūtas vieta pie Vasargelišķu skatu torņa","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/dd.jpg",[],"Atpūtas vieta pie Vasargelišķu skatu torņa ir aprīkota ar galdu, soliņiem, šūpolēm un ugunskura vietu. Atpūtas vieta ir bezmaksas.",{"key":1607,"id":1608,"source":7,"href":1609,"venue_id":9,"title":1610,"image":1611,"city":12,"venue_title":1610,"organizer_id":9,"categories":1612,"description":1613},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-vecpils-pilskalna","167160","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-vecpils-pilskalna/","Atpūtas vieta pie Vecpils pilskalna","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/P1017645.jpg",[],"Atpūtas vietā pie Vecpils pilskalna ir galdi un soli.",{"key":1615,"id":1616,"source":7,"href":1617,"venue_id":9,"title":1618,"image":1619,"city":12,"venue_title":1618,"organizer_id":9,"categories":1620,"description":1621},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-juzefovas-parka","167168","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-juzefovas-parka/","Atpūtas vieta Juzefovas parkā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/IMG_1557-1-scaled.jpg",[],"Atpūtas vieta aprīkota ar soliņiem un lapenēm, galdu un soliem, šūpolēm.",{"key":1623,"id":1624,"source":7,"href":1625,"venue_id":9,"title":1626,"image":1627,"city":12,"venue_title":1626,"organizer_id":9,"categories":1628,"description":1629},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-ververu-loks","167188","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-ververu-loks/","Atpūtas vieta “Ververu loks”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/Ververu-krauja-Olga-Kuzmina-2.jpg",[],"No atpūtas vietas “Ververu loks” paveras skaists skats no kraujas uz “Daugavas vārtiem”. Pa akmens kāpnēm var noiet pie pašas upes. Ir pieejama piknika vieta. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.",{"key":1631,"id":1632,"source":7,"href":1633,"venue_id":9,"title":1634,"image":1635,"city":12,"venue_title":1634,"organizer_id":9,"categories":1636,"description":1637},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-romulki","167196","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-romulki/","Atpūtas vieta “Romuļki”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/dcd.jpg",[],"Atpūtas vietā ir soliņi un ugunskura vieta. Atpūtas vieta ir privāta.",{"key":1639,"id":1640,"source":7,"href":1641,"venue_id":9,"title":1642,"image":1643,"city":12,"venue_title":1642,"organizer_id":9,"categories":1644,"description":1645},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-vecracinas-pilskalns","167204","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-vecracinas-pilskalns/","Atpūtas vieta “Vecračinas pilskalns”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/Vecracinas-pilskalns_1.jpg",[],"Atpūtas vietā “Vecračinas pilskalns” ir pieejams skatu laukums.",{"key":1647,"id":1648,"source":7,"href":1649,"venue_id":9,"title":1650,"image":1651,"city":12,"venue_title":1650,"organizer_id":9,"categories":1652,"description":1653},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-ostrovas-putnu-verosanas-torna","167212","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-ostrovas-putnu-verosanas-torna/","Atpūtas vieta pie Ostrovas putnu vērošanas torņa","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/scs.jpg",[],"Atpūtas vietā pie Ostrovas putnu vērošanas torņa atrodas soli un galds.",{"key":1655,"id":1656,"source":7,"href":1657,"venue_id":9,"title":1658,"image":1659,"city":12,"venue_title":1658,"organizer_id":9,"categories":1660,"description":1661},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-eglukalna","167220","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-eglukalna/","Atpūtas vieta Egļukalnā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/xcz.jpg",[],"Atpūtas vietā Egļukalnā ir pieejama labiekārtota piknika vieta. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.",{"key":1663,"id":1664,"source":7,"href":1665,"venue_id":9,"title":1666,"image":1667,"city":12,"venue_title":1666,"organizer_id":9,"categories":1668,"description":1669},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-jaunsventes-parka","167281","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-jaunsventes-parka/","Atpūtas vieta Jaunsventes parkā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/Jaunsventes-parks_atputas-vieta.jpg",[],"Atpūtas vietā pieejamas lapenes, soliņi, piknika vietas.",{"key":1671,"id":1672,"source":7,"href":1673,"venue_id":9,"title":1674,"image":1675,"city":12,"venue_title":1674,"organizer_id":9,"categories":1676,"description":1677},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-spidolas-pie-sventes-ezera","167289","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-spidolas-pie-sventes-ezera/","Atpūtas vieta “Spīdolas” pie Sventes ezera","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/20201010-IMG_1719-scaled.jpg",[],"Labiekārtota atpūtas vieta, kurā pieejama peldvieta, ugunskura vieta, tualete, pastaigu laipa, uz tās soliņi un galdi.",{"key":1679,"id":1680,"source":7,"href":1681,"venue_id":9,"title":1666,"image":1682,"city":12,"venue_title":1666,"organizer_id":9,"categories":1683,"description":1669},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-jaunsventes-parka-2","167309","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-jaunsventes-parka-2/","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/fdf.jpg",[],{"key":1685,"id":1686,"source":7,"href":1687,"venue_id":9,"title":1688,"image":1689,"city":12,"venue_title":1688,"organizer_id":9,"categories":1690,"description":1691},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-sila-ezera-krasta-silenes-ciema","167317","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-sila-ezera-krasta-silenes-ciema/","Atpūtas vieta Sila ezera krastā Silenes ciemā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/xdvf.jpg",[],"Atpūtas vietā ir volejbola laukums, liela pontona laipa, bērnu rotaļu komplekss, nojume, tualete, atkritumu tvertnes, ugunskura vieta, pārģērbšanas kabīnes, soli.",{"key":1693,"id":1694,"source":7,"href":1695,"venue_id":9,"title":1696,"image":1697,"city":12,"venue_title":1696,"organizer_id":9,"categories":1698,"description":1699},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-brunu-ezera-krasta","167325","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-brunu-ezera-krasta/","Atpūtas vieta Bruņu ezera krastā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/vcfv.jpg",[],"Atpūtas vietā ir liela pontona laipa, tualete, atkritumu konteineris, šūpoles, ugunskura vieta, soli.",{"key":1701,"id":1702,"source":7,"href":1703,"venue_id":9,"title":1704,"image":1705,"city":12,"venue_title":1704,"organizer_id":9,"categories":1706,"description":1707},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-silenes-ciema-dzirnavu-dika","167333","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-silenes-ciema-dzirnavu-dika/","Atpūtas vieta pie Silenes ciema Dzirnavu dīķa","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/dfv.jpg",[],"Atpūtas vietā ir liela pontonu laipa. Šo vietu izmanto blakus esošo māju iedzīvotāji.",{"key":1709,"id":1710,"source":7,"href":1711,"venue_id":9,"title":1712,"image":1713,"city":12,"venue_title":1712,"organizer_id":9,"categories":1714,"description":1715},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-ververu-krauja","167348","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-ververu-krauja/","Atpūtas vieta “Ververu Krauja”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/ddf.jpg",[],"Atpūties nomaļā vietā Daugavas stāvkrastā un baudi ainavisku skatu uz Daugavas lokiem. Atpūtas vietā atrodas nojume, galdi, soli, ugunskura vietas, atkritumu urnas. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.",{"key":1717,"id":1718,"source":7,"href":1719,"venue_id":9,"title":1720,"image":1721,"city":12,"venue_title":1720,"organizer_id":9,"categories":1722,"description":1723},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pogulanka","167356","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pogulanka/","Atpūtas vieta Poguļankā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/dsf.png",[],"Poguļankas upes krastā atrodas lapene, soliņi un piknika vieta. Turpat var apskatīt Poguļankas akmeni, padzerties avota ūdeni, apskatīties K.Griguļa piemiņas akmeni.",{"key":1725,"id":1726,"source":7,"href":1727,"venue_id":9,"title":1728,"image":1729,"city":12,"venue_title":1728,"organizer_id":9,"categories":1730,"description":1731},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-subates-ezermalas-parka","167381","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-subates-ezermalas-parka/","Atpūtas vieta Subates Ezermalas parkā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/dfvd.jpg",[],"Atpūtas vieta ir aprīkota ar galdu un soliem, kā arī ārā trenažeriem un bērnu rotaļu laukumu.",{"key":1733,"id":1734,"source":7,"href":1735,"venue_id":9,"title":1736,"image":1737,"city":12,"venue_title":1736,"organizer_id":9,"categories":1738,"description":1739},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-vaboles-parka","167422","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-vaboles-parka/","Atpūtas vieta Vaboles parkā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/fdg.jpg",[],"Vaboles parkā atrodas labiekārtots atpūtas laukums ar soliņiem.",{"key":1741,"id":1742,"source":7,"href":1743,"venue_id":9,"title":1744,"image":1745,"city":12,"venue_title":1744,"organizer_id":9,"categories":1746,"description":1747},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-vecsalienas-muizas-pils","167430","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-vecsalienas-muizas-pils/","Atpūtas vieta pie Vecsalienas muižas pils","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/cddf.jpg",[],"Vecsalienas muižas pils parkā atrodas lapenes un soliņi.",{"key":1749,"id":1750,"source":7,"href":1751,"venue_id":9,"title":1752,"image":1753,"city":12,"venue_title":1752,"organizer_id":9,"categories":1754,"description":1755},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-nicgales-akmens","167438","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-nicgales-akmens/","Atpūtas vieta pie Nīcgales akmens","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/sada.jpg",[],"Pie Nīcgales akmens atrodas lapene, soliņi un piknika vieta. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.",{"key":1757,"id":1758,"source":7,"href":1759,"venue_id":9,"title":1760,"image":1761,"city":12,"venue_title":1760,"organizer_id":9,"categories":1762,"description":1763},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-kondavnieki","167446","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-kondavnieki/","Atpūtas vieta “Kondavnieki”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/sdse.jpg",[],"Atpūtas vieta mežā pie ceļa ar galdu, soliem, nojumi un tualeti, kur baudīt meža mieru un klusumu. Atpūtas vieta “Kondavnieki” pieder Latvijas valsts mežiem.",{"key":1765,"id":1766,"source":7,"href":1767,"venue_id":9,"title":1768,"image":1769,"city":12,"venue_title":1768,"organizer_id":9,"categories":1770,"description":1771},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-parize","167455","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-parize/","Atpūtas vieta “Parīze”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/dscs.jpg",[],"Atpūtas vietā ir ierīkoti soliņi, lapene ar galdu, ugunskura vieta.",{"key":1773,"id":1774,"source":7,"href":1775,"venue_id":9,"title":1776,"image":1777,"city":12,"venue_title":1776,"organizer_id":9,"categories":1778,"description":1779},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-jaunais-cels","167463","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-jaunais-cels/","Atpūtas vieta “Jaunais ceļš”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/mk.jpg",[],"Atpūtas vieta mežā pie ceļa, atpūtnieku ērtībai uzstādīts galds ar soliem, ir nojume un iekārtota ugunskura vieta. Atpūtas vieta “Jaunais ceļš” pieder Latvijas valsts mežiem.",{"key":1781,"id":1782,"source":7,"href":1783,"venue_id":9,"title":1784,"image":1785,"city":12,"venue_title":1784,"organizer_id":9,"categories":1786,"description":1787},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-butkas","167471","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-butkas/","Atpūtas vieta “Butkas”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/dczdz.jpg",[],"Atpūtas vieta pie ceļu sazarojuma, kur parasti pulcējas mednieki. Šeit atrodas soli un ugunskura vieta. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.",{"key":1789,"id":1790,"source":7,"href":1791,"venue_id":9,"title":1792,"image":1793,"city":12,"venue_title":1792,"organizer_id":9,"categories":1794,"description":1795},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-raktais-cels","167479","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-raktais-cels/","Atpūtas vieta “Raktais ceļš”","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/gku.jpg",[],"Atpūties pie dīķa Dvietes meža masīvā lielajā nojumē ar iekārtotu ugunskura vietu un baudi dabas burvību. Atpūtas vieta pieder Latvijas valsts mežiem.",{"key":1797,"id":1798,"source":7,"href":1799,"venue_id":9,"title":1800,"image":1801,"city":12,"venue_title":1800,"organizer_id":9,"categories":1802,"description":1803},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-dvietes-parka","167487","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-dvietes-parka/","Atpūtas vieta Dvietes parkā","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/mjj.jpg",[],"Atpūtas vietā ir pašdarināti soliņi, galdiņi, šūpoles, ugunskura vieta un lapene.",{"key":1805,"id":1806,"source":7,"href":1807,"venue_id":9,"title":1808,"image":1809,"city":12,"venue_title":1808,"organizer_id":9,"categories":1810,"description":1811},"augsdaugavas-attraction-atputas-vieta-pie-malinovas-pagasta-dika","167495","https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/atputas-vieta-pie-malinovas-pagasta-dika/","Atpūtas vieta pie Maļinovas pagasta diķa","https://www.visitdaugavpils.lv/wp-content/uploads/2022/03/gbg.jpg",[],"Atpūtas vietā pie dīķa atrodas labiekārtota ugunskura vieta ar iespēju uzstādīt teltis nakšņošanai. Ir nojume un bērnu rotaļu laukums.",1781072853979]